10 gaišreģu pareģojumi, kas piepildījušies

Un krīt Vērmeļu zvaigzne

Klīst leģendas, ka Černobiļas AES avāriju, kas notika 1986. gada 26. aprīlī un kļuva par lielāko tehnogēno katastrofu cilvēces vēsturē, ir paredzējuši daudzi gaišreģi, bet pats senākais no tiem nākot vēl no Bībeles laikiem. Jāņa Atklāsmes grāmatā lasāmas šādas rindas 8. nodaļas 10. un 11. panti - t.p.:

"Kad trešais eņģelis bazūnēja, tad no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu. Zvaigznes vārds bija Absints (vērmeles), un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti". Krievijā tautas valodā parastās vērmeles mēdz dēvēt arī par černobiļņiku.

Gandrīz - neskaitās

V XIII gadsimta vācu filozofs un teologs Alberts Lielais fon Bošteds pareģoja, ka "Vācija 700 gadu laikā trīs reizes būs tuvu uzvaras robežai un trīs reizes gandrīz iekaros pasauli."

Pirmo reizi Vācija mēģināja cīnīties par pasaules kundzību vēl XVI gs., kad Kārlis V Habsburgs, vienlaicīgi esot arī Spānijas karalis, ieņēma Svētās Romas impērijas troni.
Otrais neveiksmīgais mēģinājums notika XX gs. sākumā, kad Hohencollernu dinastija mēģināja kļūt par pasaules valdniekiem 1. pasaules karā.
Savukārt, trešais - Hitlera un nacistu centieni XX gs. pirmās puses beigās. Tādā veidā Vācija patiešām 700 gadu laikā trīs reizes bija soļa attālumā no mērķa.

Jaunais lauva pieveiks veco

1558. gadā dienasgaismu ierauga Nostradamusa grāmatas "Pareģojumi" pirmā daļa, kas veltīta karalim Henriham II. Tajā stāv rakstīts: "jaunais lauva uzveiks veco kaujas laukā, divcīņā, viņš izdurs tam aci zelta būrī".
1559. gada 13. aprīlī svētkos, kas bija veltīti miera līgumam starp Franciju un Spāniju, Henrihs II bruņinieku turnīrā, divkaujā ar skotu gvardes kapteini, grāfu Gābrielu Mongomeriju, ieguva nopietnu savainojumu. Montgomerija koka šķēpa asā šķēpele trāpija karaļa bruņucepures acu spraugā un iedurās tam acī, kā rezultātā karalis Henrihs II nokrita no zirga. Pēc desmit dienām viņš nomira.

Tu kļūsi par imperatori

1794. gadā Žozefīne de Bogarnē kopā ar savu draudzene iegriezās jaunās, bet jau ļoti populārās pareģes Marijas Lenormanas salonā. Kad pareģe paziņoja, ka jaunā sieviete drīzumā tā kļūs imperatore, Žozefīne par to tikai neticīgi pasmējās.
Nākošais Lenormanes apmeklētājs bija pamaza auguma vīrietis armijas formā. Viņam pareģe paziņoja: tu ieņemsi sešus augstus amatus un iegūsi imperatora titulu, taču liktenis tev būs labvēlīgs tikai līdz 40 gadu vecumam jeb tik ilgi, kamēr nepametīsi savu dzīvesbiedreni, kuru liktenis tev lēmis. Pēc diviem gadiem Napoleons un Žozefīne apprecējās, 1804. gadā Napoleons pasludināja sevi par imperatoru, bet vēl pēc pieciem gadiem izšķīrās no sievas... 1812. gada līdz šim neuzvarāmā Napoleona armija cieta sakāvi.

Baidies no balta zirga

Veca pareģe-vāciete, kas dzīvoja Sanktpēterburgā, liecinieku klātbūtnē izzīlēja jaunajam Aleksandram Puškinam "drīzu naudas iegūšanu, negaidītu priekšlikumu, slavu un tautas mīlestību, kā arī divas trimdas". Taču viņa piebilda arī to, ka Puškins dzīvos ilgi, ja 37 gadu vecumā ar viņu nenotiks nekāda nelaime kas nāks no balta zirga, baltas galvas vai balta cilvēka. Atgriezies mājās, Aleksandrs saņēma vēstuli ar naudu (vecs liceja biedra parāds). Pēc dažām dienām ģenerālis Orlovs viņam izteica priekšlikumu par paaugstināšanu amatā. Bet vēl pēc gandrīz divdesmit gadiem, kad Puškinam bija jau 37 gadi, viņš guva nāvīgu ievainojumu duelī ar Žoržu Dantesu, kuram bija balts zirgs.

Šausmīgais jungas gals

1838. gadā Edgars Alans Po saraksta grāmatu "Stāsts par Artūra Gordona Pima piedzīvojumiem," Tajā trīs jūrnieki, dreifē ar glābšanās laivu Dienvidu jūrās un, kļuvuši vai traki no bada, apēd savu draugu - jungu Ričardu Pārkeru. Pēc 46 gadiem traģēdija, ko apraksta Po, notiek dzīvē. Pēc tam, kad šoneris "Mignonette" nogrimst un visas iespējas remdināt badu ir izsmeltas, daži dzīvi palikušie jūrnieki apēd jungu vārdā Ričards Pārkers. Vecāki, kuri savam dēlam bija devuši šādu vārdu, acīmredzot nebija lasījuši Po darbus...
Starp citu, vēl kāds cits jūrnieks vārdā Ričards Pārkers ticis apēsts tādā pat veidā arī 1846. gadā...

"Titānika" veltīgums

1898. gadā Londonas žurnālists Morgans Robertsons mazā tirāžā izdod romānu "Veltīgums", kas stāsta par milzīga, transatlantijas lainera "Titāns" traģisko reisu. Aukstā aprīļa naktī tvaikonis saskrienas ar aisbergu, avarē un nogrimst, paņemot sev līdzi vairāk nekā tūkstots dzīvību. Robertsona vētrainā fantāzija izrādījās biesmīgs pareģojums- 1912. gada, 12. aprīļa naktī Atlantijas okeānā analoģiskos apstākļos nogrimst "Titāniks" - tā laika lielākais un bagātākais kuģis. Vēl vairāk, "Titānikam" un tā literārajam priekštecim bija gandrīz vienādi tehniskie dati.

Pēterburgu neatdosim

Sanktpēterburgas arhīvos glabājas kāds ieraksts, kas datēts ar 1913. gadu. Šo ierakstu veikusi Anna Vrubova, gaišreģa un brīnumdara Grigorija Rasputina skolniece: "Reiz skolotājs kļuva varen nikns uz vāciešiem, kliedza tiem sejā un paziņoja, ka iekšas viņiem ir sapuvušas.. Pēc tam pagriezās pret mani un sacīja: "Zinu, zinu, aplenks Pēterburgu, ar badu vārdzinās! Dievs, cik gan cilvēku bojā aizies, un viss šo vācieķeļu dēļ! Taču neredzēt viņiem Pēterburgu! Še tev piga, no bada kritīsim, bet nelaidīsim!" Pēc tam nomierinājās un palūdza tēju, bet uz jautājumu, kad tas notiks, pateica: "No manas nāves - 25-tais gads"."

Rasputins gāja bojā 1916. gadā, bet pēc ceturtdaļgadsimta fašistiskā Vācija iebruka PSRS un apņēma Ļeņingradu blokādes lokā .

Es redzu tankus

Vēl vienu pareģojumu, kas saistīts ar 2. pasaules karu, pateica Volfs Mesings, ģeniāls telepāts un gaišreģis, kurš bija slavens visā pasaulē. 1937. gadā, uzstājoties kādā no Varšavas teātriem, viņš apgalvoja: "Ja Hitlers dosies karot uz Austrumiem, tad viņu gaida gals." Bet 1940. gada ziemā IeLTK (NKVD) kluba zālē uz jautājumu, ko viņš domā par padomju-vācu paktu, atbildēja: "Es redzu tankus ar sarkanām zvaigznēm Berlīnes ielās.". Pusotru gadu pirms iebrukuma PSRS, Mesings paredzēja padomju tautas uzvaru visasiņainākajā karā cilvēces vēsturē.

Vangas vārdi

Aklā gaišreģe Vanga ar saviem pareģojumiem pārsteidza visus laikabiedrus. 1989. gadā viņa pareģoja: "Amerikāņu brāļi kritīs, tērauda putnu noknābti. Vilki gaudos no krūma un nevainīgo asinis līs straumēm." 2001. gada 11. septembrī, pēc negaidīta terora akta, Ņujorkā sabruka Vispasaules tirdzniecības centra debesskrāpji, kas tika dēvēti arī par dvīņu torņiem. Tā brīža ASV bija prezidents Džordžs Bušs (angļu valodā bush nozīmē krūms), bet viņa administrācijas izraisītā militārā kampaņa Tuvajos Austrumos pēc dažādiem aprēķiniem prasīja apmēram miljons dzīvību.

Raksts tulkots no žurnāla "Discovery" krievu izdevuma, 2009. gada 7. numura.