Babilonas gaisa dārzi - viens no 7 pasaules brīnumiem
Dārzi atradušies pie Eifratas upes, tās austrumu krastā. Tie esot bijuši ap vienu kvadrātkilometru lieli, uz piecām vai septiņām (precīzs terašu skaits nav zināms) citu uz citas uzceltām terasēm. Uz katras no tām esot auguši krāšņi koki un augi, kas aptuveni 40- līdz 50 grādu karstumā ir neparasts brīnums. Babilonas dārzi tikuši celti 6. gs. p. m. ē. un gājuši bojā 2. gs. pirms mūsu ēras.
Vēsture
Valdniekam Nebukadnecaram II bijusi daiļa sieva Amitija, ko viņš atvedis no Persijas. Tā kā vīrs bieži devies karagājienos un Amitija tuksnešainajā Babilonā skumusi pēc savas dzimtenes zaļajiem mežiem, valdnieks nolēmis savai daiļajai sievai uzdāvināt tikpat daiļu dārzu kā viņa pati jeb oāzi tuksneša vidū.
Apraksts
Kaut arī gaisa dārzu ar terasēm vairs nav un nav atrodamas pat to atliekas (maz kas palicis pāri arī no Babilonas pilsētas (mūsdienu Irākas teritorija) un slavenā Bābeles torņa), arheologi tuvējā apkārtnē atraduši līdzīgu dārzu paliekas, kas ļāvis viņiem izveidot aptuveno priekšstatu par kādreizējiem slavenajiem Amitijas gaisa dārziem, kas bijuši kā paradīze zemes virsū.
Apmēram 1000 kvadrātmetru lielie dārzi sastāvējuši no septiņām terasēm, kas atradušās aptuveni 5 metrus augstāk viena par otru. Pēc zinātnieku domām vispirms tikušas izbūvētas pazemes velves, uz kurām terases balstījušās. Terases izklātas ar sijām, kuras, savukārt, pārklātas ar asfaltu pārlietām niedrēm, virsū likti apdedzināti ķieģeļi, spraugās salejot ģipsi. Pāri tam vēl klātas svina loksnes, lai caur terasēm nevarētu izsūkties ūdens. Beigās uz iespaidīgās konstrukcijas tikusi uzbērta milzīga kārta ar auglīgu zemi. Tās biezums ļāva uz terasēm ieaudzēt pat lielus kokus.
Uz zemākajām terasēm auguši granātkoki, nedaudz augstāk- dateļpalmas, tad- vīģeskoki un vīnogulāji, papardes un alvejas. Vairāki simti vergu strādājuši katru dienu, lai uzturētu milzīgos dārzus kārtībā un, lai tie nenokalstu milzīgajā karstumā, kas brīžiem sasniedz pat 50 grādus. Ūdens dārziem, visticamāk, ticis piegādāts no Eifratas upes ar izbūvētas kanālu sistēmas palīdzību.
No tālienes dārzs izskatījies kā milzīgs zaļš kalns, kas noaudzis ar krāšņiem augiem. Tajā laikā nav bijis arī neviena kuģa vai karavānas, kas iebraucot pilsētā, nebūtu atveduši kādu jaunu krāšņumaugu Babilonas gaisa dārziem.
539. gadā p. m. ē. Babilonā iebruka Persijas valdnieks Kīrs Lielais, tomēr gaisa dārzus neizpostīja. To nopostīja kāds cits Persijas valdnieks Kserkss I 482. gadā p. m. ē. Pavisam no zemes virsas to noslaucīja 2. gs. p. m. ē. gan iebrukušie partieši, gan plūdi.
Mīts
Vai iespējams, ka viens no septiņiem pasaules brīnumiem patiesībā nemaz nav brīnums? Tā kā no Babilonas gaisa dārziem nekas nav palicis pāri un nav nekādu fizisku pierādījumu, ka tie pastāvējuši, daži apgalvo, ka Babilonas dārzi ir tikai izdomājums, stāsts, leģenda par kaut ko krāšņu 50 grādu karstajā klimatā vai arī neprecīzu tulkojumu rezultātā radies objekts.
[+] [-]