11 fantastiskas, bet reti sastopamas dabas parādības
Visas šeit apkopotās dabas parādības ir liels retums. Kādu no tām ieraudzīt dzīvē- tā ir liela veiksme.
SAULES APLIS UN VILTUS SAULE
Kad debesīs parādās mirdzošs gredzens apkārt Saulei vai Mēnesim, daudzi cilvēki domā, ka tas ir kaut kā saistīts ar NLO. Patiesībā šo otosko fenomenu sauc par "halo". Ir sastopamai vairāki tā paveidi: gaismas gredzens, gaismas stabs, kas virzās uz leju no austošas vai rietošas saules, vai viltus saule- gaismas plankumu parādīšanās, parasti, abās pusēs īstajai Saulei. Šīs parādības cēlonis ir gaismas laušana ledus kristālos, kas atrodas atmosfērā.
ANTISAULE
Ja jums palaimēsies debesīs ieraudzīt uzreiz divas Saules pretējās horizonta pusēs, nebīstieties. Arī šis parādība rodas no gaismas laušanas ledus kristāliņos, kas atrodas mākoņos.
GLORIJA
Ja lidojat lidmašīnā vai stāvat augstu kalnos virs mākoņiem, kad Saule spīd jums no mugurpuses, var palaimēties ieraudzīt skaistus varavīksnes riņķus, ko zinātniski dēvē par "Gloriju", bet ķīnieši nosaukuši par "Budas gaismu". Šīs parādības cēlonis- gaismas difrakcija, kas atstarojas mākoņu pilienos.
BROKENA SPOKS
Atrodoties augstu kalnos ar muguru pret Sauli, rītausmas vai saulrieta brīdī, var redzēt ne tikai "Gloriju", bet arī "Brokena spoku"- jūsu personīgo ēnu, palielinātu līdz milža apmēriem. Šīs parādības skaidrojums saistīts ar gaismas laušanu mākoņu, miglas vai sniegpārsliņu daļiņās. Ideālā vieta Brokena spoka ieraudzīšanai ir Brokena kalns Vācijā, kur migla ir bieža parādība.
SVĒTĀ ELMA UGUNIS
Negaisa, vētras vai puteņa laikā kuģu mastu galos, torņu smailēs un koku galotnēs var rasties elektriskais lādiņš, ko dēvē par "Svētā Elma ugunīm". Šāds nosaukums savulaik radies pateicoties jūrniekiem, kuri uzskatīja, ka šo signālu, kā ziņu par izglābšanos, sūta viņu aizstāvis- Svētais Elms.
DEBESU CAURUMS UN LEDUS PUTEKĻI
Apaļas vai ovālas formas nokrišņu "caurums" debesīs ir ļoti reta parādība, kura parasti izsauc milzu ažiotāžu, it kā pie mums būtu nolaidies NLO vai nokritis meteorīts. Tomēr fenomenam ar nosaukumu fallstreak hole jeb caurumveidīgā nokrišņu josla, ir zinātnisks skaidrojums: virs bieza mākoņu slāņa 5-6 km augstumā virs zemes veidojas ūdens pilieni, kas nesasalst pat –40 °С. Kad kaut kāda iemesla pēc notiek mākoņu slāņa pārrāvums (piemēram, caur to izlido lidmašīna), sākas ķēdes reakcija: ūdens pilieni kristalizējas un ledus putekļu izskatā krīt lejā, tomēr uz zems tie nenonāk, siltākajos atmosfēras slāņos pārvēršoties gāzē.
LEDUS ADATAS
Dažreiz aukstā laikā no debesīm var krist nevis sniegs vai krusa, bet ledus adatas- sīki ledus kristāliņi, taču tik ļoti asi, ka var savinot colvēka ādu. Ledus adatas veidojas no momentāni sasalušiem ūdens pilieniem, piesalstot pie koku zariem, laternām u.c., veidojot brīnumskaistas dabas dekorācijas. Redzēt šo dabas parādību var Sibīrijā un Tālo Ziemeļu reģionā.
LENTIKULĀRIE MĀKOŅI
Virs kalnu virsotnēm un to tuvumā dažreiz var novērot sastingušus mākoņus, kas pēc formas atgādina NLO. Šādi mākoņi veidojas starp diviem gaisa slāņiem un nekur nekustas pat stipra vēja gadījumā. Irizācijas optiska efekta rezultāā mākoņi var iekrāsoties dažādās košās krāsās, sākot no sarkanas līdz zaļai.
VIĻŅOTIE SLĀŅMĀKOŅI
Dažreiz debesīs var novērot vienlaidu pelēku vai dzeltenpelēku mākoņu slāni, uz kura pamata var izšķirt vāji izteiktus viļņus. Šādi mākoņi veidojas galvenokārt siltā gaisa atdzišanas dēļ, kad tas kustas virs aukstā gaisa masas.
TESMEŅVEIDĪGIE MĀKOŅI
Ļoti reti, parasti pirms viesuļvētras, debesīs redzami tesmeņveidīgie mākoņi, kas ar savu neparasto izskau liek domāt par pārdabiskām lietām. Šo mākoņu zinātniskais nosaukums ir Mammatus clouds. Tesmeņveidīgie mākoņi novērojami vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos — tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus.
RĪTAUSMAS GLORIJA
Vēl viena reta parādība- Rītausmas glorija: garā izstieptā josla atgādina gigantiskas lidmašīnas "pēdas" un var stiepties 1000 km garumā. Jau kopš pagājušā gadsimta 70-ajiem gadiem zinātnieki pēta šo dabas parādību, taču pagaidām nav atraduši skaidrojumu gaisa masu sarežģītajam pārvietošanās procesam. Ideālā šīs parādības novērošanas vita ir Austrālijas ziemeļi.
