Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū?

Kādas bija reālā situācija nekustamo īpašumu tirgū aizvadītajā 2010. gadā?

Pēdējos gados vispār visaktīvākais bija dzīvokļu tirgus. Kopumā 2010.gadā aizvien bija vērojama Latvijas iedzīvotāju interese par labu un kvalitatīvu dzīvokļu iegādi, taču samazinājās iespējamo piedāvājumu skaits. Tas izskaidrojams ar to, ka lielākoties kvalitatīvākie objekti par atbilstošāko cenu jau tika nopirkti iepriekšējos gados. Piedāvājumā par augstām cenām ir gan kvalitatīvi dzīvokļi mājās, kur nav remontēta kāpņu telpa, ir nolaista mājas apkārtne, gan arī neremontēti dzīvokļi, taču par pēdējiem pircēji sāk izrādīt interesi tikai tad, ja to cena ir adekvāta.

Pārsvarā darījumi notiek Rīgas mikrorajonos, kur nekustamo īpašumu cena ir 400 – 500 EUR/kvm. Jaunajos projektos pašmāju pircēji ir gatavi investēt 700 – 800 EUR/kvm, bet reāli tādu piedāvājumu ir maz. Tātad – pircēju vēlmēm atbilstošs piedāvājums ir ierobežots.

Un kā ar ārvalstu pircējiem?

Saskaņā ar SIA ‘’NIRA fonds’’ speciālistu novērojumiem, kopš 2010. gada jūlija 85-90% no dzīvokļu pieprasījumiem Rīgas klusajā centrā, Vecrīgā un Jūrmalas centrālās daļas jaunceltnēs ir no ārzemju pircējiem. Tieši, pateicoties viņu aktivitātei , 2010. gada septembrī Zemesgrāmatā figurēja dzīvokļu pirkumi Jūrmalā par 2 700 - 3 200 EUR/kvm, kā arī Rīgas Klusajā Centrā un Vecrīgā par 2 500 - 2 900 EUR/kvm. Tāpat arī komāpānijas speciālisti 2010. gadā ir pārdevuši tā sauktos “dārgos” (ap 3000 EUR/kvm) dzīvokļus Rīgas klusajā centrā un Jūrmalā.

Kas notiek ar dzīvokļiem, kuru īpašnieki nav spējuši turpināt maksāt kredītus?

Tos pārsvarā ir pārņēmušas bankas vai to meitasstruktūras, kā arī īpašnieki paši ir pārdevuši par cenām, kuras ir saskaņotas ar banku, bet noteikti zemākas par ņemto kredītu.

Un tomēr plašsaziņas līdzekļos ik pa brīdim atkal parādās dažādu banku reklāmas ar aicinājumiem par jaunu pieteikties kredītiem.

Bankas kredītēšanu gan ir atsākušas, bet tāda apjomā kā “treknajos gados’’ tas, domājams, vairs nenotiks, jo šobrīd ļoti rūpīgi tiek izvērtēta katra kredītņēmēja finansiālā situācija, legālie ienākumi, galvotāji u.c. Arī pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki, jo radu, draugu un kaimiņu negatīvā pieredze liek rūpīgāk apsvērt savas iespējas.

Kas nekustamo īpašumu tirgū sagaidāms 2011. gadā?

Runāt par jebkādām prognozēm 2011. gadā ir tas pats, kas zīlēt kafijas biezumos, jo nevaram zināt, kādus ‘’pārsteigumus’’ var sagādāt valsts likumlēmēji, taču cenu kāpumam, manuprāt, nav nekāda pamatota vai nepamatota iemesla.

Jāsaprot, ka nekustamais īpašums nav kaut kas tāds, kas veicina vai neveicina ekonomiku. Nekustamā īpašuma tirgus ir ekonomikas lakmusa papīrs. Šodien daļai Latvijas iedzīvotāju līdzekļu dzīvokļa, mājas vai zemes iegādei nav. Tāpēc politiķiem, kuri uzstājas televīzijas šovos, labāk vajadzētu domāt nevis par to, lai īpašumu cenas neaugtu un palielināt nodokļus šai segmentā, bet gan par to, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi, lai mūsu valsts iedzīvotāji varētu iegādāties īpašumus par viņu ienākumiem atbilstošu cenu.

Arī es, tāpat kā mēs visi, ceram uz vispārējās ekonomiskās situācijas stabilizāciju un augšupeju, kad atkal varēsim izvērtēt savas iepējas - pirkt, pārdot un būt veiksmīgiem!