Trīs svarīgas lietas, kas jāzina topošajam lidotājam
Latvijā aizvadītajos desmit gados tā dēvētajā lielajā aviācijā nopietnu avāriju nav bijis, taču mazajā aviācijā teju ik gadu notiek traģiski negadījumi. Tādēļ cilvēkiem, kuri plāno mācīties lidot, ir jāņem vērā vairākas lietas, kas uzlabotu pašu un apkārtējo drošību.
Trīs svarīgas lietas drošai lidošanai TV kanāla „National Geographic” pārstāvjiem pastāstīja Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors Ivars Gaveika.
Lidot ir jāmācās ilgi, pacietīgi un rūpīgi. Ja finanses atļauj, nav grūti iegādāties nelielu lidaparātu, taču droša lidošana prasa rūpīgu mācīšanos un ir pietiekami dārga. Tādēļ vienmēr jāpadomā, vai pietiks laika, pacietības un naudas, lai patiešām iemācītos tikt galā ar lidmašīnu. Nereti cilvēks sāk mācīties, tad pārtrauc un pēc laika atkal pamācās un patrenējas. Šādi neizdosies kļūt par tiešām labu pilotu. „Bieži vien cilvēki uzskata, ka ar nolidotām 1000 pietiek, lai būtu vērā ņemama pieredze. Taču ar to nepietiek,” uzskata Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors.
Būtiska ir arī apmācību kvalitāte. Ja plānojat sākt mācīties lidot, tad vispirms kārtīgi izpētiet apmācību saturu, noskaidrojiet, kāda ir lidotāju un instruktoru pieredze.
Pašpārliecinātība un pārgalvība ir jāatstāj uz zemes. Aviācijā pieredze ir ļoti svarīga. Tādēļ pirmie panākumi nav iemesls, lai debesīs rīkotos pārgalvīgi. Nezināšana, vieglprātība un pieredzes trūkums var radīt nelabojamas kļūdas un negadījumus.
Statistika rāda, ka daudzi negadījumi notiek pavasarī un vasaras sākumā, pēc ziemas perioda, kad mazie lidaparāti nelido. Pirms sezonas uzsākšanas būtu vēlams „atsvaidzināt” zināšanas, palidot kopā ar instruktoru. Lielākoties tas darīts netiek, tādēļ piloti mēdz kļūdīties.
Laika apstākļi ir jāizvērtē piesardzīgi, jābūt pārliecinātam par spējām laimīgi atgriezties uz zemes. Jāņem vērā, ka mazie lidaparāti bieži nav aprīkoti ar tehniskajām ierīcēm, kas ļauj lidot un piezemēties sliktos laika apstākļos. Tieši tāpat arī nosēšanās laukumos un lidlaukos, kurus izmanto mazā aviācija, bieži nav nepieciešamo instrumentālo nolaišanās sistēmu. Tādēļ negadījumus var izraisīt lidojumiem nepiemēroti meteoroloģiskie laika apstākļi, piemēram, zems mākoņu augstums un migla. Tieši miglas dēļ 2008.gadā notika traģiska avārija lidojumā Spilve – Tukums, kurā gāja bojā pilots un vēl septiņi cilvēki guva smagus miesas bojājumus.
Tāpat jābūt pilnīgai pārliecībai par lidaparāta tehnisko stāvokli, it īpaši, ja ir vēlēšanās lidmašīnu būvēt pašam. Vēl pērn notika avārija, kurā, izmēģinot pašbūvētu lidaparātu, gāja bojā cilvēks. Civilās Aviācijas aģentūra gan kontrolē lidmašīnu tehnisko stāvokli, taču pilnīgi visu tā pārraudzīt nespēj.
Gaveika uzsver, ka kopš 2011. gada mazajā aviācijā incidenti notiek teju ik gadu, savukārt pirms tam aviācijas nelaimes gadījumi notika ik pēc diviem gadiem. 2004. gadā četros aviācijas nelaimes gadījumos gāja bojā pieci cilvēki, 2006. gadā vienā aviācijas nelaimes gadījumā gāja bojā divi cilvēki, bet 2014. gadā piecos vispārējās aviācijas nelaimes gadījumos gāja bojā trīs cilvēki.
Arī kanāls „National Geographic” raidījuma „Aviokatastrofu izmeklēšana” pēta un analizē dažādu avio negadījumu iemeslus gan lielajā, gan mazajā aviācijā. Skaties raidījuma 13.sezonas sērijas katru pirmdienu plkst. 22:00 TV kanālā „National Geographic”.
