Tuvojas atkusnis – bļitkotājiem jāparūpējas par drošību
Pavasaris jau teju klāt, un gaisa temperatūra arī tuvākajās dienās gaidāma ar plusa zīmi. Taču nosacīti siltie un nepastāvīgie laika apstākļi neattur zemledus makšķerniekus no došanās uz ledus. Jaunākie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Daugavpilī noslīcis šogad jau trešais zemledus makšķernieks. Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) eksperti norāda, ka drošība ir pirmajā vietā. Tāpēc BALTA aicina aizrautīgos bļitkotājus būt piesardzīgiem un aktualizē padomus, ko lietderīgi atcerēties, reizē atgādinot par iespējām pasargāt sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Kā skaidro BALTA risku parakstīšanas pārvaldes galvenā risku parakstītāja Ilze Grundmane, pašiem makšķerniekiem ir svarīgi būt uzmanīgiem uz ledus. Ja makšķernieks uz ledus ir guvis, piemēram, apsaldējumus, smadzeņu satricinājumu, salauzis roku vai guvis citu traumu, makšķerniekus var pasargāt nelaimes gadījumu apdrošināšana. Atkarībā no traumas smaguma iespējams pretendēt uz noteikta apmēra kompensāciju, kā arī medicīnisko izdevumu kompensāciju saistībā ar gūto traumu.
„Latvijā zemledus makšķerēšana ir populāra nodarbe, kas entuziastus neattur no kāpšanas uz ledus arī pavasarī, kad ledus kļūst pavisam plāns. Arī tad var pakrist, ielūzt ledū, apsaldēties. Ja notiek ļaunākais un zemledus makšķernieks noslīkst, apdrošinātājs radiniekiem izmaksā pilno apdrošinājuma atlīdzību. Šī izmaksa ir atkarīga no apdrošināšanas prēmijas, - vidēji tirgū pilnā apdrošinājuma summa ir 2000 vai 3000 latu. Taču BALTA pieredzē ir arī gadījumi, kad nelaimes gadījumu atlīdzībās par personas dzīvības zaudēšanu ir izmaksāta 70 000 un pat 200 000 latu atlīdzība,” stāsta BALTA risku parakstīšanas pārvaldes galvenā risku parakstītāja Ilze Grundmane.
Savukārt, ja zemledus makšķernieks, ielūstot ledum, vēlāk saaukstētos vai saslimtu ar plaušu karsoni, šādos gadījumos varētu palīdzēt vienīgi darba devēja veselības apdrošināšana. Šādā situācijā nelaimes gadījumu apdrošināšana nepalīdzētu, jo tā lielākoties kompensē zaudējumus, kas radušies traumu rezultātā.
Tāpat Ilze Grundmane piebilst, ka nereti zemledus makšķernieki sasildīšanās nolūkā savas nodarbes laikā lieto alkoholu, taču, kā atzīst medicīnas speciālisti, alkohols nepalīdz, bet gan rada mānīgu sajūtu, ka cilvēkam ir silti. Arī situācijā, ja medicīniskajā izrakstā tiek fiksēta norāde par alkohola klātbūtni cietušā organismā, apdrošinātājs diemžēl būtu spiests atteikt atlīdzības izmaksu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka no 2009. līdz 2012. gadam ziemas un pavasara periodā (decembrī, janvārī, februārī un martā) Latvijā noslīkuši 52 cilvēki. Turklāt ir vēl 16 gadījumi, kad persona netika atrasta, bet, iespējams, ir noslīkusī. Jāatzīmē, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nav vienīgā instance, kas nodarbojas ar glābšanas darbiem, piemēram, dažkārt ar to nodarbojas arī Pašvaldības policija, tāpēc patiesais nelaimes gadījumu skaits var būt lielāks.
Rīgas Pašvaldības policijas ieteikumi zemledus makšķerniekiem, dodoties uz ledus
Turpmāk norādītie ieteikumi veidoti, izvērtējot konkrētus negadījumus uz ūdens ziemas periodā. Daži padomi patiešām ir ļoti vienkārši un visiem zināmi, tomēr tiek piemirsti, tāpēc notiek nelaimes gadījumi.
• Grūti noteikt īsto brīdi, kad ūdenskrātuvēs izveidojusies droša ledus sega, jo to ietekmē sals, atkusnis, sniegs, ūdens straumes utt. Tāpēc, kāpjot uz ledus, jābūt īpaši uzmanīgiem.
• Makšķerēt ieteicams nedoties vienam.
• Līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas iepakots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā.
• Dodoties makšķerēt, mājiniekiem jāpasaka iespējami precīza makšķerēšanas vieta un mājās atgriešanās laiks.
• Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu, saldu tēju.
Vietas uz ūdens, kur ledus ir bīstams:
• kur ietek notekūdeņi;
• kur ietek strauti un upes, kur iztek gruntsūdeņi;
• meldrāju un ūdensaugu vietās;
• kur ledus pārklāts ar biezu sniega kārtu;
• kur sniega segā redzami tumši un gaiši plankumi;
• nenorobežotās ledus ieguves vietās un āliņģu vietās.
