Vai patiešām mēs izmantojam tikai desmit procentu smadzeņu?
Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu – izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu “iedarbinātiem” prātiem. Kāpēc tā?
“Mirkli padomāsim – šis mīts būtībā paredz, ka lielākā daļa (90%) mūsu smadzeņu ikdienā ir neaktīvas. Vai tas vispār ir iespējams? Cilvēka smadzenes ir unikāls, nepārtraukti mainīgs, attīstībā un pilnveidē esošs orgāns, kura darbība ir apbrīnojama,” saka Smadzeņu darbības uzlabošanas centra “RigaBrain” speciāliste, Mg.Psych. Linda Tīruma.
Pat visvienkāršākās funkcijas “nodarbina” vairāk nekā desmit procentu smadzeņu
Neirozinātnieki ar smadzeņu aktivitāti saprot vietas, kur smadzenēs notiek aktīvas darbības, proti, neironi sūta citiem neironiem ķīmiskus vai elektriskus signālus. Ikdienas aktivitātēs piedalās daudz vairāk nekā desmit procentu smadzeņu. Piemēram, automātiskās ķermeņa funkcijas, bez kurām dzīvs cilvēks nevar iztikt, piemēram, elpošana, līdzsvars nodarbina aptuveni 12% smadzeņu.
“Ja vien nav traumu vai neiroloģisku bojājumu, tad ikdienā mēs savu smadzeņu potenciālu izmantojam pilnībā. Zinātnieki ir pierādījuši katras smadzeņu daļas funkcijas, turklāt visas smadzenes ir aktīvas nepārtraukti, jo īpaši – miegā,” skaidro Tīruma.
Ne vienmēr visas smadzeņu daļas ir vienādi aktīvas. Tomēr pētījumi un neiroattēli neatklāj nevienu apgabalu, kas tiktu izmantots mazāk, ja vien tajā nav nopietnu bojājumu.
Smadzenes ir sarežģītas un “ēdelīgas”
Pieauguša cilvēka smadzenes sver aptuveni 1300 – 1400 gramus. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu un atlikušos 90% “izdzēstu”, atliktu 140 grami. Tik lielas smadzenes ir aitām!
Tiesa, nervu šūnas jeb neironi, kas apstrādā un nodod tālāk informāciju, veido aptuveni 10% no smadzeņu šūnām. Pārējās ir neiroglijas šūnas, kas pilda neironu aizsardzības un balsta funkcijas. Smadzenes arī patērē ļoti daudz skābekļa un barības vielu. Tās var patērēt līdz pat 20% no ķermeņa enerģijas. Tādējādi, ja patiešām 90% no tām nebūtu vajadzīgas, tad evolūcijas attīstības gaitā cilvēks noteikti būtu ticis pie mazākām, efektīvākām smadzenēm.
Dzīvs organisms nav neracionāls
Atcerēsimies, neizmantotas šūnas mēdz atrofēties. Piemēram, ja salauzta roka vairākas nedēļas ir iekārta ģipsī, atrofējas muskuļi un rokas darbības atjaunošanai ir nepieciešama gana liela piepūle. Tieši tāpat atrofējas arī smadzeņu daļas, ja tās nesaņem skābekli un netiek pienācīgi apasiņotas. Redzam, ka pat nelieli smadzeņu bojājumi var būtiski ietekmēt ikdienā veicamās darbības. Piemēram, Pārkinsona slimība vai insults var radīt smagu invaliditāti, taču šīs kaites parasti skar mazāk nekā 90% smadzeņu. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu smadzeņu, tad šādi bojājumi to darbību ietekmētu daudz mazāk.
Smadzeņu daļas intensīvi apmainās ar informāciju un “mācās”
Jaunākie pētījumi apgāž pieņēmumus, kas ilgus gadus šķituši pašsaprotami. Piemēram, tika uzskatīts, ka katra smadzeņu daļa ir atbildīga par konkrētu procesu. Taču Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētnieki secināja, ka pat tad, ja mēs veicam pavisam vienkāršas darbības, aktivizējas un ar informāciju apmainās dažādi smadzeņu reģioni. Tā nenotiktu, ja mēs izmantotu tikai daļu no smadzenēm.
“Vēl vairāk, aizvien vairāk pētījumu pierāda, ka smadzenes “mācās” visu laiku. Mēs spējam to darbību pilnveidot arī vecumdienās, nevis tikai līdz noteiktam vecumposmam, kā tika uzskatīts agrāk. Turklāt noteiktos apstākļos veselas un funkcionētspējīgas smadzeņu daļas vismaz daļēji spēj pārņemt traumēto daļu funkcijas,” skaidro “RigaBrain” speciāliste.
Veselīgi ieradumi un smadzeņu “vingrošana” palīdz attīstīt prāta spējas
Protams, mēs varētu sasniegt daudz, ja izmantotu savas spējas pilnībā. Taču tam nav nekāda sakara ar neirozinātni, bet gan ar paša uzvedību. Skaidrs ir viens: ja cilvēks nepielieto savas spējas, tās “guļ” un neattīstās.
“Lai harmonizētu smadzeņu darbību ikdienā, ir būtiski vairāki faktori. Pamatlietas ir šādas: kvalitatīvs miegs, pareizs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, regulārs izzināšanas jeb mācīšanās process, prasme vadīt stresu (“šeit un tagad” princips), kā arī komunikācija ar tuviem cilvēkiem. Ja cilvēks ikdienā rūpējas par šīm lietām savā dzīvē, tad viņš rūpējas par savu smadzeņu optimālu darbību,” atzīst Tīruma.
Par brīnumainām lietām, ko var paveikt, ja smadzenes “iedarbina” ar īpašiem medikamentiem, stāstīts jaunajā kriminālseriālā “Blakusparādības”, kas no 1.septembra ceturtdienās plkst.22:00 skatāms televīzijas kanālā “FOX”. Seriāla un arī 2011.gadā uzņemtās filmas “Blakusparādības” iedvesmas avots ir īru rakstnieka Alana Glinna romāns ar tādu pat nosaukumu.
