Gribu sunīti! Kā apsvērt visus par un pret
Daudzi suņu īpašnieki piekritīs, ka pieņemt ģimenē kucēnu ir gandrīz tas pats, kas uzņemties rūpes par bērnu. Taču neapdomāti, spontāni lēmumi var novest pie skumjām sekām. Tūkstošiem pamestu dzīvnieku paliek uz bezatbildīgu un nežēlīgu cilvēku sirdsapziņas. Citā, mazāk biedējošā, bet arī ne pārāk veiksmīgā variantā, attiecības ar suni gaidītā prieka vietā var kļūt par nastu.
Tāpēc nepieciešama apzināta un izsvērta pieeja mājdzīvnieka ievešanai ģimenē. Suņu un kaķu uzvedības eksperte Jūlija Rozova raksta par situācijām, kurās nav ieteicams iegādāties suni.
Kad nevajadzētu pieņemt ģimenē suni
1. Grūtniecības laikā vai tieši pirms tās
Grūtniecei īpaši grūti noturēties pretī kucēniņu mīlīgo purniņu valdzinājumam. Taču parasti šādos gadījumos tieši uz bērna piedzimšanu pienāk suņa visgrūtākais vecums - no 7 mēnešiem līdz 1,5 gadiem.
Ja pieņem jau pieaugušu suni, arī viņam jāiziet zināms adaptācijas periods, kas vidēji ilgst līdz gadam. Pēc bērna piedzimšanas, kad suns tikko kā iejuties, atkal situācija mainās un jāpārdzīvo stress.
Jums ir mazāk laika un pacietības, sākat mazāk komunicēt ar suni un vest pastaigās. Sunim var sākties uzvedības problēmas, un tā ir nelaime visai ģimenei. Protams, šis scenārijs nav simtprocentīgi pareizs. Gadās arī citādi. Bet labāk zināt, kas var sagaidīt sliktākajā variantā.
2. Kad bērni ir jaunāki par 6 gadiem
Bērni ir nozīmīgs stresa faktors suņa dzīvē. Viņi lien pie suņa, gadās, ka rada tam diskomfortu. Saskaņā ar statistiku visbiežāk bērnus līdz 10 gadu vecumam sakož viņu pašu mājas suņi. Visbiežāk sakož zēnus un tieši sejā.
Ideja, ka sunim jāsaprot “tie jau tikai bērni” un jāpacieš, ir pirmais solis uz traģiskām sekām. Bērniem var un vajadzētu mācīt suņu valodu, cieņu pret dzīvi būtni un drošības noteikumus. Taču to var sākt no kādiem 3-4 gadiem.
3. Ja nezini skaidru atbildi uz jautājumiem par to, ko darīsit ar suni, ja:
• katru dienu būsiet prom no mājām ilgāk par 6 stundām
• pārcelsities uz citu valsti
• šķirsieties
• piedzims bērns
• piedzims vēl viens bērns
• saslimsit
• dosieties atvaļinājumā
• suns saslims
• sunim attīstīsies uzvedības problēmas, un būs jāmaksā par speciālista pakalpojumiem.
Šie ir standarta intervijas jautājumi, kad vēlaties pieņemt suni no patversmes. Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem jums nav saprātīgas un ētikas normām atbilstošas atbildes, tad nav pienācis laiks pieņemt suni.
Sapņo par suni, bet īsti nezini – vai esi gatavs?
Geštaltterapeite un trīs suņu īpašniece Anastasija Gurņeva dalās savos ieteikumos pārdomās iegrimušajiem. “Vai jūsu sapņi ir konkrēti? Sapņojat par noteiktu šķirni? Vai izvēlējāties tāpēc, ka tās pārstāvji ir skaisti, vai arī zināt šķirnes funkcijas? Ja nē, tad labāk tās noskaidrot, jo uzvedībā var nākties saskarties ar pārsteigumiem, bet šī uzvedība var būt raksturīga tieši šai šķirnei.
Vai sapņojat par kādu konkrētu laika pavadīšanas veidu - piemēram, kopīgu skriešanu, ilgām pastaigām mežā vai maigumu un apskāvieniem? Vai varbūt jūs interesē sports: frisbijs, sacensības ar šķēršļu joslām, treniņi? Vai glābt dzīvības: meklēšanas un glābšanas dienests?
Te saraksts ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild precīzi:
1. Vai visi tuvinieki piekrīt suņa iegādei, vai vismaz neiebilst?
2. Vai apstākļi suņa turēšanai ir labvēlīgi? Te ietilpst:
• Nauda pārtikai, kopšanai, ārstēšanai.
• Savs miteklis. Īrētie dzīvokļi var mainīties, īrniekiem ar suni nav tik vienkārši atrast jaunas mājas.
• Katru dienu varat atvēlēt vismaz divas stundas pastaigām, nodarbībām, komunicēšanai. Ņemiet vērā, ka varbūt vajadzēs apmeklēt “suņu skolu”.
Vai jums tam ir resursi? Ieklausieties sevī: vai šie punkti izraisa trauksmi vai zinātkāri un azartu? Ja pēdējie divi, es domāju, ka esat gatavi savam sunim!"
