Kāda veida asfalts gulst uz Latvijas autoceļiem?
Uz valsts galvenajiem un reģionālās nozīmes autoceļiem visā valsts teritorijā vēl ar vien turpinās karsta ceļu būvdarbu sezona, kurā jau vairāk nekā 20 gadus piedalās arī SIA “Mobil Asfalts” – tā saražotais karstais un aukstais asfaltbetons gulst uz daudziem kilometriem Latvijas autoceļu. “Mobil Asfalts” ir viens no “jaudīgākajiem” uzņēmumiem Latvijā, kuri var nodrošināt lielus asfalta ražošanas apjomus. Pie tā vadības ir Māris Rozentāls, kurš ir ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā, bet arī stāvējis klāt modernas asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas – Māri Rozentālu droši var uzskatīt par pieredzējušu un zinošu asfaltbetona ražotāju.
Izmaiņas asfalta ražošanā – pilnveidotas iekārtas un kontroles process
Tehnoloģiski lielas izmaiņas asfaltbetona ražošanā nav notikušas kopš tā izgudrošanas. Asfaltbetona gatavošanas pamatprincipi nav mainījušies simts gadu. Izmaiņas ir notikušas - ražošanas iekārtās, pilnveidojies ražošanas kontroles process un ir pieaugusi ražošanas automatizācija pakāpe. Tiesa pēdējo desmitgažu laikā, parādījušās arī dažādas inovācijas pašā asfaltbetona receptūrā. Piemēram, Rīgas Lidostas skrejceļiem tika izmantots augstas polimerizācijas pakāpes bitumens, kura sagatavošanai pamata izejvielas tika ievestas no Holandes. Tādējādi Rīgas lidostas skrejceļam ir izveidots īpašs, ļoti augstas noturības asfaltbetons. Rīgas lidostas skrejceļu renovācija ir viens no pēdējā lakā unikālākajiem un inovatīvākajiem ceļu būves projektiem Latvijā. No pēdējā laika veiktajiem darbiem noteikti jāatzīmē arī Salu tilta projekts, kura laikā tika izmantots polimērmodificētais bitums, kas paildzinās tilta asfaltbetona kalpošanas laiku un spēju pretoties lielām slodzēm. Pie pēdējo gadu lielākajiem ACB grupas uzņēmumu būvētajiem objektiem pieskaitāma arī Lielvārdes lidosta, kur asfaltbetona piegādātājs arī bija Mobil Asfalts.
Vairāk kā 200 asfalta veidu
Asfalts, jeb asfaltbetons tiek iegūts galvenokārt savienojot kopā divas pamatkomponentes - bitumenu jeb saistvielu un akmens materiālus. Mainot proporcijas, var iegūt dažādu veidu asfaltbetonu, katrs veids tiek piemērots katram konkrētam projektam, piemēram, intensitātei uz ceļa, tā specifikai. Ir gan apakškārtas asfalts, saistes kārtas, dilumkārtas, blīvais, porainais, drenāžas asfalts un vēl daudzi citi asfaltbetona veidi. Piemēram, ja pie mājām uz ceļa uzkrājas ūdens, var drenāžas asfaltu, caur kuru ūdens tiks novadīts gruntī. Mobil Asfalta receptūrā ir vairāk kā 200 dažādu asfaltbetona veidu, bet aktīvi ikdienā tiek izmatoti ap 27 veidiem. Iespējams ražot asfaltbetonu arī dažādās krāsās - dzeltenu, zaļu, sarkanu, taču Latvijā krāsainu asfaltbetonu neviens nesteidz izmantot tā augstās cenas dēļ.
Ja regulāri tiktu atjaunota asfaltbetona virskārta, ceļu remontu izmaksas būtu daudz zemākas
Ceļš, uz kura gulst asfalts, parasti tiek būvēts vairākās kārtās – apakšā ir nesošā kārta, kura var izturēt lielu slodzi, tad augšā tiek uzklāta dilumkārta, kas ir divus līdz sešus centimetrus bieza. Tā, pēc konkrēta laika perioda, ir sistemātiski jāatjauno. Kad uz ceļa ir parādījušās bedres, jau ir par vēlu atjaunot dilumkārtu, jo saistvielu bitumenu ietekmē UV stari un laika apstākļi, tas oksidējas un bojājas. Attiecīgi, parādoties bedrēm, jāmaina gan virskārta, gan apakškārta. Ja regulāri tiktu atjaunota virskārta, tas krietni palielinātu ceļu kalpošanas laiku un būtu mazāki izdevumi tā atjaunošanai.
Izejvielas iegūst gan Latvijā, gan importē no ārvalstīm
Izejvielas asfaltbetona ražošanai tiek iegūtas gan Latvijā, gan arī tās tiek importētas. Bitumenu Latvijā neražo – tas ir tīrs naftas produkts, un uz vietas Latvijā nav pieejams. Tikmēr komponentes, kuras nepieciešami asfaltbetona ražošanai – akmens šķembas un smiltis daļēji importē, daļēji iegādājas tepat Latvijā. Dažkārt valsts iepirkumos ir norādītas pārāk augstas materiālu kvalitātes prasības, kas ne vienmēr ir nepieciešamas konkrētā ceļa posmam, kā rezultātā nevajadzīgi sadārdzinās būvniecības izmaksas. Dažkārt lietderīgi būtu paskatīties uz vietējo materiālu izmantošanas iespējām. Vairāk izmantojot Latvijas materiālus, ceļu izbūves izmaksas būtu zemākas. Pāri palikušo naudu varētu izmantot citu ceļu remontam. Diemžēl Latvijā tas nedarbojas. Latvijai ir vēl viena nelaime, kura traucē normāli uzturēt un izbūvēt autoceļu tīklu, iedzīvotāju skaits ir proporcionāli mazāks nekā Eiropas valstīs , tādējādi nav pietiekami daudz nodokļu maksātāju kā rezultātā ,nekad nebūs pietiekami pašu naudas resursu, visu Latvijas ceļu tīklu uzturēšanai ideālā kārtībā.
