Latvijas skolēnu lielākais sapnis tuvākajai piecgadei – ceļojums kopā ar ģimeni

Pētījumā noskaidrots, ka visās vecuma grupās būtiskākās vēlmes saistītas ar atpūtu, tehnoloģijām, izklaidi, izglītību un dzīves komfortu. Kopīgs ārvalstu ceļojums vai brauciens uz kādu no Eiropas atrakciju parkiem ir līderis skolēnu sapņu sarakstā – to vēlas 43% 1.-8. klašu skolēnu un 55% viņu vecāku. Arī vidusskolā ceļošana nav zaudējusi aktualitāti – ārvalstu brauciens ir tre šais svarīgākais sapnis, ko gribētu īstenot 49% vidusskolēnu. Visās vecuma grupās skolēniem ir svarīgi arī biežāk apmeklēt izklaides pas ākumus, piemēram, kino un koncertus – tas ir būtiski katram trešajam skolēnam.

Jau sākumskolas vecumā zēniem un meitenēm ir atšķirīgi sapņi. Zēni ļoti vēlas jaunu tehniku – spēļu konsoli (33%) un datoru (23%), kā arī nodarboties ar kādu sporta veidu (21%). Toties meitenēm uzreiz aiz vēlmes ceļot svarīgākā ir ērta dz īve privātmājā (33%) un savs mājdzīvnieks (23%). Vecāku viedoklis par skolēnu sapņiem, ko viņi labprāt īstenotu, ir līdzīgs, tomēr ir kāda būtiska atšķirība – nodrošināt katram bērnam savu istabu ir svarīgāk nevis bērniem, bet gan vecākiem. Arī 2. un 4. klases skolnieces, māsas Māra un Elza, kas piedalījās pētījuma prezentācijā, piekrīt citiem Latvijas skolēniem. „Jā, mēs noteikti gribēsim ar mammu un tēti braukt ceļojumā. Bet mēs labprāt gribētu arī baseinu pie mājas,” sapņot nebaidās abas sākumskolas skolnieces.

„Pamatskolā strauji mainās zēnu un meiteņu prioritātes – meitenes kļūst apzinīgākas, vairāk domā par izglītību un izaugsmi, kamēr zēni vēl bauda bērnību. 5.-8. klašu puišiem joprojām prioritātes ir dators, spēļu konsole un jauns viedtālrunis, kas ir svarīgi katram ceturtajam skolniekam. Toties meitenēm būtiskāk š ķiet piedalīties mācību apmaiņas braucienā (to norādījuši 33% meiteņu) un ar profesionālu tehniku attīstīt hobijus, piemēram, fotografē šanu,” stāsta bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Life” un “CBL Atkl ātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. „Nepārsteidz, ka vecāku vēlmes par tehnoloģijām ir atšķirīgas – tikai 4% pamatskolas skolēnu vecāku jaunu viedtālruni ierindo saraksta pieciniekā, turpretī tādu vēlas katrs piektais pamatskolas skolēns,” norāda J. Jērāne.

Skaidrojot rezultātus par vidusskolēnu sapņiem, Rīgas Skolēnu domes prezidents Toms Reinis atzinīgi vērtēja skol ēnu vēlmi mācīties Latvijā. „Priecē, ka sapnis iegūt augstāko izglītību tieši Latvijā ir aktuāls katram otrajam vidusskolēnam. Protams, nekas nestāv līdzi vēlmei iegūt autovadītāja tiesības – to grib īstenot 70% vecāko klašu skolēnu. Tomēr interesanti, ka tiesības ir aktu ālas kā puišiem, tā meitenēm, bet automašīnu biežāk vēlas tie ši puiši – 59% skolnieku pret 36% skolnieču,” norāda T. Reinis. „Kopumā prieks par vidusskolēnu apdomīgajiem sapņiem – patstāvīga dzīve un izaugsmes attīstība ir arī Rīgas Skolēnu domes mērķis jauniešu izglītošanā. Un, ja uzkrājumi ir praktisks rīks pieaugušajiem, kuri jau strādā un rūpējas par ģimeni, tad darbošanās skolēnu domē ir lieliska iespēja likt praktiskus pamatus veiksmīgai nākotnei,” skaidro T. Reinis.

Kopumā vecāku un bērnu viedokļi par skolēnu tuvākajiem pieciem gadiem ir dažādi, taču atšķirības ir samērīgas – konflikts veidojas, meklējot balansu starp atpūtu, tehnoloģijām un izglītību. „Saņemot pētījumu rezultātus, gaidījām ļoti lielus un tālus sapņus, bet noskaidrojies, ka tie ir īstenojami. Interesanti, ka gan skolēni, gan vecāki lielā daļā gadījumu minēja neatbilstošas sapņu izmaksas – tas nozīmē, ka trūkst informētības un agrākā bērnībā, protams, arī izpratnes. Tomēr tad, ja ir reālistiski sapņi un ir zināmas to izmaksas, vēlmju īstenošana ir ļoti iespējama - nepieciešama vien saprātīga plānošana. Mērķiem, kuru sasnieg šanai nepieciešami vismaz pieci gadi, piemērotākais veids ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ļauj ne tikai krāt, bet nodrošināties pret nelaimes gadījumiem,” skaidro J. Jērāne.

Vecāki savā pensijā vēlas parūpēties par bērniem, bērni nākotnē vēlas būt patstāvīgi

Runājot par pensijas vecumu un plāniem tā laikā, vecāki un skolēni nešaubīgi norāda, ka galvenais ir iespēja atļauties parūpēties par savu veselību – tā ir prioritāte 90% pieaugušo. Vēlamais pensijas apmērs vecāku vidū ir 1243 eiro. Ja salīdzina ar VSAA datiem par vidējo pensiju, tad vecāki ir gandrīz piecas reizes optimistiskāki par šī brīža realitāti.

Runājot par pensijas vecumu, vecākiem ir ļoti skaidras prioritātes – veselība, atpūta un palīdzība ģimenei. Turklāt noskaidrots, ka māju sajūta Latvijā un patriotisms ir nemainīgas vērtības – tikai 5% vecāku pauda vēlmi vecumdienas pavadīt ārvalstīs.

„Vecāku un skolēnu viedokļi par vecāku pensijas laiku pamatā bija diezgan līdzīgi, bet iezīmējās viena ļoti būtiska atšķirība. Kamēr vecāki pauda pārliecinošu vēlmi – virs 80% gadījumu – gan finansiāli, gan pratiski palīdzēt bērniem, piemēram, auklējot mazbērnus, skolēni šādu palīdzību no vecākiem negribētu prasīt. Tikai vidēji 30% skolēnu vēlētos, lai vecāki pensijas laikā finansiāli palīdz bērniem un vien 39% skolēnu gribētu, lai vecāki auklē savus mazbērnus. Izskatās, ka skolēni grib būt patstāvīgi un ļaut vecākiem atpūsties,” norāda J. Jērāne.

Atbildot uz jautājumu par vecākiem vēlamo pensijas apmēru, šī brīža realitātei tuvāk bija skolēni, nevis paši vecāki – bērni kā vēlamo norādīja 1003 eiro lielu pensiju, bet vecāki – 1243 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka 2015. gada 10 mēnešos vidējā pensija Latvijā bija 279 eiro. „Par šādu pensiju var un vajag sapņot, bet īstenošanai nepieciešams reāls segums, tas ir, regulāras iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumos. Par to bieži sāk domāt tad, kad sapņu pensiju vairs nav viegli sasniegt – vidēji ap 40-45 gadu vecumu. Bet, lai pensija būtu pielīdzināma algai, par uzkrājumiem jāsāk domāt savlaicīgi,” skaidro J. Jērāne.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar portālu e-klase.lv no šī gada 2. līdz 18. novembrim, un tajā piedalījās 3445 Latvijas skolēnu un viņu vecāki.