Bērns un mājdzīvnieks – kas jāzina vecākiem?

Drošība
Bērnam jāzina, ka, lai arī pārsvarā mūsu mājas mīluļi ir mierīgi un draudzīgi, suņus var pārsteigt strauja bērna uzvedība, kas var izraisīt neprognozējamu dzīvnieka pretreakciju. Tāpat bērnam jāzina un pastāvīgi jāatgādina, ka dzīvnieku labāk neaiztikt, kad tas ēd. Ja mājdzīvniekam gaidāmi mazuļi, bērnam jāizskaidro, ka mamma tos sargās un tos glaudot vai ņemot rokās jābūt piesardzīgam.
Lai cik bērns arī nebūtu sadraudzējies ar jūsu ģimenes mīluli, svarīgi iemācīt, ka ne visi suņi ir tik mīļi kā jūsējais. Bērnam jāizskaidro piesardzība komunikācijā ar svešiem suņiem. Tāpat bērnam jāzina vienkāršākie uzvedības noteikumi, lai nesabaidītu suni – pirms glaudīšanas dot apostīt plaukstu, glaudīt pa spalvai, neraustīt, neknaibīt.

Slimības un alerģijas
Bērnam jāskaidro, ka dzīvnieks, kurš dodas pastaigās laukā, mājā var ienest kādus alerģiju vai slimību izraisošus mikroorganismus, tāpēc pēc spēlēšanās ar dzīvnieku bērns ir jāiemāca nomazgāt rokas.
Tāpat jāskaidro, ka nav higiēniski ļaut dzīvniekam laizīt sev seju vai kādas savas brūces – dzīvnieka siekalas palīdz izārstēt paša dzīvnieka brūcītes, bet cilvēka brūcēs var ienest papildus infekciju un padarīt situāciju vēl sliktāku.

Barošana
Suņa ēdienkarte ievērojami atšķiras no cilvēka. Kaķi reti kad prasa saimniekam „ēst no rokas”, bet suņiem tā ir pierasta parādība. Ēdieni un gardumi, ko mēs ēdam ikdienā, sunim var būt ļoti neveselīgi un pat toksiski. Suņiem ir neveselīgi dot sālītus ēdienus, un nekādā gadījumā savu mājas mīluli nedrīkst cienāt ar saldumiem. Bērnam ir svarīgi izstāstīt, ka sunim ir sava barība vai speciāli gatavots ēdiens, kā arī tas tiek barots konkrētos laikos. Tāpat kā cilvēkam, sunim vienmēr jābūt tīram un svaigam ūdens. Ja bērns vēl ir mazs, bet grib iesaistīties dzīvnieka barošanā, par viņa pienākumu varat noteikt dzeramā ūdens bļodas papildināšanu ik dienas.

Adekvāta uzvedība
Bērnam jāsaprot, ka suns ir dzīva būtne, turklāt visu apkārt notiekošo uztver savādāk – sunim ir labāka dzirde, labāka oža, skaņas, ko mēs uztveram kā klusas, suns dzird ļoti labi. Tāpēc bērnam jāiemāca adekvāta uzvedība suņa klātbūtnē – nekliegt ausīs, neradīt pēkšņus trokšņus, kas var izsaukt neadekvātu suņa pašaizsardzības reakciju. Tāpat bērnam jāzina, ka sunīti nedrīkst sist, raut aiz astes vai ausīm.

Pastaiga
Ja mājās ir mājdzīvnieks, tam ir jāvelta noteikta pastiprināta uzvedība. Par bērna pienākumu noteikti var uzticēt pastaigu ar suni (vienam vai vecāku pavadībā), turklāt, neatkarīgi no laikapstākļiem. Bērnam ir jāiemāca, ka rūpes par citu dzīvo radību ietver ne tikai saulainas pastaigas vasaras pēcpusdienās, bet arī no rīta pirms skolas un vēsos ziemas vakaros. Tas disciplinēs bērnu un radīs izpratni par atbildību pret mazāk aizsargātām dzīvām radībām, kā arī liks lieku reizi bērnam izkustēties svaigā gaisā.

Apmācības
Lai būtu droši bērnam uzticēt pastaigas ar suni, ieteicams suni vest uz apmācībām suņu skolā. Maldīgs ir uzskats, ka suns klausa tikai vienu cilvēku ģimenē, vienu saimnieku. Jums pašiem būs drošāk, ja suni iemācīsiet klausīt visu ģimeni, un aizņemtības gadījumā ar suni varēs iziet pastaigā ikviens ģimenes loceklis, ekstrēmā situācijā arī kaimiņš.

Aprūpe
Kā ikviena dzīva radībiņa, mājdzīvnieki mēdz saslimt un tiem nepieciešamas papildus rūpes. Tāpat mājdzīvnieks ir jāmazgā, kaķim ir jātīra tualetes kaste, sīkajiem grauzējiem – būris. Šie visi var būt bērna pienākumi. Izveidojiet grafiku, kas disciplinēs bērnu.

Ieskaties! Tas var noderēt!

Apgādā Zvaigzne ABC iznākušas divas jaukas grāmatas, kas noteikti noderēs ikvienam, kurš vēlas ievest savā ģimenē jaunu četrkājaino draugu.

Izlasījuši šo grāmatu, sapratīsiet ko jūsu kaķis cenšas jums pateikt ar savu uzvedību. Tā palīdzēs labāk izprast jūsu mīluli un iekarot viņa sirdi. Kaķa “slepenās valodas” pamatā ir ķermeņa pozas, mīmika un dažādi balss signāli, piemēram, ņaudēšana un murrāšana. Šajā valodā ir daudz smalku, bet nozīmīgu nianšu, un tā ir ļoti atšķirīga no cilvēku verbālās komunikācijas, tomēr to ir iespējams iemācīties.

Kaķi bieži uzskata par vientuļnieku, noslēpumainu un neatkarīgu dzīvnieku; bet šis fascinējošais radījums spēj būt arī labs cilvēka draugs. Kaķumīļa rokasgrāmatā ir daudz praktisku padomu, kā izveidot ciešu saikni ar savu mājas mīluli, piedāvājot skaidrojumus, kāpēc kaķi rīkojas tā un ne citādi. Uzzināsiet, kā kaķis uztver pasauli un kas nepieciešams viņa labsajūtai. Grāmatā sniegti praktiski padomi, kā saprasties ar kaķi no pirmās dienas un nodrošināt viņa fizisko un emocionālo komfortu, kā arī ieteikumi izplatītāko veselības un uzvedības problēmu risināšanai. Pareiza kaķa saziņas izpratne ir nepieciešama gan kaķa, gan viņa saimnieka labsajūtai, priekam un laimei.

Šī ir viegli uztveramā formā sarakstīta, bagātīgi ilustrēta grāmata, kas jebkuram suņa saimniekam palīdzēs labāk saprast sava suņa uzvedību un to, kā savas attiecības ar četrkājaino draugu iespējams veidot tā, lai ieguvējs būtu gan saimnieks, gan suns.
Suņi sazinās īpašā “valodā”, kuras pamatā ir ķermeņa pozas, mīmika, rējieni, rūcieni un kaucieni. Šajā valodā ir daudz smalku, bet nozīmīgu nianšu, un tā ir ļoti atšķirīga no cilvēku verbālās komunikācijas, tomēr to ir iespējams iemācīties. Suņumīļa rokasgrāmatā izskaidrots, ko suns cilvēkam cenšas pavēstīt ar savu uzvedību un kā viņš pats saprot cilvēka ķermeņa valodu un mēģinājumus ar viņu sazināties.

Suns tiek pamatoti dēvēts par cilvēka labāko draugu; ir zinātniski pierādīts, ka suņi paaugstina cilvēku dzīves kvalitāti. Suņumīļa rokasgrāmata palīdz cilvēkam kļūt par labāku suņa draugu, piedāvājot skaidrojumus, kāpēc suņi dara to, ko dara. Grāmatā sniegti padomi suņa apmācīšanai, izplatītāko veselības un uzvedības problēmu risināšanai, kā arī saišu stiprināšanai starp cilvēku un viņa četrkājaino mīluli. Pareiza suņu saziņas izpratne ir nepieciešama gan suņa, gan viņa saimnieka priekam un laimei.