Neļauj vēnu problēmām sabojāt ceļojumu
Ceļojums! Tik vilinošs, tik ilgi gaidīts. Prātīgs ceļotājs ne tikai sapņo, kā izbaudīs jaunos iespaidus tālās zemēs, bet arī cenšas nodrošināties pret iespējamām veselības problēmām, lai tās nevarētu sagandēt visu braucienu. Viņš vakcinējas pret infekcijas slimībām, komplektē aptieciņu, kam jāpalīdz gadījumā, ja būs grūti pārvarēt laika joslas, sāpēs galva vai neierasti ēdieni radīs kādas gremošanas likstas. Un noteikti jāatceras vēl viena lieta: ceļojums, jo sevišķi, ja tas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu autobusā vai lidmašīnā, ir pārbaudījums kāju vēnām. „Šī ir tā situācija, kad par vēnām būtu jādomā ne tikai tiem, kuriem jau ir hroniskas vēnu mazspējas pazīmes, bet ikvienam cilvēkam, lai viņam netraucētu nepatīkamas sajūtas kājās,” saka „Dr. Mauriņa Vēnu centra” ķirurgs, flebologs Rets Vīgants.
Vai var gadīties tā, ka cilvēks ar vēnu problēmām pirmoreiz sastopas tieši ceļojuma laikā?
Parasti gan viena ceļojuma laikā vēnu problēmas nerodas. Vēnu mazspēja ir hroniska slimība, kas attīstās gadu gaitā. Bet runa varētu būt par to, ka ceļojums ir viens no slimību provocējošiem faktoriem tiem pacientiem, kuriem jau tādā vai citādā mērā ir bijušas vēnu problēmas, jo sevišķi, ja tas notiek karstā laikā un ir saistīts ar ilgu sēdēšanu autobusā vai lidmašīnā. Tas sekmē hroniskās venozās mazspējas komplikācijas. Ceļojuma laikā cilvēki bieži vien iegūst pašu bīstamāko slimības komplikāciju – vēnu trombozi.
Kā izpaužas vēnu tromboze un kāpēc tā ir bīstama?
Vieglākais variants ir virspusējo vēnu tromboze, bet smagākais – dziļo vēnu tromboze. Virspusējo vēnu tromboze izpaužas tā, ka uz kājām redzamie vēnu mezgli, par kuru eksistenci cilvēks parasti zina, kļūst cieti, sarkani un tik sāpīgi, ka nevar ne pieskarties – tur ir akūts iekaisums, parasti lokāls, var pat paaugstināties temperatūra. Savukārt, ja tromboze ir dziļajās vēnas, tā faktiski ir visnopietnākā slimība, kāda fleboloģijā vispār iespējama. Kāja stipri pietūkst, āda kļūst zilgana un ir izteiktas sāpes ar kustību ierobežojumu, kas laika gaitā progresē, stāvoklis kļūst arvien sliktāks, kāja pampst un sāp aizvien vairāk. Tas ir gadījums, kad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Parasti dziļo vēnu tromboze ir vienā kājā, ļoti retos un ļoti smagos gadījumos var būt arī abās. Ja trombs, kas izveidojies vēnā, atraujas un ar asins plūsmu nonāk plaušās, tas noved pie plaušu artēriju tromboembolijas, kas var beigties pat ar nāvi. Tādi gadījumi par laimi ir reti, taču pacienti, kuriem pēc ceļojumiem ir jāārstē vēnu tromboze, nav nemaz tāds retums, jo īpaši vasarā.
Ko mēs varam darīt, lai pasargātu sevi no šādas bīstamas slimības?
Pirmkārt, būtu laicīgi jāārstē hroniskā vēnu mazspēja. Ideālā variantā vajadzētu izārstēt kājas, pirms dodas ceļojumā, taču tas reti kad ir iespējams. Te talkā nāk tāda ļoti laba lieta kā kompresijas terapija ar kompresijas zeķēm. Ja cilvēkam ir vēnu problēmas, tad, veicot tālus braucienus autobusā vai lidmašīnā, kompresijas zeķes būtu jāvalkā obligāti, jo tās patiešām ļoti efektīvi pasargā no iespējamām vēnu mazspējas komplikācijām. Lai pie šādām zeķēm tiktu, ir jāatnāk uz “Dr. Mauriņa Vēnu centru” lai izraudzītos pareizo zeķu veidu, precīzi noteiktu īsto izmēru un iemācītos tās valkāt.
Cilvēki arī sūdzas, ka sāp kājas pēc kāpšanas kalnos vai pastaigām pa smilšainu pludmali...
Patiesībā kāpšana kalnos ir ļoti laba lieta, tāpat kā citas kustīgas nodarbes, no tā vēnas noteikti nesaslims un tromboze neradīsies, lai gan kājas varbūt būs nogurušas no nepierastās slodzes. Bīstama ir tieši ilgstoša sēdēšana ar saliektām kājām, tieši tad jānēsā kompresijas zeķes. Īstenībā arī jebkuram cilvēkam ar veselām vēnām, ja viņam ir ilgi jāsēž karstā autobusā, pietūkst kājas – tas ir tīri fizioloģiski. Tiem, kuriem nav vēnu problēmu, domātas profilaktiskās kompresijas zeķes. Tās var droši valkāt ikviens, lai atvieglotu kāju pašsajūtu, lai kājas nebūtu pietūkušas un vēnas saglabātos veselas.
Daudzi cilvēki ir iecienījuši atvēsinošos gēlus un krēmus, ko uzziest apakšstilbiem, lai labāk justos. Vai tos var izmantot?
Lietot jau var, taču ne kopā ar kompresijas zeķi. Ja mēs uzziedīsim gēlu un pēc tam kājā uzvilksim zeķi, tad var rasties ādas iekaisums vai alerģiska reakcija, jo zeķe saspiedīs šo apstrādāto virsmu un iznākums būs neprognozējams. Turklāt gēli bojā arī pašu zeķi. Ja ļoti gribas lietot šādus gēlus, tos var uzziest uz nakti, kad kompresijas zeķe nav jāvalkā. No rīta, uzvelkot zeķi, kājai jābūt tīrai. Jāteic, ka nav gan nekādu pārliecinošu zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka gēli un ziedes pēc būtības kaut ko dod, taču atvēsinošais efekts cilvēkam tīri subjektīvi rada sajūtu, ka kļūst labāk, kaut arī patiesībā gēls nevar noņemt tūsku.
Tikpat labi to varētu aizstāt, teiksim, ar vēsu dušu?
Tas noteikti ir efektīvāk, jo no vēsas dušas asinsvadi sašaurinās un tūska nedaudz mazinās.
Vai ir arī tādi gadījumi, kad flebologs pacientam neatļauj doties garākā braucienā ar autobusu vai lidot lidmašīnā?
Ir atsevišķi gadījumi, kad lidot neiesaka vai arī tas ir patiešām aizliegts. Ja pacientam ir akūta dziļo vēnu tromboze, tad lidošana ir jau bīstama dzīvībai. Arī tūlīt pēc vēnu operācijām šāds pārvietošanās veids nav ieteicams.
Kāds tūrisma veids ir vēnām draudzīgāks – muzeju apmeklēšana, braukšana ar velosipēdiem, pārgājieni?
No vēnu viedokļa, protams, vislabākie ir tie veidi, kas saistīti ar aktīvo atpūtu, ar kustībām. Bet skaidrs, ka vienas šādas problēmas dēļ cilvēks taču neattieksies no muzeja apmeklēšanas, pat ja tur paredzama diezgan ilga mīdīšanas uz vietas, aplūkojot dažādus eksponātus. Vienkārši jāuzvelk kompresijas zeķes un jācenšas, lai ievērojamo objektu apskates programmā būtu arī kādi pārtraukumi. Arī braucot autobusā, vēlams vismaz reizi divās stundas izkāpt un izstaigāties, lai nav pārāk ilga sēdēšana. Ja tas nav iespējams, var kaut vai pastaigāties pa autobusa salonu vai vismaz piecelties un pavingrināt kājas, lai nodrošinātu asiņu atplūdi no kājām.
Der zināt:
Ceļojums, jo sevišķi, ja tas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu autobusā vai lidmašīnā, ir pārbaudījums gan slimām, gan arī veselām kāju vēnām.
Vēnu mazspēja ir hroniska slimība, kas nevar rasties viena ceļojuma laikā, taču ceļojums var provocēt tās attīstību un komplikāciju rašanos.
Ceļojumu laikā cilvēki ar vēnu mazspēju bieži iegūst bīstamu šīs slimības komplikāciju – virspusējo vai dziļo vēnu trombozi.
Virspusējo vēnu trombozes gadījumā palielinātie vēnu mezgli kļūst cieti, ļoti sāpīgi un sarkani, var arī paaugstināties temperatūra.
Dziļo vēnu tromboze ir visnopietnākā hroniskas venozas mazspējas komplikācija. Tās pazīmes: izteikts kājas pietūkums, zilgana ādas krāsa, stipras sāpes ar kustību ierobežojumu. Šāda situācija prasa nekavējošu ārsta palīdzību.
Lai izvairītos no vēnu mazspējas attīstības un komplikācijām, lidojot lidmašīnā vai braucot autobusā, ieteicams valkāt specializētā vēnu centrā pareizi izraudzītas kompresijas zeķes.
Brauciena laikā vēlams ik pēc divām stundām izstaigāties vai vismaz piecelties un pavingrināt kājas, lai uzlabotu asiņu atteci no kājām.
Vēnu veselībai draudzīgi tūrisma veidi ir braukšana ar velosipēdiem, pārgājieni, kāpšana kalnos un citas fiziski aktīvas nodarbes.