Nedaudz par zinātkāri...
Einšteins reiz teica, ka viņam „nav nekādu ārkārtēju talantu, tikai dedzīga zinātkāre”. „Zinātkāre ir viena no pastāvošajām un noteiktākajām spēcīga intelekta īpašībām,” norāda Semjuels Džonsons.
Tātad zinātkāri var interpretēt kā vēlmi izzināt un izprast kādu parādību, balstoties uz dažāda veida informāciju. Šī prāta kvalitāte ir attīstama cilvēkiem, kas ir daudzpusīgi un aktīvi. Protams, zinātkāre ir jāatšķir no ziņkārības. Ziņkārība ir okšķerēšana citu cilvēku prātos nepatīkamā vai uzmācīgā veidā vai iejaukšanās viņu personiskajās darīšanās. Patiesa zinātkāre ir vienkārši dedzīga vēlme mācīties un zināt. Šāda nesavtīga intelektuāla zinātkāre var kļūt par ieradumu. Leonardo da Vinči devīze bija „Es jautāju”.
Viens no galvenajiem izglītības mērķiem ir attīstīt zinātkāru prātu. Anatols Franss ir teicis: „Mācīšanas māksla ir māksla uzmodināt jaunu prātu dabisko zinātkāri, lai vēlāk varētu gūt gandarījumu no tā.”
„Zinātkāres pastāvēšanai ir iemesls. Vērojot mūžības, dzīves un realitātes apbrīnojamās struktūras noslēpumus, nevar nejust bijību. Pietiek, ja cilvēks katru dienu cenšas izprast tikai nedaudz šo noslēpumu. Nekad nezaudējiet svēto zinātkāri. Un galvenais ir nepārstāt jautāt!” norāda Einšteins.
Un tam piekrīt „Mācību un konsultāciju centrs ABC”
