Kāpēc graudiem ir lielāka nozīme par izkāpšanu uz Mēness?
Iespējams, bez graudiem mūsu pasaule būtu pavisam citādāka. Vēstures fakti liecina, ka tieši šie, šodien it kā pašsaprotamie produkti, ko ikdienā tik daudz izmantojam uzturā, ir bijuši iemesls būtiskiem pavērsiena punktiem pagātnē un cilvēces attīstībā.
Izcils enerģijas avots
Graudi ir izcils enerģijas avots, tajos ir proteīni, vitamīni, tauki, ogļhidrāti, taču cilvēkiem tieši graudus lietot uzturā ir sarežģīti. Taču miltos samaltus graudus var sajaukt ar ūdeni un uzvārīt putru vai arī iejaut mīklu un uzcept maizi.
„Ja es tev iedošu maisu ar miltiem un ūdeni, tu pārāk ilgi neizdzīvosi. Bet ja tu sapratīsi, kā miltus un ūdeni var pārvērst maizē, saglabājot graudu uzturvērtību, tu noteikti izdzīvosi,” TV kanāla „National Geographic” raidījumā „Ēšana: pārtikas stāsts” saka rakstnieks Maikls Pollans, kas ilgstoši pētījis dabas un kultūras savstarpējo mijiedarbību.
No klejotājiem līdz pirmajiem ciemiem
Tieši zināšanas par to, kā aug un ir pārstrādājami graudi, galu galā ļāva senajiem cilvēkiem beigt mednieku / vācēju dzīves veidu un apmesties konkrētā vietā, apkopt zemi un audzēt graudus. Tā sāka veidoties pirmās ģimenes, ciemi, ciltis, pilsētas, valstis un tautas. Tā notika gan Ziemeļāfrikā, gan Indas upes ielejā, Vidējos Austrumos un citviet. Šī revolūcija zemkopībā ir svarīgāka par izkāpšanu uz Mēness un riteņa izgudrošanu, ja nebūtu zemkopības, nebūtu attīstītas kultūras.
Varas pamats
„Vēsture atklāj, ka tautas, kuras spēja uzkrāt lielākos graudu krājumus, bija spēcīgākas, jo graudi nozīmē pārtiku, savukārt pārtika nozīmēja varu,” „National Geographic” secina Losandželosas restorānu īpašnieks un pavārs Ēriks Grīnspens.
Tādējādi graudi bija pamats, lai savās rokās koncentrētu un saglabātu varu, turklāt krājumus varēja lietot arī kā kontroles sistēmu, lai pārtiku sadalītu atbilstoši sabiedrības sociālajai struktūrai. Proti, no sijātiem miltiem tapusī, kraukšķīgā zeltainā maize tika atvēlēta turīgajiem, savukārt, cepjot maizi nabadzīgajiem, mīklai piejauca visu, kas bija pa rokai. Tā sakot, zemnieki jau apēdīs visu, arī to, kas tapis no pabirām un zāģu skaidām.
Graudi kā simbols
Graudi vairāk nekā jebkurš cits pārtikas produkts ir bijis arī simbols cīņai starp bagātajiem un nabagajiem – to skaidri apliecina franču revolūcija 1789.gadā, kad ilgi krājušās dusmas pret monarhiju un neražas gadu ietekmētās augstās maizes cenas uz ielām izveda tūkstošiem cilvēku.
Maize ir arī simbols cīņai starp tradicionālo un moderno, kam labs piemērs ir sagriezta, iepakota, lielveikalos nopērkamā maize. Nenoliedzami, pēdējos apmēram 80 gadus maize ir pārvērtusies – satur mazāk kaloriju un uzturvielu, ir uzpūsta, bieži pārpilna ar konservantiem, tādēļ aizvien populārāka kļūst pašcepta, kraukšķīga maize.
TV kanāla „National Geographic” jaunais populārzinātniskais seriāls „Ēšana: Pārtikas stāsts” ir aizraujošs zinātnisku un vēsturisku faktu apkopojums, kas liek domāt par to, kā pārtika mūs ietekmēja pagātnē un ietekmēs rīt. Arhīvu materiāli, vecas reklāmas, garšīgi pārtikas attēli – tas viss apliecina ideju, ka stāsts par pārtiku ir stāsts par mums pašiem.
Sešās sērijās ir atklāti interesanti fakti un likumsakarības par ikdienā lietotiem produktiem: gaļu, zivīm, graudiem cukuru, konserviem. Lai izveidotu šo seriālu „National Geographic” aptaujāja apmēram 70 dažādus ekspertus, tostarp vēsturniekus, pavārus, pārtikas ražošanas profesionāļus, kuri dalās savās pārdomās par pārtiku un ēšanu.
Skaties populārzinātnisko seriālu „Ēšana: Pārtikas stāsts” TV kanālā „National Geographic” sestdienās plkst. 22.00 no 21.februāra.
