„Zaļam” un energoefektīvam siltumam, apgaismojumam, komfortam
Izstādē „Māja I 2011” gūtie iespaidi atainoja šā brīža aktualitāti būvniecībā un dzīves vides aprīkojumā, kas ietver „zaļu” domāšanu un iespēju izmantot dažādus alternatīvos enerģijas iegūšanas risinājumus.
Dažu tehnoloģiski jaunāku risinājumu pārskats:
• Dabīgais apgaismojums ar gaismas šahtām ienesams faktiski jebkurā telpā, iebūvējot jumts segumā speciālu stiklotu kupolu kopā ar cauruļu sistēmu, kas gaismas starus, laužot to leņķus, aizvada līdz telpai. Gaismu iespējams aizvadīt līdz pat 15 metriem. Risinājums palīdz taupīt elektroenerģiju.
• Jaunās paaudzes blīvējuma lentas paredzētas spraugu noblīvēšanai starp guļbaļķiem vai betona paneļiem, tādējādi mazinot siltuma noplūdi.
• Siltumizolācija – krāsa, to arī uzklāj uz virsmas kā krāsu. Tehnoloģija izstrādāta Krievijā, tiek izmantota fasāžu, jumtu, cauruļu siltuma izolēšanai. Viena m2 pārklāšana 1 mm biezumā izmaksā 8 Ls, lai fasādei nodrošinātu nepieciešamo siltuma izolācijas koeficientu, nepieciešams vismaz 3 mm biezs slānis. Pāri siltumizolācijas slānim klājams dekoratīvās apdares slānis.
• Kāds atklāts saules paneļu tirgotājs stāsta, ka to izmantošana siltā ūdens sagatavošanai ļauj ietaupīt ne vairāk kā 100 Ls gadā. Aprīkojuma izmaksas ēkai, kuru apdzīvo 4 cilvēku ģimene, svārstās no 1200-1500 Ls, vēl jārēķinās ar sistēmas uzstādīšanas izmaksām - aptuveni 400-500 Ls un obligātām ikgadējās apkalpes izmaksām - 45 Ls.
• Siltuma sūkņus piedāvā ne tikai ārzemju ražotāji, bet tie top arī Latvijā. Ražotājiem ir risinājums, kas paredz „sabojāt” zemes laukumu tikai 5 m diametrā, nevis izrakņāt visu piemājas teritoriju, siltuma cauruļu kontūra izvietošanai.
• Nesošo konstrukciju izbūves keramikas vai gāzbetona bloki, kuriem nav nepieciešams klāt pāri siltinājuma slāni, jo siltuma izolācijas koeficients blokiem jau ir pietiekami augsts.
• Zaļā siena – šā gada jaunums. Vertikāli izvietota mobila režģu sistēma ar kūdras pildījumu filca maisos, kuros tiek audzēti istabas augi. Sistēma aprīkota ar automātisko laistīšanas sistēmu. Sistēma sastāv no atsevišķiem moduļiem – ja nepieciešams, atsevišķos moduļus var izņemt no sistēma, nomainīt augus vai veikt citus nepieciešamos uzlabojumus un ievietot atpakaļ.
• Biokamīnu kurināšanai tek izmantots „zaļais” kurināmais bioetanols, kas sadegot rada siltumu, bet neveido dūmus, tātad kamīnam nav nepieciešams dūmvads. Nav gan lēti, jo bioetanols vidēji izmaksā 4 lati litrā – ar šo daudzumu pietiek vienam vakaram pāris stundām. Arī kamīni ir tikpat dārgi, cik vizuāli efektīgi.
• Salīdzinot visdažādākos apkures iekārtu veidus, nākas secināt, ka joprojām malkas apkure izmaksās vislētāk un, ja vēl tiek izmantoti jaunas paaudzes apkures katli – koksnes gāzes ģenerācijas katli ar lietderības koeficientu līdz 87 procentiem, garantējams arī komforts.
• Igauņu speciālists izstādē demonstrēja Vācijā izstrādātu sistēmu, kas ar siltumsūkņa palīdzību „atgūst” siltumu no kanalizācijas sistēmas, kurā tā ir pārpārēm. Sistēma ir dārga, izmaksā ap 100 000 EUR un lietderīga izmantošanai daudzdzīvokļu ēku masīvos.
