Acs brīnumainās spējas. Fūzijas.
Vienā no iepriekšējiem rakstiem iesākām tēmu par binokulāro redzi. Tik vienkārši izskaidrot, kā tā funkcionē, nemaz nav. Sāksim ar mazu eksperimentu.
Aizveriet vienu aci. Izstiepiet abas rokas uz priekšu un ar abu roku rādītājpirkstiem izveidojiet mazu "lodziņu". (skat.1.zīm.) Tālumā skatoties cauri tam, atrodiet kādu interesantu priekšmetu un nofiksējiet to. Tagad aci atveriet vaļā un aizveriet otru aci ciet. Vai pamanījāt, ka priekšmets vairs neatrodas lodziņā? Šāda aina izveidojas, jo mums abas acis atrodas viena no otras atstatus apmēram 60-65 mm attālumā. Līdz ar to veidojas atšķirīgs skata virziens uz apkārtējo pasauli. Šie divi mazliet atšķirīgie attēli tiek uztverti vienlaicīgi, un tālāk darbs ir acu kustību muskuļiem, lai tos savietotu vienu ar otru un smadzenēs tas tiktu sapludināts vienotā attēlā ar mazliet atšķirīgu perifēro daļu.
Ja cilvēkam labi funkcionē binokulārā redze, tad nerodas grūtības visu laiku nodrošinat vienota apkārtējās vides attēla uztveri. Varbūt esat pamanījuši, ka, skatoties uz vienu priekšmetu, tam apkārtesošie ir neskaidri. Šī miglainība perifērijā palīdz abu attēlu atšķirības notušēt un neradīt sarežģītu kopainu, skatot apkārtējos priekšmetus.
Mehānismu, kas sapludina divus mazliet atšķirīgos attēlus vienā tēlā, sauc par fūziju. Fūzija kā fenomens ir binokulārās redzes pamatā. Daudzi autori apgalvo, ka fūzijas darbības traucējumi var novest pie binokulārās redzes traucējumiem, astenopiskām sūdzībām (galvas sāpes, acu apsārtums un nogurums) un pat pie tuvredzības progresēšanas. Tagad aplūkosim sarežģītāku zīmējumu, kas palīdzēs Jums izprast cilvēka binokulāro redzi. 2.zīmējumā abas acis skatās uz objektu B un, acis nekustinot, redzes laukā tās redz arī objektu A. Abu objektu uztvertie attēli cilvēkam nedubultosies, jo tie atrodas fūziju apgabalā. Savukārt, ja parādīsiesvēl kāds cits objekts un tas atradīsies ārpus raustītām līnijām, tad tā uztvertais attēls sadubultosies. Šādu objekta dubultošanos var novērot ikviens cilvēks, kuram labi funkcionē binokulārā redze. Ja veidojas maza nobīde starp uztvertajiem attēliem uz labās un kreisās acs tīklenēm, tad acis to vēl spēj sapludināt vienotā attēlā. (skat. 2.zīm.).
Fūzijas var iedalīt divās grupās: motorās un sensorās. Motorās fūzijas darbību nodrošina galvenokārt acu kustību muskuļi, un tās ir nepieciešamas, ja ir lielas attēla nobīdes. Katrai acij ir seši muskuļi, un abām acīm kopā ir divpadsmit muskuļi. Lai binokulārā redze varētu labi funkcionēt, ir jābūt labi sabalansētai acu muskuļu darbībai. Sensorās fūzijas mehānisms galvenokārt pieregulē mazās nobīdes. Tad, kad ir veiktas lielās acu kustības un ir nepieciešams tikai mazliet sapludināt abus attēlus kopā. Abus šos mehānismus nav tik vienkārši atdalīt, taču pastāv uzskats, ka sensorā daļa galvenokārt ir iesaistīta stereoredzes veidošanā.
Fūzijas laikā attēlu nobīde var izsaukt acu kustības daudzos virzienos. Līdz ar to fūziju var iedalīt pēc acu kustību virziena. Horizontālā fūzija ir acu kustības uz iekšu (uz deguna pusi) un uz āru. Horizontālā fūzija ir daudz labāk attīstīta par pārējiem veidiem, ko izskaidro ar dabīgas acu nobīdes horizontālā virzienā izraisītu nepieciešamību vairāk sapludināt abu acu tīkleņu attēlus tieši šajā virzienā. Ja cilvēkam ir traucēta horizontālā fūzija, proti, ik pa laikam rodas dubultošanās, tad to ir iespējams vingrināt un uztrenēt to rezerves, lai atkal acu kustību muskuļi varētu savstarpēji labi sadarboties. Vertikālā fūzija ir acu kustības uz augšu vai uz leju. Attēlu nobīde, kuru var kompensēt vertikālā fūzija, ir daudz mazāka par to, kuru iespējams kompensēt ar horizontālās fūzijas palīdzību. Tā kā horizontālā fūzija spēj novērst vislielāko attēlu nobīdi, tad tā arī notiek visārtrāk. Horizontālās fūzijas darbībai nepieciešams laiks, kas mazāks par sekundi, bet vertikālā var ilgt pat līdz 8-10 sekundēm.
Redzes speciālists novērtē fūziju rezerves, ja ir aizdomas, ka cilvēkam ir to traucējumi vai izteiktas sūdzības par periodisku priekšmetu dubultošanos. Ja tiek konstatēti fūziju traucējumi, var tos novērst ar speciāliem acu vingrinājumiem vai smagākos gadījumos jālieto speciāla redzes korekcija - prizmas. Ja fūziju mehānisms nespēj vairs darboties galvas vai acu traumu rezultātā, tad ne vienmēr palīdzēs arī prizmu korekcija. Ja redzes korekcijai pielieto prizmas, cilvēkam jārēķinās ar attēla kvalitātes samazināšanos tajā acī, kurai priekšā ir pielikta prizma. Līdz ar to redzes speciālists varētu nolemt pielietot acs aizklāšanas metodi, lai cilvēkam atvieglotu ikdienas darbus. Pirms prizmatiskās redzes korekcijas pielietošanas papildus ir nepieciešama arī neirologa konsultācija, jo svarīgi ir atrast pamatcēloni, kas radījis cilvēkam fūziju mehānisma nojukšanu un priekšmeta dubultošanos.
Tagad apskatīsimies vienkāršu uzdevumu, kas palīdzēs Jums novērtēt acu fūziju mehānismu. 40 cm attālumā no zīmējuma ar abām acīm skatoties it kā mazliet pirms zīmējuma, mēģiniet sapludināt abus trīsstūrus kopā. Ja Jums izdodas zīmējumu sadubultot un tad divus malējos trīsstūrus sapludināt kopā, tad Jūs pamanīsiet, ka augšējā bumbiņa būs sudrabotā krāsā (spīdīga). Apakšā Jūs redzēsiet izteikti baltu un izteikti melnu bumbiņu. Ja Jums izdevās ieraudzīt trešo bumbiņu sudrabotā krāsā, tad Jūsu fūziju spējas funkcionē pareizi.
Vēl atliek pārbaudīt Jūsu fūziju spējas, proti, cik lielas ir rezerves. Sākumā būtu nepieciešams uzzīmēt un izgriezt 4. zīmējumu, lai Jums netraucētu koncentrēties apkārt esošais teksts. Skatoties uz zīmējumu, mēģiniet to sadubultot. Tad pakāpeniski pārvietojiet puķi uz pirmo kvadrātiņu. Ja varat to izdarīt, tad turpiniet pārvietot puķi uz nākamo kvadrātiņu. Ja Jūs spējat puķi pārvietot pat līdz septītajam kvadrātiņam, tad Jums ir ļoti lielas fūziju rezerves. Papildus var izmantot zīmuli, ja nevar zīmējumu sadubultot. Jums zīmulis jānovieto starp puķi un pirmo kvadrātiņu, tad lēnām jātuvina zīmulis tuvāk sev, un aiz zīmuļa Jūs pamanīsiet sadubultojošos zīmējumu. Tagad mēģiniet pārvietot puķi pa kvadrātiņiem.
Ja tomēr neizdevās tikt līdz septītajam laukumam, tad, atkārtojot acu "staigāšanu" pa kvadrātiņiem turp un atpakaļ, fūziju rezerves var uztrenēt. Daži autori uzskata, ka fūziju rezervju lielums ir atkarīgs no vecuma, citi uzskata, ka nav atkarīgs no vecuma. Veicot vienkāršus vingrinājumus, varēsiet parliecināties, vai Jūsu ģimenē visiem ir vienādas spējas veikt šo vingrinājumu. Līdz ar to paši varēsiet pārliecināties, kā tad īsti ir ar to gadu skaitu un fūziju rezervju lielumu.
Lai Jums veicas, pārbaudot fūziju spējas ne tikai sev, bet arī citiem, un kļūstot par aizrautīgiem redzes pētniekiem!
Asoc. profesore, optometriste
Gunta Krūmiņa
Dr. Lūkina klīnika Tērbatas ielā 4, Rīgā, pieņem darba dienās no 9:00 - 18:00.
Vairāk informācijas uzzini
www.acuklinika.lv
un, zvanot uz tālruņiem 67 288 180 vai 67 240 480.