Artemīdas templis Efesā - viens no 7 pasaules brīnumiem

Vēsture

Artemīda sengrieķu mitoloģijā nozīmēja medību, šķīstības, kā arī auglības un visu dzīvo radību dievieti, kas nav iedomājama bez loka un bultām. Reizēm viņa pat tika attēlota nevis kā daiļa sieviete, bet gan kā lāču māte. Artemīda bija tā, kas rūpējās par visu dzīvo uz zemes.

Artemīdas templis pazīstams arī kā Diānas templis, jo romiešu mitoloģijā Artemīda tika saukta par Diānu, kas uzskatīta par mēness Dievību.

Artemīdas templis nebūt nebija pirmais, ko šajā vietā uzcēla. Pirmais templis tika uzcelts 8. gs. p. m. ē par godu auglības dievietei Kibelei. Toreiz tas nebija celts no marmora, bet gan ziloņkaula, taču 7. gs. p. m. ē. templi izpostīja plūdi.

Artemīdas tempļa celšanas darbus uzsāka pēc arhitekta Harsifrona izstrādāta projekta . Celtniecības darbi turpinājās veselus 120 gadus. Ieilgušie darbi pamatojami ar tempļa vietas izvēli, kas bija ļoti purvaina (pie Kaistras upes). Arhitekts gan uzskatīja, ka tas pasargās templi no sabrukšanas zemestrīču laikā, kas šajā apvidū bija bieža parādība.

Bija nolemts, ka templi cels no marmora, taču ilgu laiku nevarēja izdomāt, kur ņemt tik daudz šī brīnišķīgā baltā akmens, līdz kādu dienu palīdzēja nejaušs gadījums. Kāds gans, vārdā Piksodors, ganot aitas, atklāja milzīgu marmora klinti, jeb, pareizāk sakot, klinti atklāja auns, kas bija nolēmis izskaidrot savas attiecības ar kādu citu aunu. Noliecot galvu un ieņemot draudīgu pozu, auns metās virsū tam otrajam, taču netrāpīja mērķi, bet ieskrēja ar pieri (ragiem) klintī. Pie kam ieskrēja tik stipri, ka no klints atdalījās šķemba, kas izrādījās tīrs marmors. Tā nu celtniecības darbi varēja sākties.

Harsifrona dzīves laikā tika uzcelta pati tempļa ēka un nostiprināta koloniāde. Tālāk celtniecības darbus turpināja Harsifrona dēls Metagēns, taču arī viņš nepaspēja pabeigt vareno templi- vien izbūvēja tempļa augšdaļu. Tālāk darbus turpināja arhitekti Peonīts un Demetrijs.

Templis bija veidots no marmora, izņemot jumtu. Tas sastāvēja no 127 kolonnām, 18 m. augsts, 110 metru garš un 55 metrus plats. Tempļa iekšpusē atradās daudz izcilu mākslas darbu, gleznu, kā arī bronzas statuju. Iedzīvotāji templi izmantoja arī kā sava veida banku, kurā noguldīja naudu, jo tajā laikā no tempļiem kaut ko ņemt bija vislielākais negods un noziegums.

550.g. p.m.ē. Mazāziju iekaroja bagātais līdijas valdnieks Krēzs un templis tika daļēji nopostīts, taču tas pats Krēzs vēlāk ziedoja milzīgas summas tempļa atjaunošanai, kā rezultātā templis kļuva vēl krāšņāks par iepriekšējo.

Jaunais templis bija vēl greznāks par iepriekšējo; tajā ievietoja ne tikai skulptūras un slavenu gleznotāju mākslas darbus, bet arī rotājumus no zelta, sudraba un dārgakmeņiem.

Pēc tam gandrīz 200 gadus Artemīdas templis tika uzskatīts par visskaistāko un greznāko cilvēku veidojumu, taču tad- 356. gadā p.m.ē, templi nodedzināja kāds Efesas iedzīvotājs, vārdā Herostrats, lai tādējādi kļūtu slavens un iemūžinātu savu vārdu vēsturē. Par to viņš tika sodīts ar nāvi un viņa vārdu aizliedza pat pieminēt. Tajā pat naktī piedzima Aleksandrs Lielais. Cilvēki runāja, ka tāpēc Artemīda neizglāba savu templi, jo bija nodarbināta Aleksandra dzemdībās.

Starp sadegušajiem tempļa gruvešiem Efesas iedzīvotāji atrada gandrīz neskartu Artemīdas statuju, kas tos iedvesmoja uz jauna tempļa celtniecību, līdz ar to sākās ziedojumu vākšana jaunajam templim, ko cēla slavenākais tā laika Aleksandrijas arhitekts Heirokrats.

Starp 2. un 3. gs. p. m. ē. templi izlaupīja ienākušie goti, vēlāk Bizantijas laikā arī kristieši to izpostīja, sadauzot statujas, tādējādi it kā sodot pagānus. Mākslas darbus un marmoru viņi izmantoja savu baznīcu celtniecībai.

Savu artavu posta darbos pielika arī purvainais apvidus- to, kas bija palicis no tempļa, purvs pamazām "iesūca" sevī.

Templis mūsdienās

Līdz mūsdienām Turcijas pilsētā Efesā saglabājušās tikai tempļa kolonnu pamatu paliekas un kolonna, kas 1972.gadā tika savākta no dažādām šķembām.