Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 3


Katarakta var būt bīstama: oftalmologs par to, kā nezaudēt redzi

Redakcija
Redakcija

2020. gadā viens no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem bija acs lēcas apduļķošanās – katarakta. Pēc PVO datiem, vairāk nekā 15 miljoniem cilvēku ar šo diagnozi jau tika veikta ķirurģiska ārstēšana. Tajā pašā laikā, vēl nesen katarakta bija pazīstama kā ar vecumu saistīta slimība, bet mūsdienās tā strauji "kļūst jaunāka" un tiek diagnosticēta pacientiem 70, 60 un pat 45 gadu vecumā. Oftalmologs Andrejs Solomatins pastāstīja par slimības profilaksi, mūsdienīgu kataraktas ārstēšanu un to, kā nepazaudēt laiku.

Katarakta ir acs dabiskās acs lēcas daļēja vai pilnīga dabiskās lēcas apduļķošanās. Tieši dabiskā acs lēca palīdz acij fokusēties mazā, vidējā un lielā attālumā. Lēcai zaudējot caurspīdīgumu, pamazām pasliktinās redze, kas negatīvi ietekmē gan cilvēka darbspējas, gan viņa psiholoģisko stāvokli, tāpēc ir ļoti svarīgi laicīgi diagnosticēt kataraktu un uzsākt ārstēšanu.

Kādas ir pirmās kataraktas pazīmes?

Agrāk vai vēlāk katram cilvēkam attīstās katarakta. Tās attīstība galvenokārt ir atkārīga no vecumu saistītām izmaiņām, kuru rezultātā acs lēca zaudē savu elastību un pamazām kļūst duļķaina. Tas notiek bez sāpēm, bet laika gaitā cilvēks acu priekšā sāk redzēt plēvi vai miglu, pamana attēlu dubultošanās un krāsu uztveres pasliktināšanos, kā arī acs zīlītes krāsas izmaiņas. Ja uzreiz tiek pamanīti viens vai vairāki kataraktas simptomi, ir nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie oftalmologa.

Kādi faktori ietekmē agrīnu kataraktas attīstību?

Katarakta var parādīties gan vienā acī, gan abās uzreiz pēc 30 gadiem, bet visbiežāk to konstatē pacientiem vecumā no 45+.
Ārsti nosauc galvenos faktorus, kas izraisa agrīnu acs lēcas apduļķošanās:
• iedzimtība,
• organisma novecošanās procesi,
• vispārēja ultravioletā, ķīmiskā vai starojuma iedarbība,
• iekaisumi un vienlaicīgas acu slimības (glaukoma, tuvredzība un citas);
• acu traumas,
• endokrīnās, autoimūnas un dažas citas organisma slimības.

Kas notiks, ja neārstēt kataraktu?

Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka redzes asums tieši ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Slikta redze palielina traumu un negadījumu risku, izraisa nogurumu un stresu, pazemina pašapziņu un padara cilvēku atkarīgu no brillēm vai kontaktlēcām. Turklāt, dažiem pacientiem ar vecumu saistītas redzes izmaiņas var izraisīt pastiprinātu trauksmi un līdz ar to arī miega traucējumus. Šādi apstākļi kaitē vispārējam organisma stāvoklim, tāpēc kataraktas ārstēšanas jautājums prasa savlaicīgu profesionālu pieeju.
Nav droši ignorēt kataraktu, arī tāpēc, kā tā var izraisīt sekundāru glaukomu, kas var novest pie akluma. Ar redzes nerva atrofiju vizuālie signāli nenonāk smadzenēs, un pastāv nopietns risks uz visiem laikiem zaudēt redzi, ja ķirurģiska ārstēšana netiek veikta savlaicīgi.

Ko darīt, ja tiek diagnosticēta katarakta?

Svarīgi saglabāt mieru. Mūsdienu oftalmoloģijas iespējas ļauj nesāpīgi un ātri ārstēt kataraktu. Kad oftalmologs ir noteicis diagnozi, pamatojoties uz acu padziļinātu pārbaudi, viņš palīdzēs izvēlēties kādu no pārbaudītajām ārstēšanas metodēm, kas palīdzēs nesāpīgi atbrīvoties no kataraktas un atjaunot redzes asumu.

Ārstēšanas metodes: no ultraskaņas līdz lāzeram

Pašlaik nepāstāv medicīnisku metožu kataraktas ārstēšanai, jo acs lēcas apduļķošanas process ir neatgriezenisks. Mūsdienās galvenās kataraktas ārstēšanas metodes ir ultraskaņas ķirurģija un femtosekundes lāzerķirurģija. Gan pirmā, gan otrā procedūra ļauj noņemt apduļķoto dabisko lēcu, kuras vietā tiek implantēta caurspīdīga optiskā lēca jeb "mākslīgā lēca". Pareiza kataraktas ārstēšana samazina vai pilnībā novērš nepieciešamību pēc brillēm.
"Ultraskaņa" jeb ultraskaņas fakoemulsifikācija ir standarta tehnika, ko plaši izmanto gan valsts medicīnas iestādēs, gan privātās klīnikās. Šāda operācija ir efektīva jebkurā kataraktas attīstības stadijā. "Ultraskaņa" ir efektīva un minimāli invazīva, bet prasa ilgu rehabilitācijas periodu ar stingriem ierobežojumiem līdz sešām nedēļām. Operācija tiek veikta "manuālajā" režīmā un bez šuvēm. Tās laikā notiek acs dabiskās lēcas ultraskaņas slīpēšana un tās noņemšana, kam seko nomaiņa pret mākslīgo lēcu.

Otra metode - femtosekundes lāzerķirurģija - tiek izmantota jau ilgu laiku, un jau ir nodrošinājusi sev rūpīgākās ārstēšanas titulu. Tā ir droša acs struktūrām, minimāli invazīva un praktiski novērš komplikāciju, infekciju un asiņošanas risku. Šādas procedūras veikšanai tiek izmantots augstas precizitātes lāzers ar modernu kontroles sistēmu, kas ļauj ar mikronu precizitāti izsekot visiem acu parametriem. Atveseļošanās periods pēc šīs operācijas ir minimāls un praktiski bez ierobežojumiem.

Kā novērst kataraktas parādīšanos?

Lai veiktu kataraktas attīstības profilaksi, svarīgs ir sabalansēts uzturs, pastaigas svaigā gaisā, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un pie datora pavadītā laika samazināšana. Tāpat ir nepieciešams visu gadu aizsargāt acis no tiešas ultravioleto staru iedarbības un uzraudzīt organisma vispārējo stāvokli.
Profilaktiskā apskate pie oftalmologa, kas jāveic reizi gadā, palīdzēs uzraudzīt acu stāvokli un izsekot redzes izmaiņām. Redzes traucējumu gadījumā un, ja jums ir aizdomas par acu iekaisumu, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Vairāk noderīgas informācijas par acīm un redzi, kā arī pacientu stāstus var atrast Dr. Andreja Solomatina profesionālajā blogā Facebook un Instagram @dr.AndreiSolomatin.