Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

“No traumām un nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens, tomēr jāteic, ka cilvēki mēdz būt vieglprātīgi un pārvērtēt savas spējas, kad, steidzot baudīt ziemas priekus un pozitīvu sajūtu pārņemti, aizmirst par drošību un piesardzību uz kalna, kā arī nav iegādājušies atbilstošu ekipējumu un pietiekami trenējušies. Slodze slēpojot vai snovojot tomēr ļoti stipri atšķiras no ikdienas ierastajām aktivitātēm, līdz ar to bez iepriekšējas fiziskas sagatavotības viegli var rasties dažādas traumas. Diemžēl šādos gadījumos atpūta uz kalna ātri vien beidzas, reizēm pat īsti nesākusies,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Pērn kopumā BALTA izmaksājusi simts tūkstošus eiro par dažāda veida traumām, kas gūtas, baudot ziemas priekus, gan tepat Latvijā, gan kalnu kūrortos ārvalstīs. Tā kā slēpošana ir viens no iecienītākajiem ziemas sportu veidiem, par to tiek saņemts arī lielākais atlīdzību pieteikumu skaits. Vairākkārtējais pasaules čempionātu dalībnieks un sporta kluba “ASI” treneris Dainis Krauja, kurš šobrīd ikdienā slēpošanā apmāca bērnus, pēc novērojumiem stāsta, ka kalnu slēpotāju skaits attiecībā pret, piemēram, snovbordistiem ir ievērojami lielāks. Turklāt cilvēki, kuri slēpot dodas vienreiz vai divreiz gadā, neaizdomājas par nepieciešamību sevi nodrošināt. Turpretī slēpotāji ar lielāku pieredzi pret drošību attiecas nopietnāk.

“Traumatisms uz kalna saistīts ar to, ka diezgan daudz ir iesācēju, kuri ne tikai apdraud citus, bet arī sevi, pēc kritiena traumējot kājas, visbiežāk ceļa locītavas krusteniskās saites vai menisku. Tāpat neviens nav pasargāts, kad pie liela cilvēku blīvuma uz kalna kāds uzskrien virsū citiem. Šādā veidā visvairāk tiek gūtas gan muguras, gan kāju traumas,” stāsta D. Krauja, no savas pieredzes uzsverot, ka it īpaši ārzemēs, traumējot uz kalna citu personu, ja nav apdrošināta sava civiltiesiskā atbildība, pēcāk var nākties šķirties pat no vairākiem tūkstošiem eiro.

Dodoties ārpus Latvijas, der atcerēties arī par ceļojumu apdrošināšanas polises iegādi, jo bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) sniedz iespējas saņemt tikai valsts garantēto neatliekamo medicīnisko palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīs, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Īslandē un Šveices Konfederācijā, maksājot attiecīgajā valstī noteikto pacienta iemaksu. Notiekot negadījumam, jāatceras, ka cilvēku transportēšanai no kalna bieži nepieciešama evakuācija ar helikopteri, ārstēšanai nepieciešami medikamenti un pēc traumas jāatgriežas mājas. Jāvērš uzmanība, ka kalnu kūrortos pārsvarā pieejamas tikai privātās klīnikas, kur visbiežāk EVAK piedāvātie pakalpojumi nedarbojas, kā rezultātā par visu jāmaksā pašam. Ja ir iegādāta ceļojumu apdrošināšana, tad visus šos izdevumus segs apdrošinātājs.

BALTA un Dainis Krauja aicina ziemas sporta baudītājus parūpēties par savu drošību:
• nepārvērtēt savas spējas un mēģināt izvēlēties sev atbilstošus apstākļus – pievērst uzmanību sniega segumam, redzamībai un kalna stāvumam;
• obligāti lietot ķiveri, lai pasargātu sevi no galvas traumu gūšanas;
• lai pasargātu astes kaulu un gūžas, noderēs tērps ar dibena polsterējumu, kas mīkstinās kritienus, mazinot traumu risku;
• neatkarīgi no sagatavotības līmeņa un sporta veida lietot speciālu muguras aizsargu;
• izmantot atbilstošu un kvalitatīvu ekipējumu, kā arī regulāri pārbaudīt tā tehnisko stāvokli;
• noskaidrot savu vispārējo veselības stāvokli un atbilstību paredzētajām aktivitātēm;
• izvēloties ceļojuma vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, padomāt arī par savu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, jo zaudējumus var nodarīt ne tikai sev, bet arī citiem.