Galvenie ilgtspējīgas būvniecības principi pasaulē

Ilgtspējīgas dzīves vides attīstīšana

Apzinoties, ka cilvēces attīstībai pastāv ekoloģiskā robeža, šodien mums ir jābūt gataviem meklēt un pieņemt risinājumus, lai nodrošinātu nenoplicinošu attīstību un mūsu vajadzības varētu apmierināt, neapdraudot nākamo paaudžu eksistenci. Tālab zaļās būvniecības pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, ietverot ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.
Ilgtspējīga attīstība

Optimāla ēkas vietas izvēle

Sākot domāt par jaunas ēkas būvniecību, jāizvērtē, kā tā vislabāk iekļausies ainavā, kopējā vidē un transporta infrastruktūrā. Izvēlētā vieta nedrīkst apdraudēt bioloģisko daudzveidību un pastiprināt nepieciešamību pēc transporta. Ieteicams dot priekšroku jau apdzīvotai, nevis neskartai zaļajai zonai. Jāņem vērā arī objekta radīto emisiju un atkritumu (notekūdeņi, emisijas augsnē un gaisā, troksnis un smakas) utilizācijas un mazināšanas iespējas izvēlētajā vietā. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Samazināts enerģijas patēriņš

Ir vairāki faktori gan ēkas celtniecībā, gan apsaimniekošanā, kas ļauj samazināt ēkas enerģijas patēriņu, tādējādi būtiski palielinot tās energoefektivitāti. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Alternatīvi enerģijas avoti

Alternatīvo enerģijas avotu piemēri ir vēja, saules, zemes siltuma enerģija, biomasa un biogāze. Alternatīvas enerģijas izmantošana ļauj samazināt apkures izmaksas, ir draudzīgāka videi (netiek izmantoti izsīkstoši resursi - nafta, dabasgāze -, kuru patēriņš veicina piesārņojumu) un palielina autonomiju no tradicionālo energoresursu piegādātājiem.

Uzlabota siltumizolācija

Bēniņu, jumta, pagraba, ārsienu konstrukciju pārdomāta siltināšana nozīmīgi novērš ēkas siltuma zudumus. Siltināšanai var izmantot dažādus materiālus, tādēļ, tos izvēloties, ieteicams izsvērt draudzīgumu videi (ieguves avots, vai izmantoti dabīgi, atjaunojami, pārstrādājami resursi, vai tajos nav kaitīgu vielu u.c.).

Energoefektīvas ventilācijas sistēmas

Nodrošina ēkā svaigu gaisu un veselīgu mikroklimatu. Ja māja tiek hermētiski noslēgta, ievērojami samazinās enerģijas patēriņš, taču, neļaujot iekļūt gaisam, iekštelpu klimats būtiski pasliktinās. Tādēļ nepieciešams izvēlēties konkrētajai ēkai vislabāko ventilācijas risinājumu, piemēram:

- ventilācija ar siltuma atgūšanu izplūstošā gaisa siltumu nogādā atpakaļ apkures sistēmā, tādējādi samazinot izdevumus;

- rekuperācijas iekārtas - no telpām izvadītais gaiss sasilda āra gaisu, nesajaucoties ar to;

- vilkmes ventilācija nodrošina gaisa izplūdi, savukārt logos vai sienās iestrādātas sistēmas nodrošina pasīvo ieplūdi. Iespējams ierīkot arī dabisko ventilācijas sistēmu, kad pa ventilācijas ejām gaiss dabiski pārvietojas vēja un temperatūras maiņas ietekmē.

Paaugstinātas energoefektivitātes logi

Ļauj optimāli izmantot saules gaismu un siltumu. Tādēļ lielāko daļu logu mājā vēlams orientēt pret dienvidiem. Vairāk siltuma un dienasgaismas ļaus iegūt lielāka izmēra logi. Logu energoefektivitātei būtisks ir stiklojums un rāmja siltumizolācijas materiāli, tādēļ ieteicams izmantot energoefektīvus pakešu (dubultstiklu vai triju stiklu) logus ar inerto gāzi starp kārtām un selektīvajiem jeb tā sauktajiem zemas emisijas - caurlaidības (low-e) - stikliem.

Apgaismojums

Populārākās apgaismojuma spuldzes ir kvēlspuldzes, taču tās ir ļoti neefektīvas, jo 90% no patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% gaismā. Tādēļ ieteicams izmantot kompaktās fluorescentās spuldzes, kas kalpo desmit reižu ilgāk un ietaupa trešdaļu enerģijas. Vienīgi jāatceras, ka tās satur dzīvsudrabu, tādēļ šīs spuldzes pēc izdegšanas nedrīkst izmest kopējā atkritumu konteinerā - tās ir jānogādā bīstamo atkritumu savākšanas punktos pārstrādei.

Samazināts ūdens patēriņš

Savācot un izmantojot lietus ūdeni, kā arī izvēloties ūdeni taupošas santehnikas ierīces (krānus, dušas galvas, tualetes skalošanas tvertnes), iegūsiet kvalitatīvu ūdeni mājsaimniecības vajadzībām un samazināsiet vajadzību pēc ūdens piegādes.
Samazinot ūdens patēriņu, mazinās slodze centrālās ūdens piegādes un notekūdeņu sistēmai. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Videi un veselībai draudzīgu materiālu izvēle

Izvēloties būvmateriālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā aprites cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Vēlams dot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem - koksnei, citiem biomasas produktiem, mālam u.tml. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Atjaunojamu resursu izmantošana

Tādi atjaunojami resursi kā koksne un tās pārstrādes produkti, saules un vēja enerģija, kā arī no biomasas (koksnes, salmiem, biogāzes u.c.) iegūstamā enerģija daudz mazāk kaitē videi. Tā novērš resursu noplicināšanu, vides degradāciju, atmosfēras piesārņojuma palielināšanos un ar to saistītās klimata izmaiņas. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte

Pastāv vairāki risinājumi, kā nodrošināt veselīgu dzīves vidi - izvēlēties būvmateriālus, apdares un interjera materiālus, kuri ir brīvi no gaistošiem kaitīgiem savienojumiem vai kuros to līmenis ir neliels, ierīkot pārdomātus ventilēšanas risinājumus un efektīvi izmantot dienasgaismu. Šādā vidē ir patīkamāk uzturēties un vieglāk elpot, ir samazināts alerģisku slimību risks. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.

Novatoriski risinājumi projektēšanā un būvniecībā

Ilgtspējīgas būvniecības skatījums uz attīstību nākotnē nozīmē nemitīgu tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanu, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, apkures, ventilācijas sistēmas un citus mājas būvniecības aspektus. Tomēr jaunākās tehnoloģijas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis uzlabojumu sasniegšanai. Iekārtu un apdares materiālu izvēle notiek pēc detalizētiem aprēķiniem, izstrādājot konkrētajā gadījumā vispiemērotāko risinājumu. Skatīt principus interaktīvā zaļās mājas modelī.