Lieldienu laika ticējumi un rituāli

Istabas DA-pusē jādedzina zaļa un dzeltena svece. Zaļā svece šajā stūrī nesīs materiālos labumus, bet dzeltenā piestrāvos māju ar optimisma enerģiju. Ja dedzināsi šaja stūrī oranžo sveci, tad tā nesīs prieku un veiksmīgas sadarbības gaisotni.

Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss, kas pa ziemu sakrājies lieks, tad mājvieta visu gadu būs tīra. Bet saskaņā ar ticējumu, nedrīkst neko nest mājās dabā plūktu, lai kukaiņi un rāpuļi vasarā nenomoka. Lielajā piektdienā dārzā augļu kokos var karināt dzijas kamolīšus, lai tajā gadā būtu bagāta raža. Lielajā piektdienā jāgatavojas Lieldienām, jāmeklē šūpoļu kāršanas vieta un jāizvairās no ciemos iešanas.

Lieldienu rītā ir jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā mute pret sauli tekošā ūdenī. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ja Ziemassvētkos visas drēbes jāvelk tīras, tad Lieldienās jāapģērbjas pilnīgi jaunā tērpā.

Lieldienu svarīgākā maltīte ir brokastis, tāpēc brokastgalds jāklāj ar sevišķu rūpību. Galdautu liek dzeltenu vai zaļu. Uz galda liek vāzi ar pūpoliem, izplaucētiem bērzu zariem, ar pirmajām pavasara puķēm – vizbulītēm, sniegpulkstenītēm, krokusiem, narcisēm. Mūsu senčiem Lieldienu maltīte ir bijusi daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājumu jau beigušies. Ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši: vārītas olas, zirņi un plācenis vai rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.

Pēc rituālu svecēm ienāc Rumpumpeles bodītē

Rīgā, Baznīcas ielā 8, durvju kods 1,
darba dienās no plkst. 11.00 - 18.00 !