Tā 1918.gadā 18. novembri pasludināja par Latvijas valsts augstāko svētku dienu
1918. gada rudenī, pēc sabiedroto uzvarām Rietumos un revolūcijas Vācijā, sabruka vācu okupācijas vara Baltijas jūras piekrastē. Latviešu tautai radās iespēja izmantot savas pašnoteikšanās tiesības un nodibināt savu patstāvīgu valsti, par ko jau jau pirms tam bija domājušas dažādu politisku novirzienu grupas.
17. novembra vakarā Rīgā notika šo grupu pārstāvju vienošanās par Latvijas Tautas padomes nodibināšanu. Par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, bet ministru kabineta sastādīšanu uzticēja Kārlim Ulmanim, kā ministru prezidentam. Tajā pašā sēdē arī nolēma 18. novembrī pasludināt Latvijas valsts neatkarību un patstāvību.
Valsts neatkarības pasludināšana notika 18. novembrī plkst. 16:00 Nacionālajā teātrī.
Jau stundu pirms noteiktā svinīgā brīža teātra priekštelpas sāka pildīties ar ļaudīm, kas vēlējās būt šī vēsturiskā notikuma aculiecinieki. Īsi pirms 16:00 durvis atvērās un ļaužu straume klusi un svinīgi sāka plūst lielajā telpā. Teātra skatuve bija appušķota ar ziediem un zaļumu vītnēm, pār kurām atritinājās Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi.
Tad piepeši klusumu pārtrauca skaļi aplausi: cauri zālei uz sktuves pusi virzījās Tautas padome ar ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. Kad tautas padomes locekļi ieņēma savas vietas uz skatuves, šīs padomes vicepriekšsēdētājs Gustavs Zemgals atklāja svinīgo sēdi un uzaicināja sekretāru nolasīt protokolu par Tautas padomes nodibināšanu. Pēc tam vārds tika dots ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, kas pagaidu valdības vārdā pasludināja Latvijas demokrātisko republiku par nodibinātu. Tad visi piecēlās un atskanēja latvju tautas himna- lūgšana "Dievs, svētī Latviju", kuru atkārtoja trīs reizes pēc kārtas. Himnai sekoja runas un apsveikumi.
Pēc svinīgā pasākuma sajūsminātie ļaudis izklīda, bet pār Rīgas namiem plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs- Latvijas valsts ir nodibināta!
Vēl tai pašā dienā jaunā Latvijas valdība laida klajā šādu paziņojumu:
Latvijas pilsoņiem!
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:
1) Latvija apvienota etnografiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale) ir patstāvīga, neatkarīga, demokratiski- republiska valsts, kuras satversmi un attieksmi pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē. Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata;
2) Latvijas Tautas padome ir nodibinājusi, kā augstāko izpildu varu Latvijā- Latvijas pagaidu valdību.
Latvijas Tautas padome uzaicina pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas pagaidu valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.
Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidents: Ulmanis
Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja b-drs: Zemgals
Rīgā, 18.nov. 1918.g.
