Braucot uz Marsu vasarā, līdzi jāņem gumijnieki

Tumši, gariem pirkstiem līdzīgi veidojumi parādās uz atsevišķām Marsa nogāzēm pavasara beigās un vasarā. Tie pazūd ziemā un atkal atgriežas nākamajā pavasarī. Ilgstoši novērojumi ir ļāvuši reģistrēt sezonālās izmaiņas vairākās stāvās nogāzēs, kas atrodas Marsa dienvidu puslodes vidējos platuma grādos.

"Labākais izskaidrojums novērotajam līdz šim ir sāļa ūdens plūsmas," piebilda Alfrēds Makevenss no Arizonas universitātes, kurš ir MRO augstas izšķirtspējas kameras (HiRISE) eksperimenta vadošais zinātnieks un pētījuma vadītājs.

Daži novērotā aspekti joprojām mulsina zinātniekus, bet sāļa ūdens plūsmas vislabāk atbilst visiem veidojumu raksturlielumiem, atšķirībā no dažādiem alternatīviem skaidrojumiem. Sāļums pazemina ūdens sasalšanas punkta temperatūru. Vietas, kur novērotas šīs plūsmas, sasilst pietiekami, lai nelielā dziļumā varētu pastāvēt šķidrs ūdens, kura sāļums ir līdzvērtīgs Zemes okeānu sāļu koncentrācijai. Tīrs ūdens šādā temperatūrā sasalst.

"Šīs tumšās švīkas atšķiras no citiem Marsa nogāžu veidojumiem," pastāstīja MRO projekta zinātnieks Ričards Zureks no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas. "Atkārtotie novērojumi atklāj, ka siltajā sezonā laika gaitā tās izstiepjas tālāk uz leju."

Fotogrāfijās redzamie veidojumi ir tikai aptuveni 0,5 līdz 5 metrus plati, bet to garums var sasniegt vairākus simtus metru. Tas nozīmē, ka švīku platums ir mazāks nekā agrāk atklātajiem Marsa kanāliem. Dažās vietās novērojamas vairāk nekā 1000 šādas tumšas svītras. Interesanti, ka kanāli vairāk ir sastopami aukstajās, pret poliem vērtajās nogāzēs, bet tumšās švīkas - uz nogāzēm, kuras vērstas ekvatora virzienā un ir siltākas.

Aplūkojot animētos attēlus, redzams, ka tumšie veidojumi vasaras gaitā kļūst garāki. Sezonalitāte, platuma grādi un virmas spožuma izmaiņas liecina, ka procesā ir iesaistīts gaistošs materiāls. Apstākļi ir pārāk silti, lai šis gaistošais materiāls būtu oglekļa dioksīds, kā arī tie ir pārāk auksti, lai tas būtu tīrs ūdens. Tas norāda uz sāļu klātbūtni, kuri, izšķīstot ūdenī, pazemina temperatūru, kāda nepieciešama, lai ūdens sasaltu. Jaunākie novērojumi liecina, ka uz Marsa atsevišķos apgabalos sāļi ir sastopami visai sekli zem virskārtas.

Kad zinātnieki aplūkoja tumšo svītru izvagotās nogāzes ar MRO spektrometru (CRISM), ūdens klātbūtne netika atklāta. Iespējams, ka tas iztvaiko pārāk strauji vai arī seklas plūsmas atrodas zem smilšu kārtas.

"Plūsmas nav tumšas tādēļ, ka tās būtu mitras," skaidroja Makevenss. "Ir jābūt citam iemeslam."

Sāļā ūdens plūsma varētu izmainīt smilšu virskārtas rupjumu vai arī pārvietot smilšu graudiņus tā, ka tie izskatās tumšāki nekā apkārtējā virsma. Grūtāk ir izskaidrot, kādēļ, pazeminoties temperatūrai, virsma atkal kļūst gaišāka.

"Šobrīd tas nav noskaidrots, bet es domāju, ka tas ir atrisināms jautājums, turpinot novērojumus un eksperimentus laboratorijā," piebilda Makevenss.

Šie rezultāti ir līdz šim visskaidrākie pierādījumi šķidra ūdens eksistencei uz sarkanās planētas virsmas mūsdienās. Sasalis ūdens dažādos dziļumos uz Marsa ir atrasts gan vidēja, gan augsta platuma grādos. Svaigi izveidojušies kanāli liecina, ka nogruvumi nogāzēs ir notikuši visai nesen. Iespējams, tajos ir iesaistīts ūdens. Tāpat uz Mars Phoenix Lander atbalstiem tika konstatēti sāļu veidojumi. Ja turpmāko pētījumu rezultātā izdosies apstiprināt, ka tumšajās svītrās ir atrodami sāļi, tās būs pirmās vietas uz Marsa, kur atrasts šķidrs ūdens.

NASA

Vairāk lasi: StarSpace - Astronomijas portāls un observatorija