Apsveikumu pantiņi Māmiņdienā!

Pa spožu, zvaigžņu taku,
Mazs sapnīt`s pie Tevis nāk,
Tam rokās ir burvju ota,
Ar, ko tas Tev sapni zīmē.

Tas uzzīmēs mākoņus baltus,
Un sauli, kas nenoriet,
Kā mākslinieks Tevis paša radīts,
Tas zīmē visu, ko vēlies.

Ik vakaru viņš Tevi gaida,
Kad aizmigsi cieši, jo cieši,
Lai atkal krāsainus sapņus,
Tev uzburt viņš varētu.

Bet reizēs, kad nevari aizmigt,
Viņš gaidot stundas skaita,
Un Tevi pie sevis sauc,
Kaut Tu viņu nedzirdi.

Viņš vēlas ar Tevi būt kopā,
Un sapņus vien Tev tik burt,
Ar lielu cerību sirdī,
Ka spēsi tos piepildīt.

Bet reizēm, kad skumīgs Tavs prāts,
Kad jūties pavisam viens,
Tu zini, ka Tev ir mazs sapnīts,
Kas Tevi mīlēs ar vien.
..........................................................................................................................................................................................
Saulīt` silta, māmiņ jauka -
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
..........................................................................................................................................................................................
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

..........................................................................................................................................................................................
Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

..........................................................................................................................................................................................
Bij man gara tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju;
Vēl garāka tā dieniņa,
Kad māmiņas neredzēju.

..........................................................................................................................................................................................
Tu mīļā, mīļā māmiņa
Es Tevi mīlu kā nevienu
Tu esi manim dārgāka par saulīti un balto dienu
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīd`
Riet saule, aiziet dieniņa
Bet tu arvien man silti spīdi.

..........................................................................................................................................................................................
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

..........................................................................................................................................................................................
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ,es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.

Rīta stundā zili baltā,
Kad vēl tikko gaisma aust,
Tad es upes gravā baltā
Bridu pūpolus tev lauzt.

Vēji trieca sniegu aukstu,
Sals kā nazis grieza ass,
Zari bij tik ļoti augstu,
Bet es pats- tāds ļoti mazs.

Gan uz pirkstu galiem stiepos,
Rājos, mēģināju lūgt,
Raudāju un ilgi tiepos
Pilnu klēpi plūkt.

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ,tagad pasniegt varu
Tev no manas mazās sirds.
..........................................................................................................................................................................................
Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai,māt.
Vienalga-laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.
..........................................................................................................................................................................................
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
..........................................................................................................................................................................................
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltāku uz pasaules.
..........................................................................................................................................................................................
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
..........................................................................................................................................................................................
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
..........................................................................................................................................................................................
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,
Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,
Ar mīlestību pēdējo un pirmo,
Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.