Kā noskaidrot, kas jūs esat bijis savās iepriekšējās dzīvēs
Reinkarnācijas gadījumu uz šodienu zināms pietiekami daudz. Taču ne katrs spēj "atcerēties" savu iepriekšējo dzīvi. Neskatoties uz to, ja ticam Pitagora horoskopam, visi mūsdienās dzīvojošie cilvēki uz Zemes pārdzīvo savu desmito vai vienpadsmito karmisko iemiesošanos. Kā tad uzzināt, kas jūs esat bijis savā iepriekšējā dzīvē?
Ir dažādi veidi, kā to noskaidrot. Vispirms jūsu vajadzībām - visdažādākie horoskopi, ka ar speciālu tabulu palīdzību ļauj iegūt datus par vienu vai vairākām iepriekšējām dzīvēm.
Tā, veicot pavisam vienkāršus aprēķinus, es noskaidroju, ka iepriekš esmu dzimusi 1150.gadā Ziemeļindijā. Pie kam iepriekšējā dzīvē es biju vīrietis, pēc profesijas- dejotājs, dziedātājs vai aktieris (nu ko, vismaz radoša personība). Varbūt tā ir nejauša sagadīšanās, bet mana draudzene, kas pārvalda četras valodas, sakarā ar ko arī uztaisījusi labu karjeru, spriežot pēc tā paša horoskopa aprēķiniem, iepriekšējā dzīvē bijusi tulks jeb cilvēks, kas nodarbojies ar uzrakstu uz akmeņiem atšifrēšanu. Kā apgalvo austrumu gudrie, būtība un dvēseles tieksmes dažādos iemiesojumos paliek gandrīz nemainīgi.
Pirms dažiem gadiem pasauli pāršalca nebijusi sensācija. Piecgadīgā zviedriete Ingrīda Lunde pasludināja sevi... par Viljamu Šekspīru! Kas gan kopīgs ir starp mazo meitenīti un vareno Viduslaiku angļu dramaturgu? Ingrīda zina visus Šekspīra darbus no galvas, kā arī ir uzrakstījusi vairākas lugas, kas, pēc teātra kritiķu domām, pēc valodas un stila apbrīnojami atgādina Šekspīra daiļradi. divas no tām iestudētas Ingmāra Bergmana teātrī. Sarunā ar korespondentu meitene nepavisam ne bērnu valodā spriež par filozofijas un reinkarnācijas tēmām. "Dvēsele pārdzīvo vairākas iemiesošanās"- saka viņa- Mēs piedzimstam atkal no jauna citos ķermeņos, lai izietu dzīves skolu. Reiz mana dvēsele staigāja pa Zemi kā Viljams Šekspīrs. Tagad esmu atgriezusies kā Ingrīda Lunde. Šajā dzīvē es taisos uzrakstīt daudz vairāk lugu, nekā XVI gadsimta beigās un XVII gadsimta sākumā uzrakstīja Šekspīrs.
Lai ieraudzītu savas iepriekšējās reinkarnācijas, dažreiz ir pietiekami jebkādā veidā ieiet izmainītā apziņas stāvoklī. Parapsihologi kā karmas caurskatīšanas metodi piedāvā regresiju. Cilvēku ieved hipmotiskajā transā un "aizsūta" uz periodu, kad viņš vēl nebija nācis pasaulē savā tagadējā izskatā. Kopumā veiksmīgus regresijas eksperimentus veica Raimonds Moudi. Viens no viņa pētāmajiem, doktors Pauls Hansens no Kolorado, nonāca kāda franču galminieka Antuāna de Puaro izskatā 1600. gadā, kas dzīvoja kopā ar sievu un diviem bērniem savā īpašumā. Hansens "atcerējās", kā viņi ar sievu devušies izjādēs, kādā krāsā viņa sievai bija kleita... Sava brauciena laikā uz Franciju doktors patiešām atrada ierakstu baznīcas grāmatās par Antuānu de Puaro. Visi dati pilnībā sakrita.
Kāds cits cilvēks hipnozes laikā sauca sevi par Marku Tvenu. Neskatoties uz to, ka viņš nebija lasījis nevienu šī rakstnieka darbu, kā arī nepārzināja viņa biogrāfiju, pētāmajam tomēr bija daudz kopīga ar slaveno literātu. Tas varbūt šķitīs dīvaini, bet arī šim cilvēkam patika jautri stāstiņi un viņš pat rakstīja humoristiskus stāstiņus, vienā no kuriem bija stāstīts par "siāmas dvīņiem" (Markam Tvenam ir stāsts ar tādu nosaukumu). Tāpat kā Marks Tvens, arī Moudi klients interesējās par astronomiju un pētīja Galla komētu. Beigu beigās viņš nopirka fermu Virdžīnijā un uzbūvēja tur sev darbnīcu, kura pēc sava arhitektūras stila ļoti atgādināja Marka Tvena darnīcu Konektikutā.
Parapsihologi un psihoterapeiti, kas tic reinkarnācijai, uzskata, ka tieši iepriekšējās dzīvēs bieži vien slēpjas dažādu slimību cēloņi un pirmām kārtām- tieši nervu slimības: depresija, uzmācīgas idejas, bailes, panikas lēkmes utt.
Tos, kuri iepriekšējā dzīvē bija pakārti vai nožņaugti, bieži vien moka astma, savukārt, tos, kas tika pakļauti fiziskām mocībām vai traumām- kaulu un muskuļu saslimšanas...
No klaustrofobijas- bailēm no slēgtām telpām- var ciest cilvēki, kas savā iepriekšējā dzīvē izcieta sodu cietumā. Bailes no ūdens tiek novērotas tiem, kas noslīkuši upē. Un vispār, cilvēki parasti izjūt neizskaidrojamas bailes tieši no tām lietām, kas kalpojušas par viņu nāves iemeslu.
Kāds Gabriels Orebe, spāņu izcelsmes šveicietis, atbraucot uz Spāniju, apzinājās, ka agrāk viņu sauca par Rafaelu un viņš bija politikas darbonis. Tāpat viņš atcerējās, kā sauca viņa sievu un bērnus, kā arī to, kā viņam iesists pa galvu ar cirvi.
Izrādījās, ka tāds cilvēks savulaik patiešām dzīvojis Spānijā. Visi fakti apstiprinājās. Gabriels Orebe, nepārprotami, bija Rafaela pēctecis. Starp citu, viņam bija iedzimta galvaskausa deformācija tajā pašā vietā, pa kuru Rafaels kādreiz bija saņēmis liktenīgo sitienu, pēc kura ilgi sūdzējies par stiprām galvas sāpēm.
Daudzos gadījumos pacientiem izdodas palīdzēt ar psihoterapeitiskām metodēm. Vismaz tā apgalvo speciālisti, kas praktizē "ceļošanu" pagātnē.
Dina Kunceva
