Rīgas parkā atrasta Latvijā vēl neredzēta sēņu suga
27. septembrī Dabas muzeja darbinieces, dodoties cauri Esplanādei, apstādījumos pamanīja liela izmēra cepurīšu sēnes. Tās auga nelielā grupā starp košumkrūmiem uz šķeldas, kas izmantota augsnes mulčēšanai. Dabas muzeja mikologi noskaidroja, ka sēnes ir krokgredzena virpainītes (Stropharia rugosoannulata), kas Latvijā līdz šim nav konstatētas.
Aprunājoties ar Rīgas parku un dārzu darbiniekiem, uzzinājām, ka vasarā šīs sēnes augušas arī hortenziju dobē, no kurienes ķerrām vestas uz izgāztuvi. Šķelda dobju mulčēšanai iegūta apzāģējot Rīgas parku kokus, bet daļa koksnes iegūta rekultivējot Purvciema izgāztuvi un veidojot no atkritumiem uzbērto kalnu. Kā sēnes nonākušas Latvijā atliek vien minēt. Iespējams, virpainīšu atliekas no restorāna vai lielveikala (ja kāds Latvijā tās vispār iepērk) nokļuvušas izgāztuvē un pēc tam kopā ar šķeldu atceļojušas līdz Esplanādei, varbūt to sporas vai sēņotne ienākusi kopā ar stādiem, ceļotāju apaviem vai kā citādi.
Jaunai krokgredzena virpainītei raksturīga gandrīz balta, vēlāk sarkanbrūna, līdz pat 20 cm plata cepurīte (zemākā gaisa temperatūrā arī lielākas cepurītes mēdz būt baltas). Sēnes lapiņas sākumā ir pelēkas, vēlāk tumši violeti brūnas. Uz kātiņa ir krokains gredzens. Sēnes hifām augsnē ir dzeloņaini izaugumi - akantocīti, ar kuru palīdzību tās spēj ķert un nogalināt augsnē dzīvojošus, sīkus, mikroskopiskus tārpus – nematodes. Virpainītes ir garšīgas un vērtīgas ēdamās sēnes, kuras daudzviet pasaulē audzē lietošanai uzturā. Pilsētas centrā sēnes ēšanai vākt gan nebūtu ieteicams, jo tās labi uzņem smagos metālus un citas kaitīgās vielas.
Lai arī virpainīte pirmo reizi Latvijā atrasta pagājušonedēļ, tās latviskais nosaukums radīts jau iepriekš. Tulkojot sēņu grāmatu no angļu valodas, tika latviskots sēnes latīniskais nosaukums. Angliski tai ir vairāki nosaukumi: wine cap stropharia, "garden giant", burgundy mushroom, king stropharia un godzilla mushroom. Savukārt, japāņi virpainīti dēvē par saketsubatake. Tā kā tagad sēne atrasta arī Latvijā, varētu tai piemeklēt skanīgāku nosaukumu, piemēram, tulkojot no angļu valodas, nosaukt to par karalisko virpainīti.
