Ko varēsim novērot debesīs 2015. gadā?
2015. gadā ir gaidāmi daudzi nozīmīgi astronomiski notikumi. Dažādos pasaules reģionos būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums. Janvārī un februārī Zemes ziemeļu puslodē būs novērojama Lavdžoisa komēta. Visa gada garumā Mēness 13 reizes aizklās Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Piecas no šīm aizklāšanām būs redzamas arī Latvijā. 2015. gadā būs novērojamas arī vairākas planētu vizuālās satuvošanās. Kosmisko misiju jomā ar lielu interesi tiek gaidīts 2015. gada februāris, kad kosmiskais aparāts Dawn uzsāks lielākā asteroīda Cereras izpēti, kā arī 2015. gada jūlijs, kad kosmiskais aparāts New Horizons palidos garām Plutonam.
Pēc nedaudz vairāk nekā četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal būs novērojams daļējs Saules aptumsums.
Aptumsums būs novērojams 20. martā. Rīgā tas sāksies plkst. 10:55 un beigsies plkst. 13:13. Aptumsuma maksimumā Mēness būs aizsedzis nedaudz vairāk par trijām ceturtdaļām no Saules diska (maksimālā fāze (0,775) Rīgā būs plkst. 12:04). Atlantijas okeāna ziemeļos, Fēru salās, Norvēģu jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā un Svalbāras arhipelāgā šajā datumā būs novērojams pilns Saules aptumsums. 28. septembrī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Tas sāksies plkst. 3:12, bet beigsies plkst. 8:22 jau pēc Mēness rieta, taču aptumsuma daļējā un pilnā fāze būs novērojama no sākuma līdz beigām.
2014. gada nogalē Zemes dienvidu puslodes iedzīvotājus ir patīkami pārsteigusi Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2 Lovejoy), kuras spožums ir pārsniedzis prognozēto, tādēļ jau šobrīd to ir iespējams novērot ar nelielu binokli. Janvārī un februārī komēta būs novērojama Zemes ziemeļu puslodē, kad tā pārvietosies pa Eridānas, Vērša, Auna, Trijstūra un Andromedas zvaigznāju. Šo komētu varēs labi redzēt arī Latvijā.
2015. gadā Latvijā piecas reizes būs iespējams novērot, kā Mēness aizklāj Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Aizklāšanas būs redzamas 26. februārī pēc pusnakts, 21. aprīlī vakarā, 5. septembrī agrā rītā, 29. oktobrī pirms pusnakts un 23. decembrī vakarā. Mēness aizklāj Aldebaranu 48 – 49 reizes pēc kārtas ar 18,6 gadu intervālu. 2015. gada 29. janvārī novērojamā aizklāšana ievadīs 49 aizklāšanu ciklu, kas noslēgsies 2018. gada 3. septembrī. Iepriekšējais 48 aizklāšanu cikls bija no 1996. gada 8. augusta līdz 2000. gada 14. februārim, bet nākamais 48 aizklāšanu cikls būs no 2033. gada 18. augusta līdz 2037. gada 23. februārim.
2015. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra vidū un maija pirmajā pusē, bet ap oktobra vidu tas būs novērojams rīta stundās. Venēra būs redzama vakaros līdz pat jūlijam, bet, sākot ar septembri, tā būs novērojama rīta stundās. Marss līdz aprīļa sākumam būs redzams vakaros, bet no augusta līdz gada beigām – rītos. Jupiters līdz marta vidum būs novērojams visu nakti, marta otrajā pusē, aprīlī un maija pirmajā pusē – visu nakti, izņemot rīta stundas, maija otrajā pusē un jūnija pirmajā pusē – nakts pirmajā pusē, jūlijā – vakaros, no septembra vidus līdz novembrim – rītos, bet decembrī – nakts otrajā pusē. Saturns janvārī un februārī būs novērojams rīta stundās, martā un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz septembrim – nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus – rītos.
2015. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama 1. jūlija vakarā, kad Venēra atradīsies 0,4 grādus uz dienvidiem no Jupitera. 20. janvāra vakarā Marss atradīsies 0,2 grādus uz dienvidiem no Neptūna, tādēļ šo brīdi var izmantot, lai teleskopā viegli atrastu un aplūkotu Neptūnu, kas nav redzams ar neapbruņotu aci vai binokli. 4. marta vakarā Venēra atradīsies tikai 0,1 grādu uz ziemeļiem no Urāna, bet 11. marta vakarā Marss atradīsies 0,3 grādus uz ziemeļiem no Urāna. Abas minētās konjunkcijas var izmantot, lai viegli atrastu un teleskopā vai binoklī aplūkotu Urānu, kas ar neapbruņotu aci praktiski nav saskatāms.
2015. gada februārī kosmiskais aparāts Dawn uzsāks lielākā asteroīda Cereras izpēti. Šis būs Dawn misijas pēdējais izpētes objekts, un šobrīd tiek plānots, ka misija tiks pabeigta 2015. gada jūlijā. Ap šo pašu laiku kosmiskais aparāts New Horizons sasniegs Plutonu un palidos tam garām aptuveni 10 000 km attālumā. Savukārt Plutona pavadonim Haronam kosmiskais aparāts palidos garām 27 000 km attālumā. Misijas turpinājumā New Horizons laikā no 2016. gada līdz 2020. gadam plāno pētīt vēl citus Koipera joslas objektus. New Horizons devās ceļā uz Plutonu 2006. gada 19. janvārī, kad Plutons vēl oficiāli bija devītā Saules sistēmas planēta, bet ar 2006. gada 24. augusta Starptautiskās Astronomijas savienības Ģenerālās asamblejas lēmumu tas ieguva savu jauno pundurplanētas statusu. Jāatzīmē, ka ar šo pašu lēmu pundurplanētas statuss tika piešķirts arī Cererai, taču, ņemot vērā faktu, ka gadu desmitiem Cerera bija plaši pazīstama kā pirmais atklātais un arī lielākais asteroīds, tā aizvien bieži tiek dēvēta par asteroīdu.
2015. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas – Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. 4. janvārī nakts otrajā pusē būs Kvadrantīdu meteoru plūsmas maksimums, kad stundā varētu būt novērojami aptuveni 50 – 80 meteori. Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 13. augusta rītā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 2015. gada 14. decembra vakarā būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.
Informāciju sagatavoja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un SIA StarSpace
