Atšķirības starp ceļošanu 90. gados un mūsdienās
Mazāk par divām dekādēm cilvēci pašlaik šķir no 90. gadiem, kas plašākā vēsturiskā kontekstā nav pārāk ievērojams laika posms. Tomēr šo gadu laikā spēji un plaši attīstījušās tehnoloģijas, lielā mērā mainot iedzīvotāju ceļošanas paradumus – no ceļojuma tehniskās saplānošanas un kārtības noteikumiem lidmašīnās līdz pat saziņai. Dažas būtiskas un interesantas atšķirības starp ceļošanu mūsdienās un ceļošanu 90. gados no savas pieredzes apkopojusi pašmāju ceļojumu aģentūra “Latvia Tours”, kas dibināta 1992. gadā un šogad nosvinējusi 25 gadu pastāvēšanas jubileju.
Teju neierobežota ceļošana
90. gados ceļošana uz ārzemēm bija ierobežota. Tas lielā mērā mainījās līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai 2007. gadā, kas atcēla vīzu nepieciešamību ceļošanai uz Šengenas līguma ārvalstīm. Pašlaik ikviens latvietis var brīvi apceļot Eiropu – kas tāds 90. gados vēl šķita kā pārdrošs sapnis. Vieglāka mūsdienās ir nokļūšana arī, piemēram, Amerikā un citu kontinentu valstīs – atkarībā no izvēlētās valsts un ciemošanās ilguma formalitātes iebraukšanai konkrētā valstī, pateicoties tehnoloģijām, nokārtojamas daudz ātrāk. Tāpat atbildes uz neskaidriem jautājumiem var iegūt interneta vidē vai tiešsaistes sarakstē ar atbildīgo institūciju speciālistiem.
Reiz aviobiļetes drukāja un aizpildīja ar roku
Ja mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj ceļojumu saorganizēt pat vienā vakarā tiešsaistē, neizejot no mājas, tad vēl pirms 25 gadiem ceļotājam vispirms bija jāmēro ceļš līdz tūrisma aģentūrai un nereti jāizstāv pat stundām gara rinda, lai tiktu apkalpots. Galamērķa izvēlē palīdzēja neizteiksmīga karte, bet aviobiļešu cenas bija apkopotas biezās arhīva mapēs – katrai valstij bija sagatavota sava. Viesnīcas reģistrēšanai bija nepieciešams nosūtīt attiecīgus ceļotāja dokumentus pa faksu, tad jāgaida rezervācijas apstiprinājums vai atteikums. Kopumā visu ceļošanas dokumentu sagatavošana aizņēma noteiktu laiku, un, kad tie bija gatavi, ceļotājam bija atkal jādodas pie izvēlētā tūroperatora uz biroju tiem pakaļ. Mūsdienās šāda kārtība šķiet arhaiska, jo patlaban interneta vidē iespējams uzreiz noskaidrot rezervācijai pieejamās viesnīcas, uzreiz rezervēt vēlamo numuriņu un dažās minūtēs pasūtīt aviobiļetes. Savukārt galamērķa izvēlē ievērojami palīdz dažādās sociālo tīklu lapas un tūroperatoru mājaslapas, kur uzskatāmi apkopoti atpūtas ceļojumu piedāvājumi, kas papildināti ar krāsainiem attēliem. Tomēr, ja ar attēliem nepietiek, mūsdienās pieejams arī virtuālās realitātes pakalpojums, kad ar speciālām brillēm iespējams attālināti “paviesoties” plānotajā galamērķī. Ja virtuālās realitātes tehnoloģijas nav pie rokas, var izmantot arī “Google maps” sniegto iespēju virtuāli izstaigāt jebkuru vietu uz zemeslodes. Savukārt, ja tomēr nepieciešams ceļojumu konsultanta padoms, ar speciālistu iespējams nekavējoties sazināties e-sarakstē.
Straujas izmaiņas ceļošanas iespējās ieviesa pāreja uz elektroniskām aviobiļetēm un līdz ar to – pasažieru datu digitalizēšanu. Vēl pirms deviņiem gadiem biļetes bija jādrukā uz papīra, dati bija manuāli jāieraksta ar roku, kā arī jārēķinās ar biļetes piegādes izmaksām un tam patērēto laiku. Šī sistēma mainījās 2008. gada vasarā, kad Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) pieņēma lēmumu par pāriešanu uz elektroniskajām aviobiļetēm. Elektroniskās aviobiļetes pasažieri rezervē un apmaksā tiešsaistē, un tā elektroniskā formātā tiek nosūtīta uz e-pastu – tā ir tūlītēja apkalpošana un ērta iespēja pārliecināties par datu pareizumu. Pēc būtības elektroniskā aviobiļete ir ieraksts aviokompānijas datorsistēmā par pasažieri un viņa izvēlēto lidojuma maršrutu.
Mūsdienās ir arī plašākas pakalpojumu apmaksas iespējas – ar pārskaitījumu, karti vai bezkontakta maksājumu to var bez problēmām izdarīt vienā mirklī.
Mazāka birokrātija
Tehnoloģiju attīstība atvieglojusi arī dokumentu sakārtošanu. Ja 90. gados, dodoties ceļā, bija jāatceras par virkni svarīgu dokumentu, ko neaizmirst, sākot jau, piemēram, ar aviobiļeti un iekāpšanas karti, tad mūsdienās lielu daļu dokumentu var glabāt viedtālrunī, pie iekāpšanas to uzrādot personālam. Attīstoties internetam, ceļot mīlētāji atbrīvoti arī no stāvēšanas garās rindās, lai “iečekotos” – to dažas dienas pirms izlidošanas iespējams dažu minūšu laikā izdarīt tiešsaistē.
Moderno tehnoloģiju laikmets pilnveidojis arī, piemēram, autobusa biļešu iegādes iespējas – ar dažādu mobilo lietotņu starpniecību tās iespējams dažu minūšu laikā pastarpināti iegādāties un glabāt viedtālrunī, šādi nodrošinot, ka biļete netiek nozaudēta.
Vairs nekādas smēķēšanas lidmašīnas salonā
Gadu gaitā ieviesti arī stingrāki kārtības noteikumi, piemēram, attiecībā uz smēķēšanu aviolainera salonā. Jā, sākotnēji lidmašīnu salonos tik tiešām tika ļauts arī smēķēt, taču 70. gados atbildīgās institūcijas sāka runāt par nepieciešamību izveidot smēķētāju un nesmēķētāju zonas lidmašīnu salonos, ko nākotnē arī ieviesa. Taču, pieaugot zinātnisko pētījumu par tabakas dūmu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību skaitam, īpaši, vērtējot smēķēšanas tik šaurā telpā kā lidmašīna sekas, attīstījās diskusija par nepieciešamību aizliegt smēķēšanu lidojumu laikā pavisam. Rezultātā 90. gados lidsabiedrības pakāpeniski sāka pieņemt normatīvus par smēķēšanas aizliegumu, un pašlaik smēķēšana lidojumu laikā ir aizliegta pavisam. Lielākajā daļā lidsabiedrību tas attiecas arī uz elektroniskajām cigaretēm.
Vieglāka saziņa ar līdzcilvēkiem no jebkuras pasaules malas
Ja 90. gados apbrīnas vērta saziņas iespēja bija mobilie telefoni, kas nozīmēja, ka persona ir sasniedzama teju jebkurā laikā, tad mūsdienās, pateicoties internetam, saziņas iespējas ir teju neierobežotas: e-pasts, whatsapp, skype ir tikai daži no piemēriem. Turklāt mūsdienās, pieslēdzoties internetam, sarunas biedru iespējams ne vien dzirdēt, bet arī redzēt. Tas nozīmē, ka kādreiz ierasto pastkartīšu sūtīšanu mūsdienās nomainījusi tūlītējas saziņas iespēja ar līdzcilvēkiem.
