Elektroniskā uzraudzība būtiski samazina atkārtoti izdarīto noziegumu skaitu
Ieslodzījuma vietās ir virkne personu, kuras, lai arī notiesātas atbilstoši izdarītajam noziegumam uz ilgstošu laiku cietumā, spēj saprast izdarītā nozieguma smagumu un mainīties. Šādos gadījumos, kad cilvēks ir sapratis nozieguma sekas un parādījis, ka spēj atgriezties sabiedrībā, notiesātais likuma kārtībā no ieslodzījuma vietas var tikt atbrīvots ātrāk, kā arī nu jau vairāk nekā gadu pastāv iespēja, ka notiesātajiem, kuri atbrīvoti pirms termiņa, var tikt piemērota arī elektroniskā uzraudzība.
Viens no galvenajiem elektroniskās uzraudzības ieguvumiem ir tas, ka notiesātajam ir iespēja atgriezties sabiedrībā, būt kopā ar savu ģimeni, strādāt, mācīties, apgūt jaunas prasmes un pierādīt, ka arī viņš var normāli dzīvot. Elektroniskā uzraudzība ir motivējošs pasākums, lai cilvēks atgrieztos likumpaklausīgā vidē. Tajā pašā laikā elektroniskā uzraudzība ir stingra, neļaujot notiesātajam izdarīt jaunus noziegumus, tāpēc sabiedrībai nav jāuztraucas par savu drošību elektroniskās uzraudzības kontekstā.
Jāuzsver arī, ka citās valstīs veiktie pētījumi pierāda - ilgstoša brīvības atņemšana neatgriezeniski sabojā cilvēka psihi un domāšanu, kā rezultātā būtiski pieaug recidīva līmenis, proti, atkārtoti izdarīto noziegumu skaits. Arī Latvijā esam novērojuši to, ka recidīva skaits būtiski atšķiras, ja tiek piemērotas dažādas soda izciešanas metodes. Notiesāto vidū, kas sodu izcietuši cietumā, recidīvs ir 70%, savukārt to vidū, kam tikusi piemērota alternatīva soda metode, recidīvs ir 10 – 20%.Tas nozīmē, ka, ja mums ir iespēja piedāvāt alternatīvu sodu, kas sniedz lielāku cerību, ka notiesātais neizdarīs atkārtotu noziegumu, tad mums šī iespēja ir jārealizē. Šādām metodēm vajadzētu būt sabiedrībā atzītām, jo tas, ko mēs visi kopā vēlamies, ir padarīt sabiedrību drošāku, nodrošinot, ka netiek izdarīti atkārtoti noziegumi.
Savukārt tīri no ekonomiskā viedokļa elektroniskā uzraudzība ir krietni lētāka nekā cilvēka uzturēšana ieslodzījuma vietā, līdz ar to elektroniskā uzraudzība reāli ietaupa izdevumus no valsts budžeta. Cilvēks, kurš ar elektroniskās uzraudzības sistēmas palīdzību atrodas sabiedrībā, var palīdzēt ģimenei arī finansiāli, palīdzēt bērna audzināšanā un izglītošanā, kā arī maksā nodokļus. Elektroniskās uzraudzības ieviešana nākotnē noteikti būs liels pienesums valsts budžetam.
Šo iemeslu dēļ ir svarīgi, lai Latvijas sabiedrība saprastu, ko nozīmē elektroniskā uzraudzība, kam tā ir piemērota, kā notiek kontrole. Domāju, ka tuvākajā laikā mūsu sabiedrībā elektroniskās uzraudzības sistēma tiks atzīta vairāk, jo, skatoties uz to, kādām pārmaiņām mēs esam izgājuši cauri pēdējos 20 gados, Latvijas sabiedrība ir atvērta un elastīga.
Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos
