Pandēmiju labāk pārdzīvo tie, kas pielāgojas
Kad pasaule gada sākumā sāka aptvert, ka 2020.gadā dzīve būs pavisam citādāka, tikai retais saprata, ka tas nozīmēs daudzu uzņēmējdarbības darbības ierobežošanu, vismaz uz vairākiem mēnešiem ar dažādām ilgtermiņa sekām. Covid-19 izplatības ierobežošanai, gan Latvijā, gan citur pasaulē tika noteikti ļoti plaši ierobežojumi gan tūrisma, gan izklaides industrijā, gan transporta nozarei. Daudzās valstīs bezdarba līmenis strauji kāpa un cilvēki zaudēja darbu, klasiskajām uzņēmējdarbības formām nespējot darboties zem pandēmijas diktētās kārtības.
Rainis teica: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Nenoliedzami, tas ir attiecināms uz dažādām dzīves situācijām, bet arī uz uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Tie nav tikai īstermiņa apstākļi, kā šobrīd, bet arī ilgtermiņa apstākļi. Tie uzņēmēji, kuri nespēj vai nevēlas redzēt to, ka pasaule ir mainīga un tai ir jāmainās līdzi, nenoliedzami agri vai vēlu nonāk zaudētāju pozīcijā pret tiem, kas to saprot. Nevēlēšanās ieguldīt jaunās tehnoloģijās, optimizēt darbaspēku, meklēt jaunu pieprasījumu vai noieta tirgu, izmantot modernas darba organizācijas sistēmas ir tikai daži no faktoriem, kas var nozīmēt, ka uzņēmums ilgtermiņā nespēs būt konkurētspējīgs.
Covid-19 pandēmijas laikā lielai daļai tautsaimniecības bija jārēķinās, ka pēkšņi jāpielāgojas ārkārtas situācijas nosacījumiem un ierobežojumiem, lai varētu turpināt darbu. Daudziem pirmā reakcija bija pretdarbība – jauno ierobežojumu pamatojuma apšaubīšana un vispārēja panikas celšana par to, ka bez tieša valsts atbalsta šīs nozares nespēs strādāt. Nenoliedzami, ir nozares, kur tā ir taisnība. Piemēram, avionozare nekādi nevarēja pielāgoties faktam, ka daudzas valstis ir slēgušas robežas un starptautiskie reisi nevarēja notikt. Lielākajai daļai šīs nozares bija vai nu jābeidz strādāt, vai jāmēģina pārziemot ar iekrātajiem līdzekļiem vai valsts atbalstu.
Tomēr daudzas nozares, kuras sākotnēji publiskajā telpā izplatīja ziņas, ka nespēs darboties jauno ierobežojumu apstākļos, ātri vien spēja pielāgoties un sākt strādāt alternatīvās formās. Protams, katrā nozarē bija tādi komersanti, kas spēja un tādi, kas nespēja pielāgoties jaunajai situācijai. Ļoti labi to varēja novērot ēdināšanas nozarē, kurā bija komersanti, kuri gandrīz uzreiz beidza savu darbību, ieziemoja savas ēdināšanas iestādes aizslēdzot durvis un atlaižot darbiniekus. Tajā pašā laikā daļa pirmo reizi aktīvi sāka reklamēties internetā un piedāvāt ēdienus ar piegādi, ko konkrētie ēdinātāji nekad nebija darījuši. Tādā veidā daudzi komersanti noturēja savus regulāros klientus, nevis slēdzot durvis un cerot uz to labāko, bet gan turpinot strādāt un nodrošināt vismaz daļēju naudas plūsmu šajā laikā.
Viena no nozarēm, kura ļoti labi spēja pielāgoties jaunajai situācijai bija kazino nozare. Latvijā esam pieraduši ar vārdu kazino saprast lielo laimētavu skaitu teju katrā Latvijas pilsētā un dažiem lielajiem kazino Rīgas centra viesnīcās. Tiesa, pēdējo padsmit gadu laikā kazino nozare ir spējusi labi attīstīties dažādās Latvijas vietās un valsts politika kazino nozares ierobežošanā ir bijusi salīdzinoši liberāla. Tikai pēdējo gadu laikā noskaņojums ir mainījies, valstij un pašvaldībām sākot noteikt arvien stingrākus ierobežojumus kazino nozares fizisko lokāciju darbībai.
Covid-19 pandēmijas sākumā kazino lokācijas – laimētavas un kazino viesnīcās tika ierobežoti tādā pašā veidā, kā citas publiskas izklaides vietas, ierobežojot to darba laiku līdz pusnaktij. Taču pandēmijai neatkāpjoties no Latvijas, tika pieņemts lēmums aizliegt kazino un laimētavu darbību ārkārtas situācijas laikā, kas slēdza pilnīgi vismaz kazino spēļu realizācijas vietas Latvijā. Ar to šīs nozares kā izklaides vietu darbība bija pilnīgi apstājusies, ne tikai liedzot strādāt to darbiniekiem, bet apstādinot arī šo uzņēmēju naudas plūsmu.
Kazino nozare Latvijā uz šo situāciju nereaģēja, kā citas nozares pārstāvji, kuru ierobežojumi nebija tik stingri. Publiskā vidē parādījās tikai retais kazino nozares pārstāvju viedoklis, kuri norādītu uz nozares nespēju strādāt šādos apstākļos. Lielākā daļa nozares ķērās pie darba, lai pēc iespējas lielāko daļu biznesa aizvietotu ar alternatīvām tiešsaistē. Kazino nozarē Latvijā vairākums komersanti ir tādi, kas jau ilgstoši rēķinās, ka darbība pāriet tiešsaistē. Pēkšņais tiešsaistes kazino pieprasījums lika mobilizēties daudziem, kas vai nu jau daļēji piedāvāja kazino online, vai tikai plānoja tādu produktu ieviest. Tādā veidā liela daļa kazino nozares pieprasījuma un piedāvājuma no fiziskām lokācijām pārcēlās tiešsaistē un to nodrošināja, galvenokārt, pašu komersantu spēja un vēlēšanās mobilizēties jaunajai situācijai.
