Zeva statuja Olimpijā - viens no 7 pasaules brīnumiem

Vēsture

Grieķiem Zevs bija visu Dievu valdnieks jeb Dievu Dievs, kā arī debesu un pērkona dievs. Visvarenākais no visiem, kas meta zibens bultas uz ienaidniekiem un tiem, kuri to bija pelnījuši. Grieķi pret šo dievību izturējās ar ļoti lielu cieņu.

Pašu templi, kurā atradās Zeva statuja, bija dizainējis un izveidojis arhitekts Libons 450. gadā p. m. ē.. Tas bija kā četrstāvu māja 64.m. augstumā un 28. m platumā. Savukārt, Zeva statuju veidoja tā laika ievērojams tēlnieks Feidijs. Feidija veidotā statuja aizņēma lielāko daļu no tempļa. Tā tika novietota zāles galā uz milzīga no melnkoka un zelta darināta postamenta tā, ka sēdošā Dieva galva skāra tempļa griestus.

14 m. augstais Zevs bija atveidots kā atlētisks vīrs, līdz pusei atkailināts, sēžam savā tronī ar varas simbolu – zizli- vienā rokā un uzvaras simbolu - Nīki- otrā rokā. Tronis, kurā Zevs sēdēja, bija taisīts no bronzas, zelta, ziloņkaula un dažāda veida dārgakmeņiem. Zeva ķermenis līdz viduklim tika izgatavots no koka, bet atkailinātās ķermeņa daļas- no ziloņkaula, savukārt, apmetnis, sandales, kā arī zizlis- no zelta. Arī bārda un mati tika gatavoti no zelta. Ap galvu bija no sudraba veidots olīvu lapu vainags.

Dieva zīme

Pēc statujas un troņa pabeigšanas, Feidijs lūdza Zevam dot kādu zīmi, lai saprastu, vai Dievs ir apmierināts ar viņa veikumu. Un zibens spēriens trāpīja templī, tomēr brīnumainā kārtā neko neizpostot un nesagraujot. Vietā, kur iespēra zibens, tika novietota hidrija (grieķu vāze, ko izmantoja ūdens nešanai).

Mūsu ēras 5. gs. pēc Bizantijas imperatora Teodosija pavēles Zeva statuju pārveda uz Konstantinopoli, kur tā it kā gāja bojā kāda ugunsgrēka laikā. Tomēr patiesie statujas bojāejas iemesli īsti nav zināmi.