TOP tendence infrastruktūrā - “gudrie ceļi”
Ceļš vairs nav tikai asfaltēta virsma, kas savieno dažādus punktus kartē un kuru laiku pa laikam vajag atjaunot. Mūsdienīgs ceļš jeb tā dēvētais “gudrais ceļš” ir daļa no plašākas pašpietiekamas infrastruktūras, kas var ražot enerģiju, attīrīt no sniega un apledojuma, nosvērt kravas automašīnas, plānot satiksmes plūsmas, uzlabot drošību un tā joprojām.
“Gudrās transporta sistēmas ir arī viens no Eiropas Komisijas fokusiem transporta sektorā. Ne velti šāgada oktobrī komisija izziņoja, ka inovācijām šajā segmentā ir pieejami 1,9 miljardi eiro, kas tiks atvēlēti drošības, ekoloģijas, efektivitātes uzlabošanai un jaunu pārrobežu savienojumu veidošanai,” uzsvēra biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītājs Juris Kabakovs.
BiSMART Transporta semināra izskaņā ir apkopojis vairākus piemērus, kā apvienojot tehnoloģijas un fizikas likumus vienkārša šoseja var pārtapt par nākotnes ceļu.
# Gudrās ceļu tarifikācijas sistēmas
Portāls “statista.com” lēš, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē tiks pārdotas ap 100 miljoniem vieglo automašīnu, kas ir par 25 miljoniem vairāk nekā 2016.gadā. Paredzams, ka palielināsies arī kravas transporta skaits. Tas viss rada papildu slodzi infrastruktūrai - palielinās seguma nolietojums, gaisa piesārņojums un sastrēgumi. Tātad vairāk jādomā par visu satiksmes dalībnieku pieredzes uzlabošanu un atbilstošu nodevu iekasēšanu.
Šo jautājumu var visai ērti risināt ar GPS palīdzību. Piemēram, BiSMART partneris SAP ir izstrādājis sistēmu, kas ar GPS un satelītu starpniecību palīdz pilsētas ceļu plānošanā. Risinājums ir notestēts Ķīnas pilsētā Naņdzinjā. Lietotne uzskatāmi parāda satiksmes plūsmu un prognozē iespējamos sastrēgumus. Sistēma spēj izsekot visam auto maršrutam, saprotot, kur ir sākums un kur – beigas, kur cilvēki dzīvo un uz kurieni dodas strādāt. Apkopoto informāciju var izmantot satiksmes plānošanai un jaunu ceļu izbūvei. Lietotne spēj arī vizualizēt jaunu infrastruktūras projektu izskatu.
# Fluorescējoši ceļi dienas tumšajām stundām
Nīderlandē jau kopš 2014.gada tiek testēts lielceļa posms ar marķējumu, kas saules gaismā uzlādējas un tumsā spīd līdz pat astoņām stundām. Līdzīgu risinājumu var piemērot arī ietvēm un velosipēdistu celiņiem. Piemēram, Polijas pilsētā Lidzbarka Varmiņska izveidots veloceliņš, kurā izmantoti fosfora kristāli, kas uzkrāj saules enerģiju un diennakts tumšajā laikā izgaismo braucamo daļu.
“Šāds risinājums ir gan dabai draudzīgs, gan arī taupa elektrības izmaksas. Iespējams, arī Latvijā vajadzētu apdomāt šādu risinājumu, jo katru gadu riteņbraucēju un veloceliņu paliek aizvien vairāk. Turklāt tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī vizuāli estētisks risinājums,” piebilda Kabakovs.
# Braukšanas josla, kas uzlādē elektromobiļus
Saskaņā ar “Bloomberg” pētījumu elektrisko automobiļu skaits 2035.gadā varētu sasniegt pat 40 miljonus vienību visā pasaulē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par auto uzlādes stacijām, kas ir gana dārgs prieks.
Taču, izrādās, zinātnieki ir sākuši strādāt pie cita risinājuma, kas ļautu šādas mašīnas uzlādēt kustībā. Proti, uz šosejām tiktu izveidotas speciālas braukšanas joslas tieši elektriskajām mašīnām, zem kurām tiktu radīts magnētiskais lauks, kas nodrošinātu to, ka spēkrats var “uzlādēties” braucot.
Dienvidkorejā šādi jau tiek darbināti sabiedriskie autobusi:
