Halikarnāsas mauzolejs - viens no 7 pasaules brīnumiem
Halikarnāsas mauzolejs tika veidots kā kapenes valdniekam Mausolam un viņa māsai un sievai Artemisijai II. To uzcēla ap 350 g.p.m.ē mūsdienu Turcijas teritorijā Bodrumā. Mauzolejs bija 45 - 50 metrus augsts, ar diviem stāviem. Tas bija gan apbrīnas, gan pielūgsmes objekts, ko rotāja daudzas meistarīgi veidotas skulptūras, no kurām daļa izskatījās ļoti reālistiskas. Skaisto veidojumu izpostīja zemestrīces un 15. - 16. gs. mauzoleja drupas izmantoja celtniecībai.
Vēsture
Halikarnāsas mauzolejs ir kapene, ko 4. gadsimta sākumā p.m.ē. sāka būvēt Kārijas novada valdnieka Mausola uzdevumā. Mausols vēlējās uzbūvēt kapenes, kas pildītu arī tempļa uzdevumu. Pateicoties tieši viņa veiksmīgi izpildītajai iecerei, vēlāk visas greznās monumentālās kapenes sāka dēvēt par mauzolejiem.
Diemžēl Mausols savas dzīves laikā nepaspēja realizēt grandiozo ieceri, tāpēc darbu turpināja uzraudzīt viņa māsa un sieva Artemisija (tajos laikos bija normāli aprecēt tuvus radiniekus, lai saglabātu varu ģimenē). Viņa lika atrast labākos un talantīgākos tēlniekus Grieķijā. Tie bija Leohars, Briaksijs, Skops no Paras un Timotejs. Katram no četriem pazīstamajiem grieķu skulptoriem Artemisija lika izveidot vienu no četrām Mauzoleja sienām. Un, kaut arī strādāja četri dažādi tēlnieki, tomēr darbība tika saskaņota. Visi strādāja pēc vienas ieceres.
Fasāde tika veidota no zila kaļķakmens un balta marmora, bet pati celtne no zaļa vulkāniskā akmens. Pirmajā stāvā atradās valdnieka sarkofāgs, bet otrais stāvs kalpoja kā lūgšanu vieta. Mauzoleja jumts bija celts pakāpju piramīdas veidā no 24 pakāpieniem. Celtni rotāja marmora skulptūru grupa, kurā bija attēloti četru zirgu vilkti kaujas rati. To grožus turēja Mausols un Artemisija. Ēkas apakšējo daļu rotāja gara un plata lentveida rotājumu josla. Ap mauzoleju atradās lauvu un zirgos auļojošu jātnieku marmora statujas.
Lai uzceltu Halikarnāsas mauzoleju, daudziem strādniekiem bija jāstrādā no ausmas līdz tumsai. Vairums no tiem bija vergi un notiesātie noziedznieki. Milzīgie marmora akmeņi svēra tūkstošiem kilogramu. Smagais darbs ritēja lēnām. Arī Artemisija nepiedzīvoja mauzoleja celtniecības pabeigšanu, un celtniecības darbi turpinājās Artemīzijas un Mausola dēla vadībā. Tomēr mauzoleja celtniecību pilnībā izdevās pabeigt tikai Mausola mazdēla dzīves laikā, apmēram 353. gadā p.m.ē.
Maķedonijas valdnieka Aleksandra iebrukuma laikā Halikarnāsa tika izlaupīta, tomēr mauzolejs palika neskarts. Tas tur stāvēja vēl ilgi pēc tam, kad pilsēta vairs neeksistēja. Tikai 15. un16. gs. zemestrīces mauzoleju iznīcināja, bet vēlāk barbari to izpostīja pavisam, izvazājot palikušās drupas jaunu ēku celtniecībai.
Kas saglabājies līdz mūsdienām
Arī šobrīd Turcijā, vietā, kur kādreiz atradās Halikarnāsas pilsētiņa, var apskatīt drupas, kas izskatās diezgan iespaidīgi, lai gan palikuši tikai pamati, dažas kolonnas un daudz sadrupušu akmeņu. Arheologu atrastās skulptūru daļas un marmora rotājumi ir apskatāmi daudzos pasaules muzejos.