Lai mantojums nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus

Tomēr mūsdienās mantojums var sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus- līdz ar mantojuma atstājēja mantu paliks arī visas viņa saistības- gan ņemtie kredīti, gan izsniegtie galvojumi un citas parādsaistības, kas radušās, aizgājējam dzīves laikā parakstot vai izdodot atbilstošu dokumentus (līgumus, vekseļus u.c.) Turklāt parādsaistības varēja rasties ne tikai no kredītlīgumiem. Tās var izrietēt arī no pirkuma, maiņas, nomas vai īres līgumiem, arī darba līgumiem, uzņēmuma līgumiem u.c. Tas nozīmē, ka, piemēram, būs jāapmaksā ne tikai hipotekārā kredīta parāds, bet arī parāds par īri, pakalpojumiem, kredītkaršu iztērētajiem kredītlimitiem u.c.

Tāpat parādu nastu var papildināt mantojuma atstājēja dzīves laikā veiktās neatļautās darbības, kuras kādam radījušas zaudējumus, un viņš tiesas ceļā to var pierādīt, piemēram, sabojāta manta. Mantojuma atklāšanas brīdī vēl var arī netikt konstatēta manta, ko mantojuma kopībā ieskaita vēlāk, tā kā apgrūtinājumi var atklāties arī ar zināmu laika nobīdi. Tāpēc, ja kādreiz paši uzņemamies šādas saistības vai attiecīgi veicam darbības, jau laikus jāpadomā, kā tas varētu iespaidot mūsu tuviniekus, iespējamos mantiniekus.

Labākais palīgs- zvērināts notārs

Kā rāda prakse, kad rodas nepieciešamība kārtot mantojuma lietu, nākas secināt, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Jautājumi, kas saistīti ar mantošanas tiesībām, reizēm var izrādīties pat ļoti sarežģīti, jo, lai arī mantošana šķiet tik līdzīga, tā katrā konkrētā gadījumā tomēr ir ļoti atšķirīga, uzskata Latvijas zvērinātu notāru padomes riekšsēdētāja, zvērināta notāre Ilze Pilsētniece. Viņa vērš uzmanību, ka valsts ir noteikusi- mantojuma lietas, kurās nav strīdu, tiek kārtotas pie profesionāļiem- zvērinātiem notāriem, pie kuriem arī var saņemt sākotnējās konsultācijas. Zvērinātu notāru saraksts ir pieejams internetā: Laipni lūdzam Latvijas notāru oficiālajā... sadaļā "Latvijas notāri", kur arī ir iespējams rakstiski uzdot jautājumus par mantojuma tiesībām un saņemt izsmeļošas atbildes.

Pie lietpratējiem būtu jāvēršas arī tāpēc, ka, lai gan mantojuma tiesības ir definētas Latvijas Republikas Civillikumā, tomēr laika gaitā daudzas tā normas ir kļuvušas arhaiskas un ir grūti samērojamas ar mūsdienu realitāti. Tāpēc valdība 2009.gadā apstiprinājusi Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju. Koncepcijas mērķis ir piedāvāt risinājumu, kā novērst nepilnības spēkā esošajā mantojuma tiesību normatīvajā regulējumā, atvieglojot matojuma tiesību piemērošanas praksē. Bet kamēr likums nav mainīts, jāvadās pēc esošā likuma normām un tiesu prakses mantojuma lietās.

No mantojuma līguma atteikties nevarēs

Jāatgādina, ka tiesības mantot nodibina laulība, radniecība un adopcija, turklāt mantojuma atstājēja radinieki manto noteiktā kārtībā, kas pamatota daļēji uz radniecības veidu, daļēji- uz tās pakāpju tuvumu. Bieži būs dzirdēti arī tādi termini kā "neatraidāmie mantinieki" un viņu "neatņemamās daļas". Vienkāršoti izsakoties, likums paredz, ka pašiem tuvākajiem radiniekiem ir tiesības uz savu noteiktu mantojuma daļu, neatkarīgi no tā, vai aizgājējs viņiem dzīves laikā ir vai nav ko novēlējis. Šai sakarā svarīgi ielāgot, ka pastāv trīs mantošanas pamati: likumiskā mantošana, testamentārā mantošana un līgumiskā mantošana. Attiecīgi pirmajā gadījumā mantojuma tiesības noteiktas jau ar likumu pat tad, ja mantojuma atstājējs nepaguva vai negribēja sastādīt testamentu. Taču otrajā gadījumā mantojuma atstājējs varēja dot šo vienpusējo rīkojumu- testamentu, kur mantojumu sadalīt pēc sava ieskata, piemēram, novēlot kādam māju, neminot, ka šim īpašumam līdzi varētu nākt arī hipotekārais kredīts. Trešā iespēja- ilvēks vēl savas dzīves laikā var noslēgt mantojuma līgumu ar kādu, kuram viņš vēlas pēc nāves uzticēt savu mantu.

Tā kā esam pievērsušies tādam tematam kā mantojums ar atstātām parādsaistībām, tad īpaša uzmanība pievēršama tieši mantojuma atstājēja pēdējai gribai, kas izteikta testamentā vai mantojuma līgumā. Jāņem vērā, ka pēc noslēgta mantojuma līguma nevar atraidīt mantojumu, ja vien šāda iespēja nav minēta līgumā. Tas nozīmē, ka mantojuma līguma slēdzējam būs jāpieņem arī mantojums, kuram, piemēram, līdzi nāk kredītsaistības. Šādu līgumu arī nevar vienpusēji atsaukt, ja vien tas nav atrunāts pašā līgumā, bet neatraidāmiem mantiniekiem ir tiesības apstrīdē mantojuma līgumu gan mantojuma atstājējam dzīvam esot, gan arī pēc viņa nāves.

Mantojumu var gan pieņemt, gan atraidīt

Ja mantojuma līgums bez atrunas atraidīt mantojumu nav bijis noslēgts, tad potenciālajiem mantiniekiek pastāv iespēja izvairīties no mantojuma atstājēja parādiem un citām saistībām. Iespējams, ka tad nāksies atteikties arī no mantinieka statusa, vai arī jārēķinās, ka no iecerētā mantojuma maz kas paliks pāri.

Likums noteic, ka ar mantojuma atklāšanu un vienlaikus aicinājumu mantot nodibinās vienīgi iespēja kļūt par mantinieku. Tas, ka uzzinām, ka miris tuvs radinieks vai kāds, kurš mūs pieminējis savā testamentā, vēl nenozīmē, ka automātiski esam kļuvuši par mantiniekiem. Mantojuma iegūšanai vēl vajadzīgs, lai mēs izteiktu savu gribu pieņemt mantojumu. Mantiniekam pašam ir tiesības izlemt, vai pieņemt mantojumu vai to atraidīt, vienalga, vai tas viņam pienākas pēc likuma vai pēc testamenta.

Būtībā tas ir ļoti atbildīgs lēmums, jo, kā jau iepriekš minēts, mantojums var būt apgrūtināts ar parādiem, par kuriem jāatbild mantiniekiem, kuri pieņems mantojumu. Turklāt parādsaistību summa var būt daudzkārt lielāka, nekā pats mantojums ir vērts. Īpaši aktuāli tas ir patlaban, kad nekustamā īpašuma iegādei apjomīgi hipotekārie kredīti izsniegti "treknajos gados", bet nu īpašuma vērtība sarukusi un vairs nenosedz izsniegtā parāda vērtību.

Svarīgi zināt, ka pieņemot šādu ar milzu parādu apkrautu mantojumu, var nākties norēķināties ne vien ar pašu mantojumu, bet vēl arī ar visu savu personīgo mantu. Tas nozīmē, ka var nākties šķirties, piemēram, gan no mantotā dzīvokļa, gan no sava dzīvokļa, auto un naudas krājumiem.

Pārpratumi ar klusēšanu

Viena no iespējā tātad ir atraidīt mantojumu un tā izvairīties no parādiem, kas nāk līdzi ar pašu mantojumu. Lai arī likums paredz, ka atraidīt mantojumu var, to izsakot tieši, tā arī klusējot, jābūt ļoti uzmanīgam, izvēloties klusēt jeb nedot ziņu par savu nodomu. Vienā gadījumā var izrādīties, ka ar klusēšanu esat mantojumu atraidījis, bet citā- pieņēmis. Šādi pārpratumi var rasties, ja mantojums atrodas potenciālā mantinieka faktiskā valdījumā vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk. Ar faktisko valdījumu, piemēram, saprot, ka turpināt dzīvot mājā. kura piederējusi aizgājējam un uz kuru varat pretendēt kā mantinieks. Ja pēc laika, kurā bija jāpaziņo par mantojuma pieņemšanu, nav dota noteikta atsauksme, tad atzīstams, ka mantojums ir pieņemts. Bet, ja faktiskā valdījumā mantojums neatrodas un līdz noteiktam termiņam neizrādāt par to nekādu interesi, tad atzīstams, ka mantojumu esat atraidījis.

Mantojuma pieņemšanas termiņi

Mantojuma pieņemšanas termiņi ir noteikti Civillikumā. Ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltam mantiniekam tas jāievēro. Ja tāds termin''s nav bijis noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti mantot ar sludinājuma starpniecību, tad sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktam termiņam. Ja uzaicinājuma nav bijis, tad griba pieņemt mantojumu jāizsaka gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanas dienas, ja mantojums atrodas jūsu faktiskā valdījumā, bet, ja neatrodas- no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies. Jāpiebilst, ka par mantojuma atklāšanas dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve, vai dienu, kad tiesa viņu izsludinājusi par mirušu.

Likums arī nosaka, ka tad, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt, bet, ja to atraidījis, tad vairs nevar to pieņemt vēlāk.

Gadījumos, kad potenciālais mantinieks nav zinājis, ka viņš ir aicināts mantot un arī to, uz kāda pamata (likuma, līguma vai testamenta), mantojuma pieņemšanu var uzskatīt par spēkā neesošu. Lai šajos likuma tīklos nesapiņķerētos, ieteicams tomēr doties pie notāra un rakstiski atraidīt mantojumu. Atsaukšanās uzaicinājumam mantot dod iespēju arī lūgt notāru noskaidrot, kādas saistības nāk līdzi mantojumam. Tad vēl paliks laika pārdomām, lai noteiktajā termiņā paziņotu savu lēmumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu.

Inventāra tiesības izmantošana

Ko darīt, ja mantojums ir pieņemts klusējot un iepriekš nav bijusi skaidra informācija par tā apgrūtinājumiem? Tādā situācijā ir iespēja pasargāt vismaz savus personīgos īpašumus no kreditoru prasījumiem. Šis brīnumrīks, ko paredz likums, ir inventāra tiesības izmantošana. Mantinieks to var izmantot, neatkarīgi no tā, vai viņš aicināts mantot uz likuma, testamenta vai līguma pamata. Inventāra tiesību piešķirt jālūdz katram mantiniekam atsevišķi.

Ar inventāra tiesību saprot iespēju pirms mantojuma pieņemšanas iepazīties ar mantojuma sastāvu un atbildēt tikai saņemtā mantojuma vērtības apmērā, kā arī atvilkt no mantojuma summas, kas iztērētas mantojuma atstājēja apbedīšanai, izdevumiem, kas saistīti ar inventāra sastādīšanu un citiem izdevumiem, kas radušies ar mantojuma pieņemšanu. Inventāra tiesība neatbrīvo no atbildības par mantojuma atstājēja parādiem, toties nav pienākums atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu. Civillikums arī paredz, ka aizbildņiem un aizgādņiem, pieņemot mantojumu nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā, noteikti jāsatāda inventārs.

Inventāra tiesība jāizmanto ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos. Uz tām personām, kuras saskaņā ar likumu var pieņemt mantojumu tikai ar inventāra tiesību, šis pieteikuma iesniegšanas termin''s nav attiecināms.

Ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru jāvēršas pie notāra. Mantojuma sarakstu var sastādīt tiesu izpildītājs vai bāriņtiesai. Mantojuma sarakstā norāda katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību. Ja mantinieks nepiekrīt mantas novērtējumam, inventāra sastādītājs ir tiesīgs par mantinieka līdzekļiem pieaicināt ekspertu, piemēram, nekustamā īpašuma vērtētāju. Kamēr tiek sastādīts inventārs, kreditori nevar vērst pret mantojumu savus prasījumus.

Mantotāja atteikšanās līgums

Vēl viena no iespējām, kā laikus izvairīties no parādu nastas, ir sastādīt mantotāja atteikšanās līgumu. Tam jābūt rakstiski noslēgtam līgumam, ar ko viena puse atsakās no mantošanas tiesībām, kas viņai pienāktos pēc otras puse nāves. Šādu līgumu iespējams sastādīt, tikai mantojuma atstājējam vēl dzīvam esot. Jārēķinās, ka mantotāja atteikšanās līgums ietver arī mantinieka neatņemamo daļu, uz kuru vairs nevarēs pretendēt.

Vēl dažkārt rodas jautājums, kas notiek ar kredīta galvinieku, ja pēc kredīta ņēmēja nāves viņa iespējamie mantinieki atraida mantojumu? Tādā gadījumā kreditori parāda nomaksu tomēr prasīs no galvinieka, ja vien viņš nebūs uzņēmies galvinieka saistības tikai uz zināmu laika periodu.

Vineta Vizule