Ceļā uz zilbaltās pērles harmoniju. Pavasara festivāls "WINDSTREAM" atklāts
20. marta vakarā Dzelzceļa muzejā ar amerikāņu komponista Skota Makalistera (Scott McAllister) simfoniju Merkūrijs uz mēness pirmatskaņojumu Latvijā tika atklāts pavasara festivāls Windstream.
Festivāls notiek nu jau septīto gadu, un jāatzīst, ka ne velti, – Orķestra RĪGA radošā komanda prot pārsteigt ar jaunām vēsmām, vizuālo noformējumu, bet pats galvenais – muzikāliem pārsteigumiem un skanējumu. Raksturojot atklāšanas koncerta repertuāru – var teikt, ka koncerta skaniskais vēstījums bija stilistiski daudzveidīgs, sniedzot klausītājiem ceļojumu dažādu skaņdarbu virknējumā gan akadēmiskā, gan neakadēmiskā mūzikā.
Atklāšanas koncerts tika ieskandināts ar Roberta V. Smita (Robert W. Smith) skaņdarbu Mēnessgaismas atspīdums (Reflections in Moonlight) no Ludviga van Bēthovena Mēnesnīcas sonātes (Moonlight Sonata) klavieru un Orķestra RĪGA izpildījumā, kam sekoja Astronomijas portāla StarSpace.lv lektores Annas Ginteres ievadvārdi, kas klausītāju aizveda īsā, bet ārkārtīgi dzīvā un iedvesmojošā ceļojumā no Zemes uz mēnesi un atpakaļ – ceļojums laikā no civilizācijas rašanās līdz pat šodienai.
Floridā dzimušais komponists Skots Makalisters, kurš pats bija klāt gan koncertā, gan iesaistījās atskaņojuma gatavošanas procesā, ir ieguvis doktora grādu kompozīcijā Raisa Universitātes Šepardas Mūzikas skolā. Komponists ir daudzu pasūtījumdarbu autors un ieguvis dažādus apbalvojumus Amerikas Savienotajās valstīs, Eiropā un Āzijā. Savu darbu Merkūrijs uz mēness sauc par konceptsimfoniju, kurā katrs elements palīdz veidot kopēju tēmu. “Šī pūtēju orķestrim sarakstītā apjomīgā skaņdarba centrā ir bailes un to izraisītais naids. Esmu pieredzējis un novērojis, ka lielākā daļa cilvēces destruktīvo spēku dzimst no bailēm. Manis radītie tekstuālie un muzikālie piemēri šajā opusā vedina meklēt ceļu no bailēm un naida uz gaismu, izpratni un dialogu.” – tā pats Makalisters par savu kompozīciju. Simfonijas centrālais tēls ir Merkūrijs, kurš bezpalīdzīgi stāv uz mēness un noskatās, kā cilvēce sevi iznīcina caur bailēm un naidu. Iedvesmu šim tēlam un alegoriskajam procesam autors ir ņēmis gan no grupas Pink Floyd albuma Dark Side of the Moon, gan no leģendārā grupas Queen solista Fredija Merkūrija balss plašajām iespējām, kā arī – no seno romiešu mitoloģiskās būtnes un dievu vēstneša Merkūrija.
Gandrīz stundu garo simfoniju, kuru baudot zuda laika izjūta, Orķestris RĪGA diriģenta Valda Butāna vadībā izpildīja kopā ar ģitāristu Matīsu Čudaru un Jāni Šipkēvicu jeb Shipsi. Jāatzīst, ka vēl atbilstošāku solistu un vokālo meistaru šāda veida darbam, kurš tā spēlētos ar savu balsi, kā Shipsi Latvijā neatrast. Arī mūziķis Matīss Čudars, kurš ir viens no vadošajiem jaunajiem džeza ģitāristiem Latvijā, ar savu virtuozo ģitārspēli papildināja simfonijas skanējumu, īpaši daļā Pašnāvība in C , kur caur ģitāras solo tika izteiktas sāpes un ciešanas.
Konceptsimfonija Merkūrijs uz mēness sastāv no astoņām daļām, kur katra daļa ir atsevišķs komponista stāsts no paša pieredzes un iedvesmas par dažādu naidu un baiļu izpausmēm, piemēram, homofobiju, vientulību, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, cenzūru, reliģiju u.c. Visas simfonijas skanējums ir diezgan spraigs – no labskanīgām harmonijām pāriet smagā mūzikā gan skanējuma ziņā, gan emocionālā, savukārt izskaņā atgriežas labskanībā, sniedzot daudzslāņainu un muzikāli krāsainu piedzīvojumu.
(Foto: "Orķestra RĪGA" arhīvs)
Šodien, kad pasaulē aktīvi tiek spriests par dažādu reliģisku kopienu darbībām un citām sociāli politiskām tēmām, simfonija tiešām ir aktuāla, un klausītāju neviļus rosina domāt par eksistenciālām dzīves jomām. Plašais sajūtu spektrs tiek iegūts no bagātīgā skanējuma, kurā apvienots pūtēju orķestris, ģitārspēle, balss un elektronika. Klausītājs koncerta gaitā izjūt bailes, satraukumu, bet noslēguma daļā kopēja noskaņa harmonizējas, radot miera sajūtu… Un tā ir atskārsmes refleksija, kas koncerta izskaņā atnāk pie klausītāja – atskārsmes par cilvēces ritējumu un potenciālo virzienu. Skots Makalisters raksturojot simfonijas finālu, izvēlējies vārdus no hinduisma rakstiem: “Tam, kurš sevī saskata visas būtnes un visās būtnēs saredz sevi, vairs nav baiļu”, tādā veidā aicinot klausītāju paskatīties uz zemi no malas un izjust empātiju pret visiem zilbaltās pērles iedzīvotājiem.
Festivāla “Windstream” atklāšanas koncerts bija daudzsološs – nojaušams, ka arī turpmākā koncertprogramma būs koša, neordināra un apmeklētājiem saistoša. Sekojiet rūpīgi līdzi pārējai festivāla norisei un lai izdodas notvert bagātīgu emociju buķeti kādā no pasākumiem.
Teksts: Zane Skrauča, KultūrasVēstis.lv
Festivāla ietvaros vēl norisināsies četri koncerti:
Lielās Piektdienas koncerts 25.martā Rīgas Sv.Pētera baznīcā ar Orķestri RĪGA, Rīgas kamerkori AVE SOL, kamerkori FORTIUS un Rīgas 1. ģimnāzijas jaukto kori.
Koncerts bērniem un ģimenēm Orķestromīma Otrajās Lieldienās, 28.martā, Lielajā ģildē sadarbībā ar Rīgas pantomīmu, pirms koncerta piedāvājot arī radošās darbnīcas bērniem.
Pavasara džeza koncerts Tribute to Ivo Robič 6.aprīlī kinoteātrī Splendis Palace ar Danielu Čačiju (vokāls), Gerhardu Orningu (trompete) un Orķestra RĪGA bigbendu.
Festivāla noslēguma koncerts Šostakovičs, Prokofjevs un Kalsons 12. aprīlī Lielajā ģildē ar Orķestri RĪGA un solistu Andreju Osokinu (klavieres).