Cilvēki, kas atteicās no civilizācijas par labu dzīvei dabā
Dažkārt dzīve civilizācijas žņaugos var kļūt nepanesama. Straujais dzīves ritms, attiecību nasta, politiski ķīviņi un tehnoloģiju bums var pamudināt cilvēku meklēt iespēju dzīvot vienkāršāku dzīvi, kas tuvāka dabai. Vairums cilvēku no civilizācijas cenšas aizbēgt, nedēļas nogalē dodoties pārgājienos ar teltīm. Taču ir ļaudis, kuri savulaik izvēlējušies pilnībā atteikties no civilizētas dzīves. Iepazīsties ar vairākiem no viņiem!
Kristofers Makandless
Pēc universitātes pabeigšanas izcilais students un sportists Kristofers Makandless pēkšņi mainīja savus nodomus. Viņš savus ietaupījumus novēlēja labdarībai un devās vienatnē dzīvot Aļaskā, tālu prom no civilizācijas. Lai gan Makandless bija guvis akadēmiskus panākumus, tas tikai vairoja viņa nepatiku pret materiālisma kultu sabiedrībā.
Diemžēl pēc 113 nodzīvotām dienām mežonīgā Aļaskas nostūrī Makandless nomira no bada 1992.gada augustā. Rakstnieks Džons Krakauers ir sarakstījis Makandlesam veltītu grāmatu „Savvaļā”, kas kļuva par bestselleru. Pēc grāmatas motīviem Šona Penna režijā ir uzņemta kinofilma ar tādu pašu nosaukumu.
Timotijs Tredvels
Timotijs Tredvels bija amerikāņu dabas pētnieks un dokumentālo filmu veidotājs, kurš 13 vasaras pēc kārtas nodzīvoja kopā ar grizli lāčiem Katmai nacionālajā dabas parkā Aļaskā. Tredvels sarakstījis grāmatu ''Starp grizlijiem'', kurā pauž, ka viņa misija ir sadzīvot ar savvaļas lāčiem Aļaskā un tos aizsargāt.
Tredvels domāja, ka spēs izdzīvot ledainajos Aļaskas plašumos, jo lāči atbildēs uz viņa mīlestību. Taču pētnieka dzīve aprāvās traģiski – 2003.gadā lācis nogalināja un apēda viņu un viņa draudzeni. Par Tredvela dzīvi ir uzņemta dokumentālā filma „Cilvēks grizlilācis”.
Pols Gogēns
Pols Gogēns bija slavens franču mākslinieks, postimpresionisma pārstāvis, kas pazīstams ar savu primitīvisma stilu un filozofiju. 1891.gadā Gogēns, negūstot atzinību dzimtenē, nolēma atstāt Eiropas civilizāciju, kurā, viņaprāt, viss ir mākslīgs un nedabisks. Gandrīz visu atlikušo dzīves daļu Gogēns pavadīja Taiti un Marķīzu salās, kur pievērsās primitīvajai mākslai, attēlojot savās eksotiskajās gleznās Polinēzijas iedzīvotājus.
Henrijs Deivids Toro
Henrijs Deivids Toro ir pazīstams 19.gadsimta rakstnieks, naturālists, filosofs. 1845. gada pavasarī Toro, aizņēmies no kaimiņa cirvi, devās mežā pie Voldenas dīķa, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Konkordas pilsētiņas, ASV Masačūsetsas štatā.
Mežā viņš uzcēla būdu, kurā nodzīvoja divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. Šīs labprātīgās robinsonādes laikā Toro uzrakstīja grāmatu „Voldena jeb dzīve mežā” - to uzskata par vienu no amerikāņu literatūras savdabīgākajiem un būtiskākajiem darbiem, kas joprojām turpina uzrunāt, sajūsmināt, provocēt un iedvesmot lasītājus visā pasaulē. Lai gan Toro vēlāk atgriezās civilizētajā dzīvē, viņa mērķis bija izolēties no sabiedrības, lai gūtu objektīvāku priekšstatu par to.
Dienvidaustrumu Aļaskas kopiena
Televīzijas kanāls „National Geographic” raidījumā „Sala ārpus likuma” stāsta par aptuveni 100 cilvēku lielu kopienu, kas mūsdienās dzīvo attālā vietā Aļaskas dienvidaustrumos un ir izveidojusi kopēju naturālo saimniecību. Šiem cilvēkiem jāizdzīvo ekstrēmos apstākļos, kur ik uz soļa draud briesmas, taču apmaiņā pret to viņi iegūst brīvību un drošību savā kopienā, kur nav birokrātijas žņaugu. Salā ārpus likuma nav valdības un policistu – tieši tāpēc ļaudis izvēlējušies šeit apmesties uz dzīvi.
Lai gūtu plašāku ieskatu salinieku dzīvē, skaties raidījumu „Sala ārpus likuma” trešdien, 2.decembrī, plkst. 22:30! Tikai kanālā „National Geographic”!
