Kurš vēl nezin CONO SUR?
Vīna darīšanas māksla Amerikas kontinentā aizsākās pateicoties spāņiem, kas savulaik vīnogu gēnu materiālu – visticamāk sēkliņas- ieveda Meksikā. Jau vēlāk (ap 1550 gadu) stādi nonāca Peru. Par to, kā tas notika, pastāv divas versijas: vai nu tika ievestas kā stādi no Meksikas vai arī atceļoja pa tiešo no Spānijas vai Portugāles. Savukārt Čīlē tie nokļuva 1554 gadā, pateicoties Juan Jufre un Diego Caceres, kas tiek uzskatīti par „Čīles vīnu tēviem” un kopš tā laika sāka veidoties Čīles vīnu vēsture.
Par tās pirmo zvaigzni un dominējošo spēlētāju kļuva PAIS vīnogu šķirne, kas ļāva radīt sarkanvīnus, ko vēl šodien dara vēsajās Bio-Bio un Maule ielejās. (Negra Peruana; Criolla Chica – Argentīnā). Spānijas centieni noteikt kādus vīnus Čīlei būtu jāiepērk no Spānijas, protams, tika ignorēti un arī pati Čīle savus vīnus netirgoja uz kaimiņvalstīm, jo ilgajā ceļā pāri okeānam parasti tie bija oksidējušies vai saskābuši.
Pirms Čīle nebija iepazīstinājusi Pasauli ar vienu no retajiem „veselīgajiem” jeb dabīgajiem vīniem, valstī vīna darīšanas nozare bija 10 ietekmīgāko ģimeņu rokās. Pateicoties tādai situācijai, vīna bija daudz un par ļoti pieņemamām cenām. Rezultātā tas radīja milzīgu šī dzēriena patēriņu valstī uz vienu iedzīvotāju gadā, bet kā sekas tam- 20.gs 70-80-to sākumā drastiska nodokļu politika, kas tikai sadārdzināja visu nozari.
Brīvā tirgus situācija tikmēr darīja savu, palīdzot ekonomikai attīstīties un augt, kas gala rezultātā „starptautisko” šķirņu apjomus palielināja līdz 10 000 ha. 1980-ajos gados sākās Čīles vīna darīšanas „renesanse”, kas balstījās uz modernākām tehnoloģijām un tehnikām. Jaunāko tehnoloģiju ieviešana bija galvenais aspekts uzmanības novēršanā no vīna darīšanas apjoma vietējam tirgum, pievēršot to starptautiskajiem, kur galvenais ir kvalitāte.
Par vienu no līderiem ASV tirgū Čīle kļuva tikai ar 21.gadsimta iestāšanos, kad tika pamanīta tās Premium kvalitāte, par kuru prasīta lielikska cena. Paralēli tirdzniecībai Amerikas kontinentā, tika attīstīts eksports uz tādiem lielas nozīmes tirgiem kā Anglija un Japāna. Un šīs Čīles karavānas priekšgalā atrodās 3 kompānijas, no kurām viena ir Cono Sur.
Pateicoties izcilam vīndarim, kas vada kompāniju un uztur tās filozofiju aktuālu, šis vārds ir pazīstams un labi atzīts visā pasaulē.
Cono Sur dara vīnu gandrīz visās Čīles ielejās , kur tas ir iespējams, ieviešot aizvien jaunas tehnoloģijas, izmēģinot spēkus jaunu vīna stilu darīšanā (dzirkstošie pēc tradicionālās metodes) un eksperimentējot ar jaunām vīnogu šķirnēm.
Sevišķi skaļi Cono Sur vārds izskanējis, kopš ir uzsākts tā sauktais Pinot Noir projekts, kura mērķis ir radīt labākos šīs šķirnes paraugus Čīles un visas Jaunās Pasaules robežās. Sadarbībā ar slaveno Burgundijas namu Jacques Prieur, ko pārstāv viens no izcilākajiem Burgundijas vīndariem Martins Prieur kungs, kurš konsultē Cono Sur pareizo terroir izvēlē, vīna dārza menedžmentā un vīna darīšanas jautājumos, tiek radīti tādi izcli paraugi no šīs "sarežģītās šķirne kā 20 Barrel Pinot Noir un OCIO, kas blakus Burgundijas varenajiem sarkanajiem vīniem aklajās degustācijās pārsteiguši daudzus pasaules vīna ekspertus.
