Farosas Aleksandrijas bāka - viens no 7 pasaules brīnumiem

Vēsture

Sākotnēji Aleksandrijas pilsētas vietā bija tikai mazs zvejnieku ciematiņš, kura klinšainajā piekrastē regulāri avarēja kuģi. Kad Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs Lielais, ciematiņa vietā 332.gadā tika nodibināta Aleksandrijas pilsēta, kas tika būvēta, ievērojot stigru arhitektūras plānu. Aleksandra uzticams līdzgaitnieks un Ēģiptes valdnieks Ptolemajs I , kurš pēc Aleksandra Lielā nāves kļuva par Ēģiptes valdnieku, iecerēja pilsētā veidot nopietnu zinātnes un kultūras centru, uzceļot mūzu svētnīcu Muzeju un izveidojot apjomīgu bibliotēku. Savukārt, Ptolemaja II valdīšanas laikā, izveidojot uzbērumu, ar kura palīdzību savienoja sauszemi ar Faras salu, uz tās uzcēla 120 m. augstu bāku.

Bāka tika uzbūvēta no lieliem gaišas krāsas akmeņiem. Tornis bija veidots no trīs pakāpēm: zemākā- kvadrātveida, kurā bija istabas karavīriem un darbiniekiem, vidējā- astoņstūra kolonnu prizmas ar spirālveida trepēm un augšējā- cilindra formas no 8 kolonnām. Augšējā daļā atradās sarežģīta spoguļu sistēma no slīpētām bronzas plāksnēm, kas atstaroja saules gaismu pa dienu un ugunskura radīto gaismu naktīs. Apakšējā daļā katrā no četriem stūriem atradās Tritona (grieķu dieva, ūdens valdītāja) statuja, bet bākas virsotnē stāvēja jūras dieva Poseidona statuja.

Saka, ka, pateicoties bākas ugunīm, kuģi ceļu varēja saskatīt līdz pat 100 km attālumam. Leģendas vēsta, ka Aleksandrijas bākas uguns spēja sadedzināt ienaidniekus, pirms tie sasniedza Faras krastu.

Bāka tika uzcelta, lai kuģotājem pārplūstošās Nīlas deltas ūdeņos būtu vieglāk atrast ceļu uz ostu, taču 12.gadsimtā māla līmenis Aleksandrijas līcī bija tik ļoti pacēlies, ka kuģiem nebija iespējams tajā iebraukt, līdz ar to bāka zaudēja savu nozīmi un tika atstāta novārtā.

Bāka tika pamatīgi sadragāta jau 956. gada zemestrīcē, bet 1303. un 1323. gada zemestrīcēs tā cieta tik ļoti, ka vairs nebija iespējams neko saglābt. Vēlāk Aleksandrijas sultāns Kaitbejs bākas vietā uzcēla cietoksni ar citadeli tā teritorijā. Citadele atrodas tieši tajā vietā, kur kādreiz dižojās varenā bāka. Cietoksnis mūsdienās ir viens no visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem Aleksandrijā.

1994. gada rudenī nirēji atrada Aleksandrijas bākas paliekas. Tās tika izliktas apskatīšanai plašākai publikai 1995. gadā.

Vēlas atjaunot brīnumu

Daudzi izteikuši vēlmi, ka Aleksandrijas bāku varētu mēģināt atjaunot. Francija, Vācija un Itālija ir pat gatavas Ēģipti finansiāli atbalstīt. Arī Ēģiptes iedzīvotājiem nekas nav iebilstams, viņiem tas liekas aizraujoši, bet valsts galvas apgalvo, ka tas varētu graut bākas vēsturisko vērtību, jo bāka tāpat nebūs ideāli tāda pati un tai nebūs nekādas vēstures, nekādu leģendu un to agrāk vai vēlāk uztaisīšot par izklaides parku, viesnīcu vai ko citu, lai pelnītu naudu.

Un ko jūs par to domājat?