Kas ir pulsometrs un kam tas nepieciešams?
Mūsdienās radītas daudz un dažādas iekārtas, kas kalpo visdažādākajiem mērķiem, galvenokārt mūsu ikdienas dzīves uzlabošanai. Tās ir gan ierīces, kas izklaidē, palīdz ikdienas darbos, gan tās, kas palīdz sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Viena no šādām ierīcēm ir pulsometrs.
Tā ir neliela ierīce, kas var būt noderīga gan tiem, kas ar sportu nodarbojas profesionālā līmenī, gan tiem, kuriem vienkārši tuva aktīvā atpūta un dažādas sportiskās aktivitātes. Bet kam tad īsti nepieciešams pulsometrs, un kā tas lietojams? Un vai tiešām tas nepieciešams tiem, kas mīl paskriet vien brīvdienu rītos?
Pulsometrs ir ierīce, ka ļauj mērķtiecīgi un atbilstoši saplānot sportiskās aktivitātes un treniņus, kā arī labāk izprast mūsu ķermeni. Tiem, kas ilgus gadus nodarbojušies ar sportu un labi pārzina sava organisma funkcijas, iespējams, pulsometrs nav tik ļoti nepieciešams. Tomēr iesācējiem, kas tikai nesen sākuši aizrauties ar dažādām sportiskām aktivitātēm, tas var būt ārkārtīgi noderīgs.
Svarīgs ir arī mērķis, kādēļ ar sportu nodarbojamies. Ja treniņi notiek tādēļ, lai uzturētu sevi formā vai zaudētu dažus liekos kilogramus, bez šādas ierīces var arī iztikt. Tomēr, ja ar sportu nodarbojamies regulāri, ikdienā un plānojam to padarīt par savu ikdienas sastāvdaļu, pulsometrs noteikti noderētu.
Ko tad tas īsti dara? Ar pulsometra palīdzību var redzēt, cik liela slodze treniņa laikā ir sirdij. Piemēram, kāds ir pulss. Tiesa, pulsometrs nav ierīce, kas pilnībā parādīs mūsu veselības stāvokli.
Tāpat nevajadzētu jaukt pulsu ar asinsspiedienu – pulsa rādītāji var būt salīdzinoši zemi, kamēr asinsspiediens sasniedzis diezgan augstas robežas. Un cilvēka ķermenis to var pat nenojaust. Tad pulsometrs šo atšķirību neparādīs.
Toties pulsometrā ieprogrammētā vidējie rādītāji spēj parādīt esošo un vēlamo slodzes pulsu, brīdinot, ja tas tiek pārsniegts. Pie iesildīšanās vēlamais pulss ir 100-120, bet treniņa režīmā 120-160 sitieni minūtē.
Pulsometra izmantošana slodzes laikā ir tikai viena funkcija, ko veic šī ierīce. Ir arī citas. Piemēram, atjaunošanās perioda kontrole, kas ir tikpat būtiska un ļauj apjaust, kā sirds un organisms jūtas pēc slodzes un cik ātri spēj atgriezties ierastajā normālajā ritmā. Ja arī pēc treniņa ilgāku laiku pulss saglabājas augstos rādītājos, jāvēršas pie speciālista, lai saprastu, kādēļ tā. Pulsometrs var būt palīgs, kas spēj noteikt, vai organismu piemeklējusi kāda veselības problēma. Iespējams, ka slodze ir pārāk liela. Jau pēc treniņa, atsildīšanās laikā pulsam vajadzētu atgūt normālos rādītājus.
Pulsometrs var būt lielisks veids, kā noskaidrot, vai ar mūsu ķermeni un organismu viss ir kārtībā. Ja iepriekš ar sportu īpaši neesam aizrāvušies un uzsākot lēnu skrējienu pulss strauji sasniedz augstus rādītājus, tas ir signāls tam, ka ar organismu kaut kas nav kārtībā. Kāpt pāri sev vai savam fiziskajam stāvoklim nedrīkst, tādēļ ir svarīga sadarbība starp muskuļiem, kas veic slodzi, sirds, asinsvadu sistēmu, kas apgādā organismu, un elpošanas sistēmu, kas piegādā skābekli un izstrādā ogļskābo gāzi.
Izvēloties un iegādājoties pirmo pulsometru, vispirms jātiek skaidrībā ar to, cik bieži to plānojam izmantot. Vienkāršākie pulsometri seko līdzi tikai pulsa zonām. Savukārt tie, kas aprīkoti ar GPS, ļaus vēlāk datorā sekot līdzi treniņam trīsdimensiju attēlā – skatīties, kā ir skriets, braukts ar velosipēdu, kas darīts treniņa laikā.
Augstākās klases pulsometri, kurus var pieslēgt arī pie datora, maksās vairāk nekā 100 eiro. Kā pirmo pulsometru iesācējs - sporta entuziasts var izvēlēties vienkāršāku modeli. Tajos ir visas nepieciešamās pamata funkcijas, ieskaitot opciju iestatīt signālu, kas ziņo, ja pārsniegta vēlamā pulsa zona. Tas ir ļoti noderīgi slodzes laikā, ļaujot mērķtiecīgi veikt treniņu.
Tāpat ir iespējams sadalīt treniņu attiecīgajam periodam pielāgojot savu pulsa zonu – iesildoties ir viens, aktīvajā daļā ir cits, un tad beigās var redzēt pulsa izmaiņas, nevis ir tikai viens vidējais rādītājs. Taču ir iespēja arī ievadīt savas pulsa zonas, un tad dati būs ievērojami precīzāki, bet treniņi – kvalitatīvāki
