Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Latu termiņdepozītu procentu likmju salīdzinājums

Nicol
Nicol

Latvijā tagad darbojas vairākas bankas, kas piedāvā saviem klientiem dažāda veida noguldījumus. Viens no senākajiem un pastāvīgākajiem banku noguldījuma produktiem ir klasiskais termiņdepozīts. Tas garantē naudas ieguldītājam noteikta termiņa beigās kopā ar ieguldīto summu saņemt papildus peļņu noteiktas, iepriekš atrunātas procentu likmes apmērā.

Gan privātas, gan juridiskas personas, kam ir brīvi naudas resursi, labprāt izmanto šo iespēju saglābāt un pavairot savus līdzekļus uz droši zināmiem nosacījumiem. Un pašu klientu šo divu motivāciju kombinācija – saglabāt un papildus nopelnīt, - ļauj bankām „spēlēties” ar piedāvātām procentu likmēm. Tajā laikā kad citi piedāvā augstākus procentus un rāda klientiem, cik liela būs viņu peļņa termiņa beigās, citi cenšas pārliecināt noguldītājus par savu stabilitāti un naudas drošību, tādā veidā „nepārmaksājot” par piesaistītiem līdzekļiem. Taisnību sakot, ieguldītājiem izmaksātie peļņas procenti īstenībā ir bankas izdevumi. No mikroekonomikas viedokļa nauda ir vienīgais bankām nepieciešamais ārējais resurss, no kura tās sava uzņēmējdarbības procesā spēj gūt peļņu. Un lai nauda varētu pelnīt naudu, tai ir jāstrādā.
Tādos apstākļos, kad bankas nevar nodrošināt savu naudas resursu nodarbinātību, ir likumsakarīga depozītu likmju samazināšanas.
Šajā gadā depozītu procentu likmes ir nokritušas no maksimāli noteiktiem 13-14 % gada sākumā līdz patreizējiem minimālākiem 1,1 – 1,8 % par gada noguldījumiem latos.

Pēc banku ekspertu atzinuma, likmju samazinājumu ir ietekmējuši vairāki faktori. Situācija naudas tirgū izraisīja latu resursu pārpalikumu bankās pie ierobežotām to izmantošanas iespējām. Pirmkārt, izsniedzamo latu kredītu apjomi ir samazināti un to ietekmē arī jaunais Maksātnespējas likums. Otrkārt, strauji samazinājies no jauna emitēto Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms. Tas savukārt ir otrs lielākais latu resursu izmantošanas kanāls.
Latvijas Banka pieņēma ietekmējošu lēmumu samazināt depozītu likmes par komercbanku obligātajām rezervēm un noguldījumiem latos. Tas pamudināja bankas vairs neturēt savus latu līdzekļus depozītos lielākos apjomos. Latu resursi starpbanku tirgū palika vairāk pieejami. Parādījās latu likmju samazināšanas tendence starpbanku tirgū un kā saistošais process notika arī banku piedāvāto depozītu procentu likmju samazinājums.
Vienkāršiem vārdiem sākot, - ja latu resursus var lētāk nopirkt no citas bankas, „priekš kam maksāt vairāk” par depozītiem saviem noguldītājiem? Bankas pastāvīgi apmainās ar naudu savā starpā, aizņemas un aizdod latus uz nakti vai pāris dienām, lielāku vai mazāku termiņu.

Ar nākošo gadu vairākas bankas plāno atsākt sniegt finansēšanas pakalpojumus plašākā mērogā. Tātad parādīsies gan paaugstināta vajadzība pēc piesaistītiem resursiem, gan loģiska iespēja izmaksāt noguldītājiem augstākos procentus tāpēc, ka banku pelnīt spēja palielināsies uz izsniegto kredītu rēķina.

Zemāk var redzēt 23 Latvijā strādājošo banku uz 15.11.2010. aktuālo latu termiņdepozītu procentu likmju salīdzinājumu pēc noguldījuma termiņa 3 mēneši, 6 mēneši un 1 gads.


     [+] [-]

, 2010-11-22 01:14, pirms 14 gadiem
Vai pēc ši var kaut ko arī paredzēt banku nākotnei? Kāds var paskaidrot?

     [+] [-]

, 2010-11-22 01:36, pirms 14 gadiem
Īsti nezinu, bet domāju, ka pēs šiem datiem diez vai to var noteikt. Pēc manām domām tad jārēķina likviditāte, pēc tās gan varētu noteikt.

     [+] [-]

, 2010-11-22 14:20, pirms 14 gadiem
Te jau ļoti uzskatāmi parādās kopskats tam, kuru banku labāk izvēlēties.