Tavi slēptie resursi: 6 stresa pārvarēšanas avoti pandēmijas laikā

Uz pasaulē notiekošā fona piedzīvojam arī personiskas krīzes – tuva cilvēka zaudējums, šķiršanās un citas problēmas. Visas šīs situācijas neveicina harmonisku dzīvi un personības attīstību. Dzīvības enerģija aizplūst prom kā smilšu pulkstenis. Kā iemācīties ne tikai saglabāt savus resursus, bet arī tos palielināt? Ne tikai izdzīvot, bet arī pilnvērtīgi izmantot savas dzīves laiku? Katram cilvēkam ir seši tādu resursu avoti.

1. JŪTAS, EMOCIJAS

Ierasts sadalīt emocijas "sliktajās" un "labajās". Pirmajām viegli varam piedēvēt dusmas, bailes, aizkaitinājumu, skaudību, alkatību, bet otrajām - mīlestību, rūpes, pateicību. Ko darīt ar žēlumu, apmierinātību ar sevi, trauksmi, vainas sajūtu vai kaunu?
Kādi pārdzīvojumi, mūsuprāt, ir pareizi vai atļauti, un kādi nav?

Cīņa ar negatīvām emocijām prasa daudz enerģijas. Pat ja apzināmies notiekošo, var būt grūti pārvaldīt šo procesu. “Es nevaru dusmoties uz māti, bērnu, mīļoto, slimu radinieku... (sarakstu var turpināt). Es nevaru, bet esmu dusmīgs! Es tomēr to daru!"

Speciālisti iesaka pieņemt savas jūtas - bet kā to izdarīt praksē? Un vai tas palīdz, kad šīs emocijas mūs vai plēš pušu! Vai mēs varam ietekmēt emocijas? Varbūt es atklāšu briesmīgu noslēpumu, bet teikšu, ka mēs to nevaram. Mums pakļauta tikai pašu reakcija uz to rašanos.

Ļaut savām jūtām būt, tās pieņemt nav viegls uzdevums. Dažreiz tam nepietiek ar visu mūžu.

2. PRĀTS, LOĢIKA

Kad problēmu uztveram kā uzdevumu, tai rodas risinājums. Lai noskaidrotu situāciju, ir svarīgi atbildēt sev uz dažiem jautājumiem.

Piemēram:
• Vai tas, ko es zinu par situāciju, ir patiesība?
• Vai tā ir patiesība tikai man vai arī vēl kādam citam?
• Kādas ir manas prognozes un pieņēmumi?
• Kā es varu pārbaudīt informācijas pareizību?
• Ko es nezinu un nevaru zināt?
• Cik daudz es varu kontrolēt notiekošo?
• Ko es varu darīt šajā situācijā?
• Ko es varu nedarīt?
• Kādas zināšanas, prasmes un iemaņas var būt nepieciešamas, lai atrisinātu šo uzdevumu?
• Vai man nepieciešama citu cilvēku palīdzība vai padoms?
• Kur ir mans atbalsta punkts šajā situācijā?
Jautājumu var būt daudz. Kad saprotam uzdevuma nosacījumus, risinājums kļūst loģisks un noteikts.

3. TICĪBA, JĒGA

Ja es zinu, kāpēc, tad atradīšu veidu, kā. Slavenais psihologs Viktors Frankls pārdzīvoja koncentrācijas nometņu šausmas, jo palika uzticīgs sev, savai pārliecībai un ticībai. Ja mēs zinām, kāpēc mums kaut kas jādara vai jāpārvar, tad iegūstam otro elpu, parādās spēks un enerģija.

Jēgu mēs veidojam paši, balstoties uz personīgo pieredzi. Kādam ir vieglāk un vienkāršāk dzīvot pēc stingriem noteikumiem, kodeksa. Tas var būt komunisma cēlāja kodekss, zagļu likumi, reliģiskā filozofija un tamlīdzīgi un veido ticības pamatu. Dziļi ticošs cilvēks redz savu ceļu un pieņemt visu, kas tajā notiek, no kodeksa filozofijas viedokļa viņam ir vienkārši un saprotami. Ticība ir spēcīgs resurss.

4. ĢIMENES, TUVINIEKU, DRAUGU, SABIEDRĪBAS ATBALSTS UN PALĪDZĪBA

Pirmā un, iespējams, vissvarīgākā lieta, kas jāapgūst, ir prasme lūgt atbalstu un palīdzību. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tikai pats cilvēks precīzi zina, kā viņu var atbalstīt. “Ja mīli, pats to uzminēsi/sapratīsi” ir dziļi maldi. Otrs neuzminēs. Ak, miljoniem cilvēku dzīvo šajā ilūzijā. Tās dēļ sabrūk laulības un attiecības.

Mēs neprotam palūgt un dzīvojam savos rāmjos: “tas ir kauns...”, “ko par mani padomās”, “kā es izskatīšos…”. Kāds mums reiz teica, ka lūdz tikai vājie, un mēs devām "klusēšanas solījumu". Kamēr cilvēki neiemācīsies izteikt savas vēlmes un pārdzīvojumus, pasaule kritīs pārpratumu un nesapratnes bezdibenī.

Nekas tā nekaitē attiecībām kā veltas cerības, vilšanās. Savukārt tās mēs veidojam pēc saviem priekšstatiem. Tā nu dzīvojam kopā nevis ar reālu cilvēku, bet gan ar savām cerībām, ko no viņa sagaidām. Uz tām apvainojamies, to dēļ esam sarūgtināti un strīdamies. Taču vajadzētu pamanīt blakus esošo dzīvo, reālo cilvēku.

5. ĶERMENIS UN VISS, KAS SAISTĪTS AR DZĪVES FIZISKAJIEM ASPEKTIEM

Veselība - fiziska, garīga - ir mūsu personības pamats. Katrs no mums kaļ nākotnes plānus, dzīvo ar cerībām un labi zina, kā viss sabrūk, kad piemeklē slimība.

Nez kāpēc mēs aizmirstam, ka piedzimstot mēs saņemam tikai vienu ķermeni – savas dvēseles trauku, kas bieži pārdzīvo tādas ciešanas, kuras nenovēlētu pat ienaidniekam. Turklāt galvenie ienaidnieki visbiežāk esam mēs paši. Mēs ēdam vairāk, nekā vajadzētu, un to, kas nenāk par labu. Mēs lietojam alkoholu, narkotikas. Mēs nerūpējamies par savu ķermeni, it kā tas būtu kāda cita uzdevums.

Ar visu aizņemtību un nogurumu vajadzētu atrast laiku fiziskiem vingrinājumiem, elpošanas praksēm. Izgulies un ēd veselīgu uzturu - un ķermenis būs par to pateicīgs. Ja vajadzīgs, lūdz padomu speciālistiem. Tie var būt ārsti, psihologi, treneri, masieri - visi, kas palīdzēs rūpēties par tavu ķermeni.

6. IZTĒLE UN RADOŠAS IZPAUSMES

Ne velti cilvēki izdomā sev hobiju. Kāds dzied, zīmē, izšuj, vāc pastmarkas vai retro automašīnas. Mūsu iztēle lielā mērā saistīta ar baudu. Kādam patīk makšķerējot pasēdēt klusumā, kādam - doties uz jaunu izstādi, bet kādam – pārskatīt savu kolekciju.

Neviens nevar kontrolēt jūsu iztēli. Tas ir tikai jūsu iespēju okeāns. Taču reizēm tik grūti atrast kaut ko patiešām interesantu! Ja tas izdevies, tā jau ir veiksme, jo jums pieejams neizsmeļams iedvesmas avots.

Katram no mums grūtos dzīves periodos ir 6 iespējamie spēka un atbalsta avoti. Tajā pašā laikā parasti cilvēks izmanto tikai 2-3 vadošos avotus. Sevis un savu resursu izpratne dod iespēju konstruktīvi tikt galā ar zaudējumiem, traumām un citām stresa situācijām.