Kā hipohondriķim izdzīvot pandēmijā
Mēs visi vēlamies būt veseli un cenšamies neslimot. Taču dažiem rūpes par veselību pārvēršas slimībā: viņi cieš no hipohondrijas. Uzmācīgs satraukums par savu veselību, depresīvas, nomācošas domas, ilgstoša trauksme un bezpalīdzības sajūta, melanholija, bailes saslimt, kas neizzūd, pat ja nav nekādu simptomu un ārsti saka tikai nomierinošus vārdus. Tagad pandēmijas vidū šādiem cilvēkiem pienācis īpaši grūts laiks. Kā viņi paši var sev palīdzēt un ko darīt tuviniekiem?
Hipohondrijas tendence palielinās stresa situācijā, kad ikdienas dzīve izvirza pārāk lielas prasības, kuras mēs nevaram izpildīt. Laikā, kad visi plašsaziņas līdzekļi ziņo par pieaugošu saslimušo skaitu, hipohondriķiem raksturīgais satraukums rezonē ar sabiedrisko situāciju. Bažas saasinās un noved līdz panikai ar tai raksturīgām izpausmēm, piemēram, sirdsklauves, muskuļu sāpes un apjukums.
Pandēmijas laikā visi ilgstoši esam pakļauti stresam, bezgalīgi apspriežam šo slimību un sākam ieklausīties savā organismā. Jautājums "Kā ar veselību, kā jūties?" pārstāj būt vienkārši pieklājības diktēts retorisks jautājums, bet pauž patiesas bažas. Mēs uzlādējamies no vispārējā fona un ievelkam viens otru neirotisko stāvokļu virpulī, tāpēc hipohondriķu rindas, visticamāk, papildinās.
Tāpēc pats pirmais padoms: jāsaskata atšķirības - vai tas ir pagaidu sindroms vai noturīgs stāvoklis. Ja var runāt par "lielo" hipohondriju, jākonsultējas ar psihiatru un viņš ieteiks risinājumu. Tā nav personības iezīme, bet gan slimība, kas jāārstē. Viens no iemesliem – slimīgais satraukums kļūst par veidu, kā lokalizēt trauksmi, jo reālas briesmas, pat tādas kā, piemēram, vēzis, ir paciešamākas nekā pastāvīga neskaidra trauksme. Satraukums par savu veselību var būt arī ieradums, dzīvesveids, ko vecāki mums nodod tāpat kā prasmi mazgāt rokas un sasveicināties. Tie, kurus vecāki pie mazākām aizdomām veda pie ārsta, var visu mūžu nepaļauties uz savu ķermeni un justies trausli un viegli ievainojami.
Tāpat pārspīlētas, nepamatotas bažas par savu veselību jānošķir no tādām bailēm saslimt, kas dažkārt rodas pēc tam, kad no slimības miris tuvinieks, un no bailēm par iespējamu recidīvu, kas pēc reālas slimības izārstēšanas var parādīties remisijas stāvoklī.
Ja tie ir situācijas raisīti pārdzīvojumi, sev palīdzēt vari pats. Tomēr, ja parādās fiziski simptomi (roku trīce, sāpes sirdī, smakšanas sajūta), labāk konsultēties ar psihoterapeitu.
Padomi hipohondriķa tuviniekiem
Mūs patiešām var kaitināt tuvinieka, kurš aizņemts ar savām iedomātajām slimībām, aizdomīgums, bažas un nemiers. Dažreiz vienīgais veids, kā to risināt, ir atteikties apspriest šīs tēmas.
Veltīgi mēģināt pārliecināt, ka viņa ciešanas nav īstas, jo analīžu rezultāti ir labi. Tādi izteikumi kā: "tev taču nekas nekaiš, saņemies, pārtrauc par to domāt!" tikai pastiprina viņa vientulību un sajūtu, ka neviens viņu nesaprot.
Ja vēlies palīdzēt, labāk vienkārši parunājies ar viņu, par viņa bērnību, ģimeni. Ja ar tavu līdzjūtīgo uzmanību nepietiek, lai nomierinātu tuvinieku, ierosini konsultēties ar psihoterapeitu, lai atrastu dziļākus satraukuma iemeslus.
Padomi hipohondriķim
1. Centies pēc iespējas ātrāk pamanīt izmaiņas savā stāvoklī: pieaugošs nemiers, pasliktinās garastāvoklis, drūmas domas. Jo ātrāk pamanīsi šos simptomus, jo vieglāk būs ar tiem tikt galā.
2. Ja jūti depresijas vai trauksmes tuvošanos, dodies dušā vai vannā – ūdenim piemīt spēja “nomazgāt” mūsu sliktos “stāvokļus”.
3. Atceries savus panākumus, visu, ko esi sasniedzis un veiksmīgi novedis līdz galam. Tiem, kuriem ir panākumu pieredze, ir vieglāk tikt galā ar stresu. Grūtāk tiem, kuri pieraduši sevi uzskatīt par neveiksminiekiem. Bet pat viņiem ir sasniegumu pieredze, tikai jāpacenšas atcerēties.
4. Noskaņojies nevis sprintam, bet garai distancei. Nedomā par to, ko nevari ietekmēt.
5. Pārdomā, cik vērtīgs ir tas, kam velti savu laiku: “Cik ilgi izturēšu, ja turpināšu tā bažīties par savu veselību?”
6. Atrodi uzmundrinošu frāzi, piemēram, "arī tas pāries". Vēl labāk izdomāt savu, neatkārtojamo un unikālo moto.
7. Nepamet novārtā savu izskatu - tas ietekmē garastāvokli. Maini apģērbu, izmanto ierasto kosmētiku. Veic videozvanus, lai kādam parādītos un draugi varētu izteikt komplimentus.
8. Organizē nelielu “treniņa stresu” ķermenim - tas atslābinās saspringto psihi un stiprinās imūnsistēmu. Mazgājot rokas, izmanto kontrastējošu ūdens temperatūru. Lietojot vannu vai dušu, uz sekundi paliec kājas zem vēsa ūdens strūklas.
9. Izveido plānu mēnesim. Vari ar kādu sadarboties un regulāri apmainīties ar ziņojumiem par rezultātiem. Vai arī vienkārši katru dienu tos pieraksti. Piemēram: sakārtot lietas, pārkārtot mēbeles, lasīt grāmatu, publicēt smieklīgu stāstu.
10. Atceries, ka izdzīvošanas pamats dabā ir spēja mainīties. Uzvarētājs būs tas, kurš zina, kā mainīt ierastos uzvedības modeļus, pārvērtēt vērtības, lūgt palīdzību, uzturēt kontaktus.
Ieteica psiholoģe Inna Šifanova.
