Hermētiskums un elpošana: Kas ir „elpojošs“ siltināšanas materiāls?
Elpošana mums galvenokārt saistās ar gaisa kustību.
Tomēr termins „elpojošs materiāls“ būvniecībā raksturo nevis materiāla gaisa caurlaidību, bet gan tā ūdens tvaika caurlaidību.
Siltināšanas materiālam ir „jāelpo“, t. i., tam jābūt ūdens tvaika caurlaidīgam, lai siltinātās mitrās konstrukcijas nesāktu pūt, pelēt, bet caur siltināmā materiāla slāni (kuru veido atvērtas poras) tas ātri izžūtu.
Jo blīvāks ir siltināšanas materiāls, jo labāk tas saglabā siltumu un neizlaiž no telpām silto gaisu. Bet ūdens tvaikam, kas pārvietojas no lielākas koncentrācijas (no iekštelpām) uz mazāku (uz āru), nevis jāuzkrājas starpsienās, bet gan viegli no tām jāpazūd.
Kā gaisa necaurlaidīgs materiāls var izlaist ūdens tvaiku?
Izrādās, ka var. Un to praktiski pierāda trešās paaudzes hermētiskas siltināšanas materiāls TOGO.
Tas ir atvērtu poru materiāls. Porās ir tikai oglekļa dioksīds (CO2). Poras ir tik sīkas, bet to labirints ir tik sarežģīts, ka gaisa plūsma neizspraucas tam cauri.
Bet ūdens tvaika molekulām piemīt īpašība nepārtraukti kustēties nekustīgā gaisā no lielākas koncentrācijas uz mazāku (ūdens tvaika difūzija).
Ēku konstrukciju materiālu žūšanas process norit diezgan lēni, tādēļ ūdens tvaika molekulas pilnībā spēj izspraukties cauri sarežģītajam siltināšanas materiāla poru labirintam, un konstrukcijas viegli izžūst.
Lūk, ko nozīmē hermētisks un „elpojošs“ siltināšanas materiāls – TOGO.
Ko elpo hermētiski nosiltinātas mājas iedzīvotāji?
Skaidrs, ka, runādams par hermētiski nosiltinātu māju, es nedomāju, ka telpās neielaidīsim svaigu gaisu.
Pieaudzis cilvēks aktīvā stāvoklī stundas laikā izelpo 14–15 m³ gaisa. Tas nozīmē, ka ģimenei, kurā ir trīs cilvēki, stundā nepieciešams aptuveni 40–45 m³ gaisa.
Hermētiski nenosiltinātā mājā pa dažādām spraugām istabā stundas laikā nekontrolējami nonāk 10–30 m³ gaisa. Ja istabā uzturas 3 cilvēki, acīmredzams, ka tas nav pietiekams daudzums, lai iedzīvotāji elpotu veselīgi. Telpas vienalga ir jāvēdina, ja nevēlamies sajust diskomfortu un saskarties ar veselības problēmām sliktas smakas un pelējuma dēļ.
Kā vēdināt ekonomiski?
Vēdināšana neizbēgami ir saistīta ar siltuma zudumiem, tādēļ vēdināt nepieciešams pēc iespējas ekonomiskāk un tikai tik daudz, cik vajadzīgs.
Ekonomiskākā vēdināšana iespējama, izmantojot siltumu ekonomējošas un gaisa plūsmas kontrolējošas rekuperācijas sistēmas. Jaunākie rekuperatori jau ļauj ietaupīt līdz pat 80% siltā gaisa, kas izplūst no telpām.
Hermetizējot māju un ierīkojot ekonomisku telpu vēdināšanas sistēmu, mēs iegūstam iespēju kontrolēt telpās ieplūstošā gaisa plūsmas un ar izplūstošo gaisu zaudējamā siltuma daudzumu.
Kā pazaudējam naudu?
Proti, ar nekontrolējamu gaisa plūsmu no telpām izplūstošais siltums arī ir tas milzīgais resurss, kuru mēs zaudējam, siltinot ēkas ar nehermētiskiem siltināšanas materiāliem un vēdinot telpas bez kontroles un uzskaites.
Moderna ventilācijas sistēma dāvā iespēju ielaist telpās tikai tik daudz gaisa, cik nepieciešams tajās mītošo cilvēku veselīgai elpošanai. Tik pat daudz gaisa arī izplūst no telpām, bet ap 70% šā izplūstošā gaisa siltuma paliek iekštelpās un tiek izmantots ieplūstošā aukstā āra gaisa sasildīšanai. Ietaupījums ir acīmredzams.
Ja mēs vēdinām telpas caur logiem, ienākošā gaisa daudzumu nav iespējams aprēķināt. Praktiski, tā vēdinot, telpās ieplūst apm. 5–7 reizes vairāk aukstā gaisa, nekā vajadzīgs. Un viss šis gaiss ir jāsasilda.
Lūk, ekonomika.
M. Atkauķis: „Pārvaldot savus resursus, mēs pārvaldām savu dzīvi.”
