Lieldienu rotaļas
Pavasarī visskaistākās tradīcijas saistās ar Lieldienām- senajiem auglības svētkiem, kad ne tikai krāsoja olas, kāra šūpoles un augstu šūpojās, bet arī dziedāja un spēlēja dažādas spēles. Lūk, dažas no tām:
Lunkošanās
Uz grīdas izber linsēklas (tās ir visslīdīgākās), apliek apkārt jostu, lai iznāktu aplis. Aplī liek katrs pa vienai olai. Tad ar otru olu sit pa olu, kas ir aplī tā, lai tā ripotu un pieskartos kādai citai olai, kuru tad drīkst paņemt sev. Ja nepieskaras, tad jāatstāj otrā ola aplī iekšā.
Olu ripināšana
Vajadzīgs plats dēlis vai silīte, ko nolikt slīpi. Brīvdabā tas var būt gluds, nolaidens uzkalniņš. Pirmais spēlētājs ripina savu olu pēc iespējas tālāk. Otrs savu cenšas uzripināt tai virsū. Ja ola pieskaras jau lejā esošajai, tad otrs ripinātājs savāc abas olas, ja nē - atstāj arī savējo, ko tad mēģina iegūt citi nākošie spēlētāji. Uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk olu.
Cūciņas dzīšana
Sētas vidū izkašā mazu bedrīti, kurā jāieripina koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie sastājas apkārt aplī ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, viņš stājas sargātāja vietā.
Vistiņas ķeršana
Vienam aizsien acis, un tas nu rasa: "Kur tu mani vedīsi?"- "Uz cūkkūtiņu putru ēst"- "Vai karote ir?"- "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt, bet ķērājs lūko kādu sagūstīt. Kuru noķer, tas stājas ķērāja vietā.
Sietiņa dzīšana
Rotaļas iesācējs paņem lakatu, sagriež to gurstī un citus dzenādams, lūko kādam iesist. No pulka kāds jautā: "Ko tu dzen?"- "Sietiņus dzenu"- "Cik augstu sietiņš?"- "Deviņas jūdzes". Tiklīdz to izsaka, visiem jābēg. Kam dzinējs iesit, tam jāiet viņa vietā.
Ripas sišana
Spēlētāji sadalās divos pulkos. Katram rokās nūja. Ripa gatavota no sīksta koka vai metāla. Ripas sišanai vajadzīga līdzena vieta, vislabāk paplats ceļš ap kilometru garš. Uz tā atzīmē viduslīniju un gala līnijas. Katrs pulks pārmaiņus sviež ripu uz pretinieka pusi. Tie savukārt ripu ar nūjām atsit. Ripu drīkst sist, kamēr tā ripo. Atsitēji met ripu atpakaļ pretiniekam no tās vietas, kur ripa apstājas. Ja atsitiens bijis veiksmīgs, atsitēju pulks dodas uz priekšu, tik tālu, cik ripa ir aizsista. Otrs pulks, protams, par tādu pašu gabalu atkāpjas. kurš pulks aizdzen otru pāri gala līnijai, tas ir uzvarētājs.
Nažu dancināšana
Ja pie šūpolēm ugunskurs sakurts, tad mēdz nažus dancināt. Kāds no pulka, cepuri uz ugunskura pamatīgi nokvēpinājis, pienāk pie citiem un solās nažus dancināt. Kas to nezina, pienāk klāt skatīties. Tad aicinātājs nosmērē šim ar cepuri seju un saka: "Lūk, kā nažus dancina!" Izjokotais nu lūko atkal kādu citu piemānīt.
Kur deguns?
Viens spēlētājs satver otra degunu un jautā:
-Kur deguns? -Ezerā.
-Ko dara? -Olas dēj.
-Cik piedēja? -Daudz.
-Kādas? -Visādas: sarkanas, dzeltenas, netīras, sapuvušas
-Kuru man dos? -Sapuvušo, netīro,
Nu jautātājs otra degunu spiež arvien stiprāk un tik ilgi, kamēr tiek apsolīta vislabākā ola.
