Kā izdzīvot Antarktīdā un doties piedzīvojumos lielā salā?
Antarktīda ir 14 miljonu kvadrātkilometru liels tuksnesis, kur vējš var sasniegt 200 m/h, temperatūra - samazināties līdz mīnus 73 grādiem, bet, neskatoties uz milzīgajiem ledājiem, gaiss ir tik sauss kā svelmainajā Sahārā. Zinātnieki antarktiskajā bāzē strādā gluži kā kosmiskajā stacijā, tik bīstami un sarežģīti tas ir.
To, kā drosmīgi zinātnieki strādā šādos apstākļos, televīzijas skatītāji varēs vērot “National Geographic” jaunajā šovā “Antarktīda”, kas būs redzams no 21.novembra, bet viņu izdzīvošanas iemaņas noderēs ikvienam ziemas ekstrēmo izklaižu cienītājam.
# Esi gatavs lielam salam, seko līdzi apsaldējumiem
Antarktīdā pat vasarā temperatūra bezvējā var samazināties līdz mīnus 50o C. Lielajā salā vējš var sasaldēt ādu vienā acumirklī, tādēļ aizsedz iespējami daudz ķermeņa. Deguns, vaigi, ausis, zods un kājas parasti ir pirmās ķermeņa daļas, kas izjūt aukstumu. Asinsriti palīdz uzturēt arī aktīvas kustības, tādēļ nestāvi, bet lēkā, pietupies, vicini rokas.
Ja āda kļūst balta vai aukstais vējš rada dzelošu sajūtu, visticamāk, šo vietu ir skāris apsaldējums. Lai izvairītos no tā, valkā dūraiņus, nevis pirkstaiņus. Nevelc pārāk ciešus apavus – tas ļaus uzturēt normālu asinsriti ekstremitātēs.
# Velc vismaz četras kārtas apģērba, polārzābaki var glābt dzīvību
Silts, elpojošs, ātri žūstošs termoapģērbs un vilnas izstrādājumi ir vienīgais, ko var valkāt Antarktīdā un citviet, kur valda liels sals. Apģērbam jābūt tik siltam un sausam, cik vien iespējams. Viss liekais mitrums momentāni sasalst. Tādēļ iespējami ātrāk jāpārvelk drēbes, pat ja iebrien atklātā ūdenī. Ļoti jutīgi pret apsaldējumiem ir kāju pirksti, tādēļ ir kritiski svarīgi izvēlēties pareizos apavus. Tie sagādās mazāk raižu.
# Pārvietojies pārī vai mazā grupā, pieskati apkārtējos
Ir svarīgi redzēt vienam otru un palīdz, ja rodas kādas problēmas. Antarktīda nav vieta individuāliem ceļotājiem bez ekstrēmu piedzīvojumu pieredzes.
Tu ātrāk pamanīsi baltu plankumu, kas liecina par apsaldētu ādu, nekā pats cilvēks. Pievērs uzmanību “murmulētājiem”. Tā ir Antarktīda. Ja kāds sāk klupt vai murmināt, tad tās ir pazīmes, kas liecina par atdzišanu. Šādā gadījumā cilvēks ir iespējami ātrāk jāsasilda un jāpadzirda.
# Vēro ledu
Ziema Antarktīdā ir tik auksta, ka sasaldē okeānu. Jūras ledus ir svarīgs pētnieku darba lauks, taču tas ir arī bīstams, jo kāds gabals var atdalīties un peldēt prom. Ledus biezuma noteikšanai izmanto urbi. Ja tas ir mazāks par 60 centimetriem, tad nav drošs darbam.
Zem kājām esošā ledus krāsa zem kājām sniegs norādes par to, vai var doties tālāk, vai arī jāatkāpjas drošākā teritorijā. Visdrošākais ir balts ledus, tas būs 15 – 30 centimetrus biezs. Jauns ledus ir pelēkā krāsā, tā biezums ir 10 – 15 centimetri. Tas izturēs tavu svaru uz slēpēm, taču, ja iespējams, labāk no šāda ledus izvairīties. Nekāp uz melna ledus. Tas ir tikko izveidojies, plāns ledus un tu, visticamāk, ielūzīsi.
Ledus drošumu var aplēst pēc tā, vai tuvumā ir roņi. Ja redzams to pārvietošanās pēdas vai ekskrementi, tad, iespējams, zem sniega var būt plaisas. Tas jāpārbauda ar ledus cirvi.
# Vienmēr nēsā līdzi “izdzīvošanas” komplektu un sakaru ierīces
GPS ierīce, satelīttelefons un signālraķete būs glābiņš situācijā, ja tu nošķirsies no citiem. Tas tev ļauj precīzi pateikt, kur atrodies, paziņot pārējiem un saņemt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat obligāta nepieciešamība ir “izdzīvošanas” soma, kurā ir telts, ūdens, pārtika un plītiņa. Piemēram, tādā krīzes situācijā, ja kas notiek ar transportu (helikopteru), var paiet vairākas dienas, līdz glābēji jūs atrod.
# Esi paēdis un uzņem pietiekoši daudz šķidruma
Antarktīdā klimata dēļ ir ļoti grūti sabalansēt uzņemtās un patērētās kalorijas. Lai organisms nodrošinātu siltumu un pietiktu spēka ikdienas darbiem, dienā ir jāuzņem apmēram 5000 – 6000 kaloriju. Daži cilvēki dienā apēd astoņas šokolādes tāfelītes, bet vakariņām ir vērts pievienot kausētu sviestu, dubultporciju cepta bekona, makadāmijas riekstus vai citus našķus. Gaiss Antarktīdā ir tik sauss, ka ķermenis zaudēs ūdeni, pat tikai elpojot. Dienā ir jāizdzer seši līdz astoņi litri ūdens.
# Vēro laika apstākļus
Antarktīdā laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Skaidra, saulaina diena var kļūt bīstama dažās minūtes. Vēja ātrums var pārsniegt 160 km/h, kas ir pietiekami, lai aiznestu pa gaisu nelielu transporta līdzekli. Spēcīgā sniega vētrā neredzēsi roku pie savas sejas. Tādēļ visu laiku vēro laika apstākļus. Ja tuvojas vētra, būvē patvērumu.
Arī nometni ir jāaizsargā no spēcīga vēja, piemēram, nostiprinot teltis ar lieliem stieņiem. Izmanto arktisko guļammaisu ar piepūšamu termālo matraci. Sniegā var izrakt avārijas alu. Nekad nekur nedodies bez lāpstas. Ja nometne tiks izpostīta, tā var glābt tev dzīvību. Pirms ekspedīcijas patrenējies kopā ar ceļabiedriem, piemēram, uzliekot uz galvas spaini un mēģinot pārvietoties no telts uz telti.
“National Geographic” sešu raidījumu ciklā “Antarktīda” redzēsim, kā lediem klātajā kontinentā strādā sešas zinātnieku komandas, kas ļoti sarežģītos apstākļos pēta ledājus, vidi zem ledus un uz tā, kā arī te mītošās savvaļas dzīvnieku kolonijas.
Ikviens antarktiskās bāzes iemītnieks cenšas padarīt dzīvošanu iespējami ciešamāku, sākot ar to idejām, kā izurbt caurumus Rosa šelfa ledū, kas vietām var sasniegt pat 300 metru biezumu, līdz pat tam, kā nogādāt siltu maltīti nosalušai komandai. Te paveiktajam pētnieciskajam darbam ir nenovērtējama nozīme.
Skaties “National Geographic” raidījumu ciklu “Antarktīda” pirmdienās, no 21.novembra plkst. 21:00.
