Kas jāievēro, lai nesaindētos ar sēnēm
No Latvijā sastopamajām 1100 sēņu sugām par ēdamām ir atzītas apmēram 300, bet apmēram 30 - par indīgām. Ēdamo sēņu TOP 3 neapšaubāmi ierindojas baravikas, apšu bekas un un gailenes, taču sēņotāji parasti izvēlas apmēram 20 - 30 sēņu sugas. Turpinoties sēņošanas maratonam, kas kā nacionālais sporta veids ir pārņēmis lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, ir lietderīgi atcerēties dažus ieteikumus, lai prieks par patīkami pavadīto laiku mežā un izveidotajiem uzkrājumiem ziemai nepārvērstos par skumjiem brīžiem, kad palīdzību nākas meklēt pie medicīnas darbiniekiem.
- Kā zināms, ir tādas sēnes, kas ēdamas tikai vienu reizi - pēdējo, tāpēc labāk ir neeksperimentēt, un mūžīgais zelta likums Nr.1 ir bezgala vienkāršs - lasiet tikai pārbaudītas vērtības! Visas nepazīstamās un arī indīgās sēnes ir jāatstāj mežā nebojātas, jo tās ir mikorizas veidotājas kokiem un nepieciešamas normālai meža tālākai attīstībai un augšanai, bez tam ir jāņem vērā arī estētiskais aspekts.
- Nekad nepaļaujieties uz gadījuma rakstura paziņām, kas uzdodas par labiem sēņu pazinējiem, jo der ielāgot, ka nav nekādu vispārēju pazīmju indīgo un ēdamo sēņu atšķiršanai. Tāpat arī nevajag riskēt un gatavot ēdienus no nepazīstamām sēnēm. Gluži kā darvas karote sabojā medus mucu, tā arī viena rūgta beka var sagandēt visu mērci, un ir daudz sliktāk, ja šī sēne izrādās indīga.
- Britu speciālā gaisa dienesta padoms ir vienkāršs: '' Izvairieties no jebkurām sēnēm, kuras sākušas bojāties vai ir tārpainas.'' Tādejādi mīts par to - ja jau tārps ēd sēni, tad tā ir laba, - ir maldinošs.
- Sēņošanai jāizvēlas ekoloģiski tīra vieta. Ja sēnes tiek lasītas netālu no ceļiem, rūpnīcām, pilsētām, tad ir varbūtība, ka tās ir asimilējušas smagos metālus, kas var izraisīt saindēšanos.
- Tāpat kritiski jāizvēlas sēnes tirgū. Lai arī tās izskatās ēdamas, nekad nevar būt absolūtas pārliecības par vietu, kur tās lasītas. Ne velti par lielajām sēnēm mēdz teikt, ka tās ir ''mutanti''.
- Sēnes nedrīkst ilgstoši uzglabāt polietilēna maisiņos, jo mitrumā tās ātri sasūt. Neapstrādātās sēnes nav ieteicams ilgstoši uzglabāt arī ledusskapī, un pēc salasīšanas tās ātri jāsašķiro, jānotīra un jāpagatavo. Ja blakus kvalitatīvām sēnēm gadījusies kāda veca un bojāta, tā drīz vien var sabojāt arī citas.
- Ja sēņošanā piedalās bērni, tad vēlams rūpīgi pārskatīt viņu salasīto, lai starp sēnēm nepaliktu arī kāda indīga.
Kā konstatēt, ka notikusi saindēšanās?
-Saindēšanās pazīmes var būt ļoti dažādas, atkarībā no sēņu sugas un slimnieka jūtības: nespēks, vemšana, caureja, galvassāpes, reibonis. Saindēšanās var skart dažādus cilvēka orgānus un sistēmas: kuņga un zarnu traktu, aknas, centrālo nervu sistēmu. Pirmās saindēšanās pazīmes var parādīties, sākot no 1 - 2 stundām, līdz 8 stundām, kā arī vēlāk pēc sēņu lietošanas uzturā.
Ko darīt, ja notikusi saindēšanās?
- Nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, bet pirms tās ierašanās, cietušais jānogulda gultā un tam jādod caurejas un vemšanas līdzekļi, lai maksimāli atbrīvotos no apēstajām sēnēm.
- Slimajam ieteicams skalot kuņģi ar 4 - 5 glāzēm vārīta ūdens, kam pievienota tējkarote sodas, vai arī šim nolūkam var izmantot vāju kālija permanganāta šķīdumu. Ieteicams lietot dažādus caurejas līdzekļus, daudz dzert silta ūdens, bet nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu vai skābus dzērienus.
- Kādā traukā jāsaglabā neapēstās sēnes, kā arī sēņu atliekas, kas izskalotas no kuņģa un zarnu trakta, lai varētu noskaidrot sēnes, kas izraisījušas saindēšanos un tālāk izvēlēties pareizu ārstēšanu.
- Jāatzīmē, ka arī dažas ēdamās sēnes, ja tās lieto kopā ar alkoholu, var izraisīt saindēšanos.
Latvijas mežos biežāk sastopamās indīgās un neēdamās sēnes:
zaļā mušmire,
baltā mušmire,
panteru mušmire,
bālā mušmire,
sarkanā mušmire,
patujāra šķiedrgalvīte,
kailā mietene,
parastā žultsbeka,
rūgtā sērsene.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
šķiet tik līdzīgas.
[+] [-]
[+] [-]