Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 3


Par ko brīdina noguruma un smaguma sajūta kājās

„Smaguma sajūta kājās ir viens no biežākajiem simptomiem vēnu patoloģijas gadījumā. Bet diez vai kāds, to sajūtot, nākamajā dienā uzreiz skries pie ārsta. Visbiežāk paiet samērā ilgs laika posms, kad cilvēks jūt, ka viņa kājas ir arvien smagākas, saprot, ka labāk nekļūs, un tikai tad meklē kādu palīdzību, lai noskaidrotu, kāpēc tas tā ir un kā ar to cīnīties,” savos vērojumos dalās „Dr. U. Mauriņa vēnu centra” ķirurgs, flebologs Andis Rīts.

Smaguma sajūtu, pietūkumu un arī citas nepatīkamas izpausmes, kas jūtamas kājās, cilvēki mēdz automātiski piedēvēt vēnu problēmām, bet vai tā vienmēr ir?
Jāteic, ka cilvēki nāk pie mums ar ļoti dažādām sūdzībām. Bieži tās ir sāpes, krampji, kāju pietūkums, smaguma sajūta. Sāpes nav tipisks vēnu patoloģijas simptoms, arī krampji nav tie raksturīgākie. Smaguma sajūta un kāju pietūkums reizēm var liecināt nevis par vēnu problēmām, bet par citām slimībām. Labākais veids, kā tikt skaidrībā, ir ierasties pie speciālista, lai veiktu kāju vēnu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, jo tas ir labākais un precīzākais vēnu diagnostikas veids, kas mums ļauj pārliecināties, vai vēnas ir veselas, vai tās strādā tādā režīmā, kā daba paredzējusi. Un tikai pēc izmeklēšanas varam lemt par to, ko darīt tālāk. Šāds izmeklējums „Dr.Mauriņa vēnu centrā”, abām kājām, maksā 27,00 Ls.

Kādas slimības mēs varam maldīgi noturēt par vēnu problēmām?
Gadās, ka, izmeklējot pacientu ultrasonogrāfiski, mēs redzam, ka vēnas ir pilnīgi veselas, arī asinsrite normāla. Ja ir sāpes kājās, krampji un „nemierīgo kāju” sajūta, tad visbiežāk patoloģija jāmeklē mugurkaulājā, iespējams, tā ir osteohondroze mugurkaula jostas daļas līmenī; tad iesakām pacientam doties pie neirologa, lai attiecīgi ārstētos un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Kad cilvēks atnāk ar sūdzību par smagām kājām, mēs jautājam: vai no rītiem kājas ir atpūtušās? Pacients atbild: „Nē, tieši no rītiem es jūtu smagumu, bet, kad iestaigājos, kļūst vieglāk.” Tas liecina, ka viņam ir nevis vēnu patoloģija, bet drīzāk kāda neiroloģiska problēma. Tiem, kam ir vēnu problēmas, kājas no rīta ir atpūtušās, bet smaguma sajūta nāk dienas otrajā pusē. Savukārt kāju tūska var būt saistīta ar sirds mazspēju, nieru mazspēju, locītavu problēmām, tomēr katrā no šiem gadījumiem tā izpaužas nedaudz atškirīgi un pieredzējis speciālists, jau pacientu apskatot, var pateikt, par kādu diagnozi būtu jādomā. Bet, protams, noteicošie ir ultrasonogrāfijas dati, kas parāda, kā strādā vēnas un artērijas.

Ja smaguma sajūtas kājās nav – vai tas nozīmē, ka nav arī vēnu problēmu?
Reizēm nav ne smaguma sajūtas, ne citu traucējošu simptomu, bet izmeklēšanā var konstatēt, ka zemādas vēnās ir vārstuļu mazspēja. To vajadzētu laicīgi zināt, jo, piemēram, sievietei ar šādu nemanāmu patoloģiju grūtniecības laikā var parādīties visai nopietnas problēmas. Ja dzimtā kādam ir bijusi vēnu patoloģija, tad sievietei vēl pirms pirmās grūtniecības vispareizākais ir veikt vēnu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Arī tad, ja vēnas veselas, mēs iesakām grūtniecības laikā profilaktiski valkāt kompresijas zeķes.

Tātad šo izmeklējumu var veikt arī profilaktiski – drošības pēc?
Manuprāt, ir ļoti pareizi, ja cilvēks dodas pie speciālista, lai pārliecinātos, vai viņa kājas ir veselas, jo sevišķi, ja ir zināms, ka vēnu problēmas ir bijušas vecākiem vai vecvecākiem. Un arī tiem, kuriem šķiet, ka parādījusies neliela smaguma sajūta, ir vērts pārbaudīties – varbūt jāsāk risināt vēnu problēmas, varbūt ir jāpaārstē mugura, jāizvēlas apavi ar nedaudz zemāku papēdīti, kaut kas jāmaina dzīvesveidā. Ne jau vienmēr tās ir nopietnas problēmas. Izmeklējums nenodara nekādu kaitējumu veselībai, toties sniedz skaidrību un, kas nav mazsvarīgi, atbrīvo no psiholoģiskās spriedzes, ko rada neziņa. Veicot izmeklējumu, mēs arī izstāstām cilvēkam problēmas būtību un iespējamos risinājuma veidus. Ir pacienti, kuri labprāt vēlas redzēt attēlu savām acīm – varam viņiem visu uzskatāmi parādīt: lūk, šī ir dziļā vēna, šī ir artērija, šajā vietā zemādas vēna ieplūst dziļajā vēnā... Mēs pastāstām, vai stāvoklis ir normāls vai arī tur ir vērojama asiņu atpakaļplūsma (reflukss); izskaidrojam tik, cik pacients ir gatavs saprast.

Kādā vecumā ieteicams veikt šo pārbaudi?
Vēnu patoloģijas var parādīties pat skolas gados. Ja runa ir par jaunām sievietēm, tad vajadzētu šo izmeklējumu veikt līdz pirmajai grūtniecībai. Savukārt, ja grūtniecības laikā ir bijušas vēnu problēmas, vajadzētu ultrasonogrāfiju atkārtot vēlreiz pēc pusgada vai gada un noteikti – pirms nākamās grūtniecības.

Kādi dzīvesveida nosacījumi jāievēro, lai varētu iztikt bez smaguma sajūtas un kāju pietūkuma?
Svarīgākais ir pareizs uzturs un pietiekami kustīgs dzīvesveids, citādi var uzkrāties liekais svars un no tā cieš gan skeleta balsta sistēma, gan vēnas. Liela nozīme ir arī cilvēka profesijai. „Smagās kājas” raksturīgas tiem, kuri lielu daļu darbalaika pavada, kājās stāvot – frizieriem, pavāriem, skolotājiem, pārdevējiem, gidiem u.c. Šo profesiju pārstāvjiem patiešām derētu pārbaudīt, kādā stāvoklī ir kāju vēnas, un es ieteiktu darba laikā valkāt profilaktiskās kompresijas zeķes. Mums, ķirurgiem, arī iznāk diezgan daudz stāvēt un, valkājot šīs zeķes, kājām patiešām ir krietni vieglāk, tās nav tik nogurušas.

Kā vēnas iespaido sēdošs darbs?
Tas var būt pat vēl kaitīgāks. Stāvot kājās un mīdoties nelielā laukumā uz vietas, apakšstilbu muskulatūra tomēr strādā. Savukārt sēžot augšstilbs ir horizontālā stāvoklī, apakšstilbs – vertikālā, bet tajā neviens muskulis nestrādā un vēnām ir ļoti grūti veikt savu darbu, jo muskulatūra ir aktīvs komponents venozajā plūsmā, tā pilda sūkņa lomu, saspiežot vēnu sieniņas un līdz ar to palīdzot venozajām asinīm virzīties uz augšu. Arī ilgstoši braucot autobusā vai lidmašīnā, pat cilvēkiem ar veselām vēnām kājas pietūkst, jo kāju muskulatūra nedarbojas un līdz ar to vēnu mehānisms nestrādā kā nākas. Tāpēc jārūpējas, lai šie muskuļi būtu nodarbināti – vairāk jāstaigā, ieteicams arī apmeklēt sporta zāli, savā vingrojumu kompleksā iekļaujot ātru staigāšanu, skriešanu, soļošanu, imitējot slēpošanas soli, utt.

Kā notiek vēnu ārstēšana?
Ņemot vērā ultrasonogrāfiskā izmeklējuma rezultātus, katram pacientam piedāvājam tieši viņam piemērotākos risinājumus. Ja tur ir, teiksim, slimas maģistrālās zemādas vēnas, tad mēs veicam lāzeroperāciju. Ja ir kāda problēma, kas saistīta ar limfatiskās atteces traucējumiem, mēs varam lietot kompresijas terapiju; līdzīgi ir arī dziļo vēnu mazspējas gadījumā, kas attīstījusies pati par sevi vai trombozes rezultātā – arī tur tiek kombinēta medikamentoza ārstēšana un kompresijas terapija.

Pret kompresijas zeķēm daudziem ir piesardzīga attieksme – ko tās dod?
Nevajag jaukt medicīniskās kompresijas zeķes ar tām, ko jebkurš brīvi iegādājas veikalos. Medicīniskās kompresijas zeķes izraksta ārsts, veicot mērījumus, jo šai zeķei ir jāatbilst precīzi katra pacienta kājai un jānodrošina vienmērīgs spiediens visas kājas garumā vai, runājot par pusgarām zeķēm, visa apakšstilba garumā, turklāt zeķes gumija zem ceļa nedrīkst sāpīgi iespiesties ādā. Ja tā nav, tad zeķe nepilda savas funkcijas un rada diskomfortu. Mērījumus var veikt arī speciāli apmācīts personāls, bet pirms tam ārstam ir jāizdara izmeklējums, lai noteiktu, kāds kompresijas tips ir nepieciešams, vai tā ir pirmā kompresijas klase, otrā vai atsevišķos gadījumos – trešā. Ārsts arī izvērtē, vai cilvēkam nav kāda patoloģija, piemēram, nieru mazspēja, locītavu deformācija vai sirds slimība, kuras dēļ šādas zeķes nevajadzētu valkāt.

Savukārt, ja cilvēkam vēnas ir veselas, viņš ar kompresijas zeķu palīdzību var samazināt kāju tūsku, kas veidojas ilgstošas sēdēšanas, stāvēšanas vai smaga fiziska darba rezultātā. Sportisti, kuriem ir liela slodze kājām, valkā šīs zeķes, lai kājas mazāk tūktu un līdz ar to nogurtu. Mūsu vēnu centra pacientiem personāls arī parāda, kā kompresijas zeķes pareizi vilkt. Veciem ļaudīm reizēm vajadzīga tuvinieku palīdzība, lai varētu tās uzvilkt un novilkt.
Un kā tad ar tautā iecienītajiem uztura bagātinātājiem, dažādiem iekšķīgi lietojamiem preparātiem un ziedēm?
Preparātu ir daudz, bet mēs tos nozīmējam reti, neilga kursa veidā. Bieži vien pacients atnāk un stāsta, ka ģimenes ārsta uzraudzībā lietojis tos nepārtraukti 3 – 4 gadus. Izmeklējot redzams, ka preparāts īstenībā nav vajadzīgs, bet viņš par to ir iztērējis milzu naudu. Acīmredzot darbojas arī placebo efekts: cilvēks stāsta, ka vēnām domātais preparāts esot kaut cik palīdzējis, bet izrādās, ka viņam simptomus izraisa muguras problēmas. Līdzīgi ir ar ziedēm un gēliem, ko tauta arī plaši lieto pret vēnu problēmām. Tikpat labi kājām var uzlikt vēsu, mitru dvieli vai tikko no ledusskapja izņemtu krējumu – būs tas pats efekts.

Der zināt:

• Smaguma sajūta un kāju pietūkums ne vienmēr liecina par vēnu problēmām, bet smaguma sajūtas neesamība vēl negarantē, ka vēnas ir veselas.
• Lai pārbaudītu vēnu stāvokli, flebologs veic ultrasonogrāfisku izmeklējumu, kas ir nekaitīgs veselībai un ļauj objektīvi lemt par ārstēšanas un profilakses pasākumiem.
• Īpaša uzmanība vēnu veselībai jāpievērš, ja vecākiem vai vecvecākiem bijušas vēnu slimības. Reizēm tās var izpausties jau skolas gados.
• Sievietēm ir svarīgi pārbaudīt vēnu veselību, pirms iestājusies pirmā grūtniecība.
• Vēnu problēmu profilaksei svarīgs ir sabalansēts uzturs un pietiekami kustīgs dzīvesveids.
• Gan stāvošs, gan sēdošs darbs var nākt par sliktu vēnu veselībai, tāpēc šādu profesiju pārstāvjiem vēlams laikus konsultēties ar flebologu.
• Kompresijas zeķes ir efektīvas tikai tad, ja tās izrakstījis ārsts, pirms tam veicot attiecīgus mērījumus un izvērtējot, kāds kompresijas tips nepieciešams.
• Uztura bagātinātāju, ziežu un gēlu lietošana, lai risinātu vēnu problēmas, visbiežāk ir pārspīlēta un nelietderīga.

Flebomedika