30% Latvijas iedzīvotāju mājokļa aizsargāšanā paļaujas uz rituāliem un talismaniem
Mājas ir mūsu drošākā un sirdij tuvākā vieta – mūsu „svētais templis”, kur patverties, tādēļ cilvēki par to rūpējas un sargā. Taču bieži vien cilvēkiem ir atšķirīgi pieņēmumi par to, kā savu mājokli padarīt drošu – kāds mājoklī ierīko signalizāciju, cits to apdrošina, vēl kāds veic drošības rituālus, bet citi tur kādu talismanu vai pīlādžu zaru, ticot, ka tas nes laimi un sargā mājokli un tā iemītniekus. Kā atklāj tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aptauja, 30% Latvijas iedzīvotāju ir gana māņticīgi un mājokļa pasargāšanas nolūkos tic rituāliem vai tur kādu talismanu.
Apdrošinātāja BALTA un pētījumu centra SKDS aptauja atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji savu mājokli no negaidītiem notikumiem vai apstākļiem pasargā, ievērojot dažādus drošības pasākumus. Lai pasargātu savu mājokli, 42% aptaujāto to ir apdrošinājuši, 30% no visiem pētījuma dalībniekiem mājās tur kādu talismanu vai ir veikuši nosacītus „drošības rituālus”, taču liela daļa izvēlas vēl citus paņēmienus, piemēram, 53% aptaujāto norāda, ka steidzami nomaina ārdurvju atslēgas slēdzeni, ja ir pazaudējuši atslēgas.
Pētījumā tika noskaidrots, ka uz Latvijas iedzīvotājiem atstāj ietekmi arī tautas ticējumi saistībā ar mājokļa drošību. Izrādās, ka visbiežāk tautas ticējumiem tic kurzemnieki, piemēram, „visas nelaimes nāk pa trim”, „slaukot gružus pāri slieksnim, var atgadīties kāda ķibele ar māju vai tās iemītniekiem” u.c. Visvairāk aptaujāto (33%) ir daļēji vai pilnīgi pārliecināti par ticējuma „nedrīkst somu likt uz zemes, jo tad nebūs naudas” piepildīšanos, kamēr par citiem ticējumiem aptaujas respondenti nav tik pārliecināti.
„Lai gan Latvijas iedzīvotājus pavada neliela māņticības aura, varam sevi uzlavēt par praktisku pieeju labklājībai, jo liela daļa cilvēku pievērš uzmanību sava mājokļa drošībai. Šķiet, ka latviešu vispieņemamākā drošības kombinācija ir neliela māņticības deva kopā ar apdrošināšanu. Tomēr daži aptaujas rezultāti ieskandina „trauksmes zvaniņu” - lai gan 79% respondentu vienmēr aizslēdz durvis, izejot no mājokļa uz 10 minūtēm, kad tajā neviens cits nepaliek, 16% atzīst, ka to dara tikai dažkārt, bet 5% to nedara it nekad. Dati rāda, ka visbiežāk durvis īsas prombūtnes laikā neaizslēdz iedzīvotāji, kuri dzīvo privātmājās, Zemgales un Latgales reģionos vai lauku mazpilsētās, kur cilvēki it kā viens otru zina un uzticas,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Vaicājot par to, vai Latvijas iedzīvotāji tur mājoklī kādu aizsargfunkciju pildošu talismanu, nākas secināt, ka šāda pieeja ir gana populāra. Pētījuma rezultāti liecina, ka mājas aizsargfunkciju pildošs talismans ir 41% Latvijas iedzīvotāju, bet šāda talismana nav 52% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk mājokļa talismans ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātmājā. Pētījums arī parāda, ka talismanus mājā visbiežāk tur sieviešu dzimuma pārstāves, taču vismazāk tādu ir Rīgas iedzīvotājiem.
Interesanti, ka iedzīvotāji kā mājas aizargfunkciju pildošus talismanus visbiežāk izvēlas dažādus augus (27%), reliģiskus talismanus (15%), kā arī cita veida talismanus (51%). Iecienītākie talismani Latvijas iedzīvotājiem ir pakavs, pīlādzis vai pīlādža zars, kā arī svētbilde vai ikona. Tāpat 18% aptaujāto atzīst, ka viņi veic kādu rituālu ar mērķi aizsargāt savu mājokli. Bet 75% iedzīvotāju norāda, ka viņiem nav īpašu rituālu, kurus viņi veiktu, lai aizsargātu savu mājokli.
Tāpat pētījumā tika jautāts, vai Latvijas iedzīvotāji pēdējo 10 gadu laikā ir pazaudējuši mājokļa ārdurvju atslēgas un vai tās ir nomainījuši gadījumā, ja sanācis tās pazaudēt. Dati rāda, ka 17% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 10 gadu laikā ir gadījies nozaudēt mājas atslēgas vismaz vienu reizi. Kopumā nozaudētu atslēgu gadījumā ārdurvju slēdzi nomaina 53% aptaujāto, kamēr pārējie 47% to nedara. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk ārdurvju slēdzenes netiek nomainītas iKurzemē un Latgalē, kā arī privātmājās.
Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saistībā ar mājokļa drošību šī gada martā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar apdrošinātāju BALTA. Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
