Izspiesta citrona sindroms jeb izdegšana darbā

Svilstošu vadu smarža

Psihiatri pirmie sajuta šo svilstošu vadu smaržu. Tas notika jau tālajos pagājušā gadsimta 70.-80.-tajos gados. Psihiatri pamanīja, ka pārāk uztraucas par savu pacientu veselības stāvokli. Vēlāk pievienojās arī citu specializāciju ārsti. Tie pastāvīgi izjuta vainas apziņu par to, ka slimība progresē vai nevar palīdzēt un pārāk personīgi uztvēra pacientu stāvokli.
Tas noveda pie pastiprināta noguruma, izspiesta citrona sajūtas un neapmierinātības. Laika un spēku personīgajai dzīvei atlika aizvien mazāk, visu „apēda” darbs. Tajā laikā emocionālo sadegšanu norakstīja kā ārstu darba blakus efektu.
Vēlāk, 1984. gadā, vienā no Amerikas kūrortiem norisinājās notikumi, kas sagrieza visus priekšstatus par šo tēmu kājām gaisā. Īsā laikā visa kūrorta teritorijā izplatījās tieši tādi paši simptomi, kā psihiatru aprakstītajai emocionālajai izdegšanai. Ļaudis sūdzējās par bezmiegu, nespēku. Pie tam tie bija dažādu profesiju pārstāvji.
Laiks gāja un profesionālās izdegšanas upuru skaits turpināja pieaugt. Tie visi bija māksliniecisku profesiju pārstāvji un cilvēki, kuru darbs saistīts ar komunikāciju un iziešanu sabiedrībā. Tie ir ārsti, žurnālisti, psihologi, menedžeri, sekretāri, skolotāji un... visus nemaz nevar uzskaitīt.
Pat programmētāji, kas šķiet nu nemaz nav sabiedriska profesija, pakļauti izdegšanas sindromam. Nemaz nerunājot par mūsu priekšniekiem. Tieši tā, tie stiprie monstri, kas var nogriezt algas, var rīkoties ar pakļauto laiku kā iepatīkas un vispār jaukties darbinieku privātajā dzīvē un nozagt pašu svētāko – brīvdienas, arī izdeg. Pie tam dara to ātri kā brīnumsvecītes.
Bet prieks no tādas „brīnumsvecītes” ir ļoti mazs, it sevišķi, ja degat kopā. Kā pārbaudīt sevi un šefu uz izdegšanas sindromu? Elementāri.

”Liesma” redzama jau pa gabalu

Cilvēks, kam ir nosliece uz profesionālo izdegšanu, visbiežāk slimo arī ar darbaholismu: ļoti patīk paša darbs un viņš spēj 10-12 stundas sēdēt ofisā, gatavot kārtējo atskaiti vai rakstu. Pie tam viņš ļoti personīgi uztver katru neveiksmi vai sava darba kritiku, aizrādījumu par neizpildīto. Tas varētu būt arī „teicamnieka” sindroms.
Pēc darba šie cilvēki nav spējīgi atslābināties un kaut uz mirkli aizmirst par pienākumiem. Atpūta ar draugiem, aiziešana uz teātri nav viņiem domāta. Gan pirms, gan pēc darba laika ir tikai domas par darāmo.
Taču šāds ritms iespējams tikai noteiktu laiku. Vienreiz pienāk brīdis, kad daba ieslēdz „drošības sistēmu” . Mīlestību pret darbu nomaina naids.

Morāls un fizisks nogurums kļūst par ikdienišķu parādību. Parādās galvas sāpes, nepatīkamas sajūtass, var celties temperatūra, slikta dūša. Tiem pievienojas depresija, bezmiegs un negatīvisms attieksmē pret dzīvi.
Izdegušais cilvēks pats to pat nepamana. Labākajā gadījumā viņš paņems atvaļinājumu, mēģinās izrunāties ar draugiem vai aizies pie speciālista. Sliktākajā gadījumā tiks ciests līdz kritiskajai atzīmei, kad cilvēks kādā konkrētā situācijā pēkšņi eksplodē un metas virsū klientam, kolēģim vai padotajam kā ievainots lauva.

Kā sev un apkārtējiem palīdzēt?

Pietiek pateikt atpūtai- jā

Ja esat noguris no darba, tad pats īstais laiks padomāt par atpūtu. Nerunājam par zvilnēšanu uz dīvāna un ceļazīmi uz sanatoriju, kaut arī tas nav slikti. Labāka ir aktīvā atpūta. Izplānojat savu darba grafiku. Ik pēc 45 minūtēm atrodiet laiku 15 minūšu atpūtai. Apejiet apkārt ofisa ēkai, palasiet grāmatu, izdzeriet kafiju, aizejiet līdz veikalam. Jūsu nodarbei pilnīgi jāatšķiras no darba. Ja visa diena paiet pie datora, tad ļaujiet ik pa laikam atpūsties savām acīm, mugurai un smadzenēm.

Vēl viena iespēja – pārvērtieties par neredzamo cilvēku. Klusi dariet savu darbu. Nepiedāvājieties vienmēr, kad runā par papildus pienākumiem. Saprotiet, ka visus darbus vienalga nevar paveikt viens. Atstājiet taču arī citiem ko darīt.
Paaugstiniet pašvērtējumu, jo sadeg paši labākie darbinieki, kas nav pārliecināti par savām spējām.
Izkrāsojiet savu dienu. Tās varbūt sporta nodarbības, tusiņš ar draugiem, kino utml. Atcerieties, ka dzīve nav tikai darbs!

Tests „Esmu izspiests citrons”

Uzzīmējiet saulīti! Uz katra tās stara uzrakstiet savas intereses: darbs, ģimene, draugi, veselība utt. Katram staram atlieciet savu apmierinātības punktu, skaitot no centra kā nulles punkta. Tad paņemiet un savienojiet šos punktus. Izveidojas jūsu laimes ritenis. Vai tas ir apaļš, nedaudz nelīdzens vai vienkārši ragains? Pievērsiet uzmanību vainīgajai sfērai. Pie tās nāksies nopietni piestrādāt. Pieņemiet konkrētus mērus jau tagad, ja nevēlaties uz sevis izbaudīt emocionālās sadegšanas sindroma ietekmi.