Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:254, Did:0, useCase: 3


Brīvības piemineklis – latviešu tautas brīvības simbols

Brīvības piemineklis – latviešu tautas brīvības simbols
Foto: epadomi.lv

Brīvības piemineklis, uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā celtniecība sākās 1931. gadā, bet svinīgi atklāts tika 1935. gada 18. novembrī. Piemineklis celts pēc tēlnieka K. Zāles un arhitekta E. Štālberga projekta. Piemineklim izmantots gaišpelēkais un sārtotais Somijas granīts un Itālijas travertīns, bet Brīvības tēls bronzā atliets Zviedrijā. 9 m augsta varā veidota brīvības statuja (Milda) ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs. . Trīs zeltītās zvaigznes izkaluši metālkalēji J. Zobens un A. Naika.

Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1920. gadu sākumā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne!".

Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas tiek uzskatīts par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu.

Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. g. 18. novembrī


Pieminekļa centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija likti veltījuma vārdi Tēvzemei un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe. 42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls - alegorisks brīvības simbols ar trīs novadiem kā zvaigznēm - Kurzemi, Latgali, Vidzemi. Tās izteic valstiskuma un vienotības ideju. Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture. Tajos redzamie skulpturālie veidojumi: Brīvība, Māte Latvija, Lāčplēsis, Važu rāvēji, Vaidelots, Cīņa ar bermontiešiem, Dziesmu svētku gājiens u.c.

Padomju laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta. Pieminekļa pakājē tika izveidots trolejbusa galapunkts. Tā tika izmantota kā velosacensību starta vieta. Pieminekļa pakājē notika pirmie Helsinki 86 rīkotie pasākumi Atmodas laika sākumā. 1990. gadā iela ap pieminekli tika slēgta satiksmei. 1992. gada 11. novembrī tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.

2000. gadā sākās pieminekļa atjaunošanas darbi. Restaurācijas laikā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Tika arī nostiprināti pieminekļa pamati, lai nodrošinātos pret to grimšanu. Dažus gadus pēc restaurācijas atklājās, ka nepareizi izvēlētas restaurācijas tehnikas dēļ sācis bojāties zvaigžņu zeltījums. Zvaigznes atjaunoja 2006. gada pavasarī veiktās pieminekļa restaurācijas laikā, taču restaurācija tika sasteigta un restauratori paziņoja, ka nevar garantēt darba kvalitāti.

Restaurācija veikta arī 2017. gadā. Šajā laikā notīrītas un atjaunotas pieminekļa akmens virsmas, bojātās šuves, nospodrinātas Brīvības pieminekļa zvaigznes un veikti citi apkopes darbi.

Izmantotie materiāli:
citariga.lv